Kā skaidrots pētījuma aprakstā, Eiropas Savienības (ES) tiesiskuma rezultātu apkopojums ir salīdzinošs informācijas līdzeklis, kura mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm uzlabot tiesu sistēmu efektivitāti, sniedzot objektīvus, ticamus un salīdzināmus datus par vairākiem rādītājiem, kas ir būtiski kvalitātes, neatkarības un tiesu sistēmu efektivitātei visās dalībvalstīs.
Efektivitāte
Latvija ir viena no ES valstīm, kurā ienākošo civilo, komerciālo, administratīvo un citu lietu skaits pirmajā instancē (uz 100 iedzīvotājiem) ir viens no zemākajiem. Šādu lietu atrisināšanai nepieciešamais laiks pirmās instances tiesās Latvijā ir vidēji 160 dienas. Tas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, norāda uz pozitīvu tendenci – tiesvedība kļūst raitāka. Piemēram, administratīvo lietu atrisināšanai nepieciešamais laiks ir samazinājies teju uz pusi, salīdzinot ar 2010. gadu. Kā pozitīvs rādītājs tiek minēts arī Latvijā salīdzinoši nelielais neizskatīto administratīvo lietu uzkrājums.
Vienlaikus Latvija ir viena no tām ES valstīm, kur ilgāku laiku prasa naudas atmazgāšanas noziegumu iztiesāšana pirmajā instancē (vidēji 781 diena). Jāpiebilst gan, ka šo rādītāju var iespaidot, piemēram, viena apjomīga un sarežģīta procesa gaita, ja attiecīgo gadījumu skaits ir salīdzinoši neliels.
Kā iepriekš intervijā LV portālam uzsvēra tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, sarežģītās, apjomīgās lietās, kurās ir ļoti daudz procesa dalībnieku, tiesvedība ir, bija un būs salīdzinoši ilga. “Atgādināšu, ka pēc tiesu instanču reformas arī pagājis salīdzinoši neilgs laiks. Līdz ar to rajona tiesas saņem daudz sarežģīto lietu, kuras agrāk kā pirmā instance izskatīja apgabaltiesa,” skaidroja ministrs.
Patērētāju aizsardzības jomā administratīvajos lēmumos 2014.–2016. gadā Latvijā vidēji šādu lietu izskatīšana prasa 35 dienas, kas ir labs rādītājs ES valstu vidū.
Aplūkojot vispārējos datus civillietās, komerclietās un administratīvajās lietās, pētījuma rezultāti rāda, ka septiņu gadu periodā dominē vispārēja pozitīva efektivitātes tendence. Saskaņā ar datiem, kas pieejami kopš 2010. gada, gandrīz visās ES dalībvalstīs tiesu efektivitāte ir uzlabojusies vai saglabājusies stabila.
Kvalitāte
Vērtējot, kāda informācija sabiedrībai pieejama tiešsaistē par tiesu sistēmas aspektiem, Latvija izceļas pozitīvā gaismā. Par pietiekamu atzīta informācijas pieejamība tiesību jautājumos. Tāpat atzīmēts, ka informācija par tiesu sistēmu ir pieejama ne tikai valsts valodā. Pētījumā gan norādīts, ka trūkst informācijas, kas būtu mērķtiecīgi veidota un pieejama cilvēkiem ar dzirdes vai redzes traucējumiem.
Latvija ir to ES valstu piecniekā, kurās var elektroniski sekot līdzi pilnīgi visam tiesvedības procesam – sākot no prasības iesniegšanas līdz galarezultātam un iespējai lēmumu pārsūdzēt. Pozitīvi atzīmēta arī visu instanču tiesu sociālo tīklu kā komunikācijas rīku izmantošana.
Vērtējot tiesu iestāžu tēriņus Latvijā, atzīts, ka tie ir vieni no zemākajiem ES. 2016. gadā tiesu iestādēm tērēti vidēji 51 eiro uz vienu valsts iedzīvotāju.
Latvijā vidēji ir 26 tiesneši uz simts tūkstošiem iedzīvotāju. 35% Latvijas tiesnešu piedalās apmācības pasākumos par ES tiesību aktiem vai citu dalībvalstu tiesību normām.
Gandrīz visas ES dalībvalstis sniedz informāciju tiešsaistē par savu tiesu sistēmu, tostarp nodrošina centralizētus tīmekļa portālus ar tiešsaistes formām. Atšķirības ir piedāvātās informācijas saturā. Piemēram, Latvija nav to astoņu ES dalībvalstu vidū, kurās darbojas interaktīvs tiešsaistes rīks, kas ļauj cilvēkam noskaidrot, vai viņam ir tiesības saņemt valsts juridisko palīdzību.
Neatkarība
Pētījumā norādīts: 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas tiesu sistēma ir neatkarīga; 34% uzskata, ka ar tiesu neatkarību ir "diezgan slikti"; 7% – ka situācija šajā jomā raksturojama kā "ļoti slikta", 12% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā. Iedzīvotāju ieskatā, tiesnešu neatkarību visbiežāk ietekmē spiediens no ekonomiskām vai citām interešu grupām, kā arī no politiķiem.
