AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Lauma Balode
ZAB “Rode un Partneri” zvērināta advokāta palīdze
09. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
2
12
2
12

Pārsūdzības termiņi – ielāgo, lai tos nenokavētu

LV portāla infografika

Pārsūdzības termiņi pamatā noteikti procesuālajos likumos – Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Administratīvā procesa likumā. Taču atkarībā no procesa veida tie būtiski atšķiras. Pat viena procesa veida ietvaros dažādām sūdzībām ir atšķirīgi iesniegšanas termiņi. Pārsūdzības termiņa ievērošanai ir izšķiroša nozīme, jo, paejot likumā noteiktajam termiņam, persona neatgriezeniski zaudē tiesības turpināt iestādē vai tiesā risināmo jautājumu.
īsumā
  • Dažādos procesa veidos ir atšķirīgi pārsūdzības termiņi, tie nav vienādi dažādām sūdzībām pat viena procesa veida ietvaros.
  • Neievērojot pārsūdzības termiņu, persona var neatgriezeniski zaudēt tiesības turpināt risināmo jautājumu.
  • Nokavēto termiņu atjaunošana ir paredzēta tikai ārkārtas gadījumos, tāpēc uz to nedrīkst paļauties.
  • Pārsūdzamajā nolēmumā vienmēr norāda gan pārsūdzības termiņus, gan to, kurai iestādei sūdzība adresējama un kurā – iesniedzama.

Nosakāms atskaites punkts

Svarīgi zināt, ka termiņi, kas skaitāmi gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka to sākumu. Savukārt termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.

Gadījumā, ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

Lai iekļautos termiņā, procesuālo darbību var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pusnaktij (plkst. 24.00). Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja dokumenti tiek sūtīti ar pasta starpniecību, tad, ja tie nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā. Minētais attiecināms arī uz dokumentiem, kas tiek iesniegti, parakstot, tos ar drošu elektronisko parakstu. Proti, ar drošu elektronisko parakstu parakstīts dokuments tiks uzskatīt par iesniegtu termiņā, ja tas uz iestādes vai tiesas oficiālo e-pastu tiks nosūtīts līdz termiņa pēdējās dienas pulksten 24.00.

Pēdējais salmiņš – attaisnojošs iemesls

Lai arī iepriekš minētie procesuālie likumi paredz, ka tiesa vai iestāde var atjaunot nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma, tas tomēr ir iespējams vienīgi gadījumā, ja tiesa vai iestāde atzīst termiņa nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. To, kādi apstākļi ir vai nav atzīstami par attaisnojošiem, vērtē iestāde vai tiesa katrā konkrētā gadījumā, taču šiem apstākļiem ir jābūt tādiem, kas ir bijuši neatkarīgi no personas gribas, un tādiem, kas ir objektīvi lieguši iekļauties likumā noteiktajā termiņā.

Atjaunojot nokavēto termiņu, vienlaikus tiek atļauts izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Minētais nozīmē, ka gadījumā, ja ir ticis nokavēts, piemēram, apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš, tad tiesā vienlaicīgi ir iesniedzams gan motivēts pieteikums par termiņa nokavēšanas iemesliem, kurā iekļauts lūgums par termiņa atjaunošanu, gan pati apelācijas sūdzība. Gadījumā, ja tiks iesniegts tikai pieteikums, bet vienlaicīgi netiks iesniegta arī apelācijas sūdzība, vai arī tiks iesniegta apelācijas sūdzība bez pieteikuma ar lūgumu atjaunot nokavēto termiņu, apelācijas sūdzība pieņemta netiks pat tad, ja termiņa nokavējuma iemesli būs vērtējami kā attaisnojoši.

Jāatzīmē, ka nokavēto termiņu atjaunošana ir paredzēta tikai ārkārtas gadījumiem un lietas dalībniekiem termiņu ritējumam ir jāseko līdzi ar īpašu rūpību un procesuālās darbības jāveic likumos noteiktajos termiņos, nepaļaujoties uz to, ka termiņu nokavēšanas gadījumā varēs atjaunot. Turpinājumā konkrētāk par pārsūdzības termiņiem dažādos procesa veidos.

Civilprocesā – pamatā trīs termiņi

Civilprocesā pārsūdzībai ir paredzēti pamatā trīs dažāda ilguma termiņi – 10, 20 un 30 dienas. Īsākais termiņš ir tiesas lēmumu pārsūdzēšanai ar blakus sūdzību, un tas ir desmit dienas no lēmuma pasludināšanas dienas vai no dienas, kad lēmums izsniegts, ja tas pieņemts rakstveida procesā, vai par procesuālām darbībām ārpus tiesas sēdes.

Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir 20 dienas no sprieduma pasludināšanas dienas. Gadījumā, ja spriedums sastādīts pēc tiesas noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.

Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir 30 dienas no sprieduma pasludināšanas dienas. Gadījumā, ja spriedums sastādīts pēc tiesas noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas. Ja spriedums taisīts rakstveida procesā, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas.

Kriminālprocesā – desmit dienu termiņš

Kriminālprocesā pārsvarā jebkāda veida pārsūdzībai ir paredzēts 10 dienu termiņš, un tas attiecas gan uz sūdzībām pirmstiesas procesā, piemēram, sūdzībām par procesa virzītāja rīcību vai pieņemtu lēmumu, gan sūdzībām tiesvedības procesā – apelācijas sūdzībām, kasācijas sūdzībām un blakus sūdzībām.

Termiņa sākums pirmstiesas kriminālprocesā tiek skaitīts no lēmuma saņemšanas dienas vai faktiskās rīcības konstatācijas dienas, savukārt tiesvedības procesā – no pilna pārsūdzamā nolēmuma pieejamības dienas.

Administratīvo pārkāpumu procesā jebkādu sūdzību iesniegšanai ir paredzēts 10 darba dienu termiņš no pilna nolēmuma paziņošanas dienas. Izņēmums ir tiesas vai tiesneša procesuālie lēmumi, kurus ar blakus sūdzību var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Administratīvajā procesā – no 7 dienām līdz mēnesim

Administratīvajā procesā pārsūdzībai ir paredzēti trīs dažādi termiņi – 7 dienas, 14 dienas un viens  mēnesis. Septiņu dienu termiņš ir paredzēts sūdzības iesniegšanai par lēmumu atteikties pieaicināt trešo personu iestādē un lēmumu atteikties procesa dalībnieku aizstāt ar tiesību pārņēmēju, kā arī lēmumiem piespiedu izpildes stadijā.

14 dienu termiņš ir paredzēts blakus sūdzības iesniegšanai par tiesneša lēmumu atteikties izskatīt pieteikumu un lēmumu apmierināt pieteikumu bez lietas tālākas iztiesāšanas. Tāds pats termiņš noteikts arī blakus sūdzību iesniegšanai par citiem tiesas lēmumiem, un tas tiek skaitīts no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas. Ja lēmums ietverts spriedumā un procesa dalībnieks izsaka iebildumus tikai pret lēmumu, blakus sūdzību iesniedz sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

Apelācijas un kasācijas sūdzību iesniegšanai administratīvajā procesā ir noteikts viena mēneša termiņš no sprieduma sastādīšanas dienas.

Administratīvajā procesā iestādē jebkādu sūdzību iesniegšanai ir paredzēts viena mēneša termiņš.

Jāatzīmē, ka pārsūdzības termiņi vienmēr tiek norādīti arī pārsūdzamajā nolēmumā. Tāpat arī nolēmumā vienmēr tiek norādīts, kurai iestādei sūdzība adresējama un kurā – iesniedzama.

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS