TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
01. februārī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
10
10

Tiesu komunikācija: bumba abās laukuma pusēs

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: SKDS pētījums pirms konferences «Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā» 2017.gada decembris - 2018. gada janvāris.

Aptaujāti: 1003 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem; 270 tiesneši; 375 zvērināti advokāti.

Lai vairotu izpratni par plašsaziņas līdzekļu radītā sabiedriskā viedokļa iespaidu uz tiesvedības gaitu un rezultātu, 26. janvārī Latvijas Universitātē (LU) norisinājās Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) rīkota konference “Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā”. Kādas ir galvenās atziņas pēc foruma, un kā tām turpmāk būtu jāatbalsojas tiesu un masu mediju mijiedarbībā?

īsumā
  • Tiesu darba kompetenta atspoguļošana medijos palīdz nostiprināt sabiedrībā uzticību demokrātiskajām institūcijām.
  • Vienots tiesu komunikācijas regulējums radītu tiesisko paļāvību, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem procedūra būtu saprotamāka.
  • Gan tiesnešiem ir jāsaprot, kā ar medijiem pareizi komunicēt, gan žurnālistiem ir jāizglītojas.

Trūkst vienkāršu un saprotamu vadlīniju

"Lai arī tiesas dažādos līmeņos un instancēs cenšas pilnveidot savu komunikāciju ar sabiedrību (medijiem), ir samanāmas atšķirības šo prasmju pilnveidošanā starp Satversmes tiesu, Augstāko tiesu, Rīgas apgabaltiesu un rajonu tiesām," vērtē TZPI valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis, uzsverot, ka iezīmējas atšķirības, kas rodas no stihiskas, zināmā pašplūsmā esošas attīstības. "Iztrūkst vienotas mediju jeb sabiedrisko komunikāciju koncepcijas un virsvadības. Ir skaidrs, ka Tieslietu ministrijai (TM) ir jāķeras arī pie šī uzdevuma un jāsagatavo vienkārši, saprotami visiem – arī advokātiem un žurnālistiem pieejami – skaidrojumi, kas radītu šo vienoto pieeju."

"Tā bumba, manuprāt, guļ smiltīs abās laukuma pusēs," runājot par tiesu un mediju mijiedarbību komunikācijā ar sabiedrību, vērtē Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova. "Ir jābūt atvērtiem sarunai, un tas ir abpusējs darbs. Gan žurnālistiem ir jāizglītojas, gan tiesnešiem ir jāsaprot, kā ar medijiem pareizi komunicēt, lai viņu vēstījums līdz sabiedrībai nonāktu pēc iespējas kvalitatīvākā veidā."

Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ieskatā tiesu sistēmai un tai piederošajām personām no vienas puses un mediju pārstāvjiem no otras puses ir daudz jāmācās, lai vienam otru saprastu: "Šī abpusējā sapratne nāks par labu kā tiesu sistēmas reputācijai, tā žurnālistikas kvalitātei Latvijā, kas būs ieguvums visai sabiedrībai. Tiesu varas atvērtība sarunām ar medijiem ir attīstības procesā. Gribu cerēt, ka arī mediju pārstāvju darba kvalitāte ir attīstības procesā," rezumē ZAP priekšsēdētājs.

Kā uzsver Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vadītāja Rita Ruduša, tiesu darba kompetenta atspoguļošana medijos palīdz nostiprināt sabiedrībā uzticību demokrātiskajām institūcijām: "Taču, lai kompetenta atspoguļošana varētu notikt, starp abām pusēm ir jāpastāv jēgpilnam un cieņpilnam dialogam." Viņasprāt, virzība uz šādu dialogu pēdējā gada laikā ieguvusi paātrinājumu, ko apliecina 26. janvārī notikusī konference, kā arī vairākas citas aktivitātes šajā jomā.

Neatstāt viena tiesneša ziņā

"Tiesu reformas noslēguma posmā jautājums par tiesu komunikāciju izvirzāms kā viens no būtiskākajiem, lai saglabātu tiesu institucionālo atmiņu, nodrošinātu labu pārvaldību tiesā un nodrošinātu ilgtspēju," uzsver Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. "Rīgas apgabaltiesas tiesneši jau pašlaik skaidro sabiedrībai gan savus nolēmumus, gan aktuālus tiesību jautājumus. Un turpinās to darīt. Tas nav pa spēkam un to arī nedrīkst atstāt kāda viena tiesneša ziņā."

Rīgas apgabaltiesas vadītājas vērtējumā, kvalitatīvam tiesu dialogam ar sabiedrību nepieciešami normatīvā regulējuma grozījumi, kas paredzētu ne tikai komunikācijas stratēģiju un vadlīnijas, bet arī vienotu, normatīvi regulētu kārtību, kā komunikācija organizējama. Tas ne vien palīdzētu attīstīt komunikāciju ar sabiedrību, bet arī ieviestu skaidrību žurnālistu darbā tiesvedību atspoguļošanā.

D. Vilsone: "Šādu speciālo normu esamība noteiktu vienotu kārtību visā Latvijā, jo manā ieskatā tas tomēr nav tiesas priekšsēdētāja rīcības brīvības jautājums un nebūtu atstājams katras tiesas individuālai izvērtēšanai, kā tas notiek pašlaik. Vienots regulējums radītu tiesisko paļāvību, un arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem procedūra būtu saprotamāka, veicinot savstarpēju sapratni starp tiesnešiem, tiesu sistēmai piederīgām personām un mediju pārstāvjiem."

Obligātā literatūra un neatbildēti jautājumi

Pirmais solis tiesu komunikācijas pilnveidē būtu aizvadītās konferences referātu un citu materiālu publicēšana vienā izdevumā, teic R. Balodis. Viņaprāt, tiesnešiem šāds izziņu materiāls būtu jānodrošina kā obligātā literatūra un valstij jāgādā par tā izdošanu. TZPI vadītājs par šo jautājumu jau esot uzsācis sarunas ar tieslietu ministru.

R. Balodis secina, ka Tieslietu padome, kurai būtu jāgrib attīstīt šo komunikāciju, ir pārdomās par šādas politikas realizāciju: "Lai netiktu konfrontēta tiesas kalpošana likumam ar mediju kalpošanu tautai, abām pusēm ir jāveido dialogs un jāciena vienai otru. Tiesas komunikācijai ir jāeksistē drošā vidē, tiesai ir jāizmanto tie informācijas apmaiņas un saziņas kanāli, kuru darba mērķis ir tiesiskas valsts pastāvēšana un demokrātijas vērtību aizsardzība."

"Būtiski ir ne tikai tas, kādus notikumus pamana mediji, bet arī tas, ko tie savos vēstījumos izceļ. Un ir ļoti svarīgi, lai persona, kura izceļ šo treknrakstu, saprastu, kas patiešām tajā vēstījumā ir nozīmīgākais."

Demokrātiskā valstī sabiedrībai ir tiesības kontrolēt visus valsts varas atzarus, atdzīst R. Balodis, piebilstot, ka tiesu sistēma, līdzīgi kā likumdošana, ir joma, kur sekošana sabiedriskajam viedoklim var novest pie pretēja efekta, jo tiesiskā valstī tiesai ir primāri jāseko tiesību tvērumam. "Taču sabiedriskais viedoklis tiesnešiem ir jārespektē. No tā arī izriet galvenais jautājums – kā tiesu sistēmai un tiesnešiem saglabāt efektīvu komunikāciju ar sabiedrību, vienlaikus paliekot neatkarīgiem?"

"Spriežot pēc veiktajām socioloģiskajām aptaujām, ar tiesu sistēmu nesaistīta sabiedrība un arī advokāti sabiedrības un mediju ietekmi uz tiesu varu vērtē krietni vien augstāk nekā paši tiesneši," uzsver ZAP priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. "Šāda tiesu norobežošanās no mediju ietekmes ir saprotama, jo normatīvajos aktos tiesai ir nostiprināts pienākums lietu izskatīšanā pamatoties uz pierādījumiem un normatīvajiem aktiem. Savukārt jautājums par to, vai nospiedumi, kurus tiesnešu apziņā atstāj publiskā informācijas plūsma, patiešām neietekmē kādu lietu izskatīšanas iznākumu, faktiski ir palicis joprojām neatbildēts."

Runāt "cilvēku valodā"

ST tiesnese S. Osipova atdzīst, ka tiesnešu un mediju mijiedarbību sarežģī vairāki faktori:  "No vienas puses, ir tiesnešu apspriežu istabas noslēpums. Otrs – lielākā daļa juristu ir aizmirsuši, kā par profesionālajām lietām runāt "cilvēku valodā". Ir situācijas, kad tiesnesis pat runā ar medijiem, bet žurnālisti nesaprot, ko viņš ir gribējis pateikt, vai pārprot viņa sacīto." Tāpēc, viņasprāt, ir pareizi, ka tiesas meklē komunikācijas cilvēkus, kuriem vajadzētu būt juristiem un vienlaikus jāprot runāt vienkāršā valodā, kas patiesībā esot ļoti sarežģīts uzdevums.

S. Osipova vērtē, ka tiesu un mediju savstarpējās sapratnes tradīcija sāk veidoties. Un tas prasa ieguldījumu arī no mediju puses. "Medijiem jāsaprot, ka to virsuzdevums ir izglītot sabiedrību, tāpēc ir jāatrod resursi un nauda arī skaidrojošai, analītiskai, kvalitatīvai informācijai," uzsver ST tiesnese. Viņa piebilst, ka cilvēkam piemīt selektīvā dzirde un viņš sadzird to, ko vēlas, turklāt mēs dzīvojam laikmetā, kad ir ļoti plaša informācijas plūsma. "Tāpēc būtiski ir ne tikai tas, kādus notikumus pamana mediji, bet arī tas, ko tie savos vēstījumos izceļ. Un ir ļoti svarīgi, lai persona, kura izceļ šo treknrakstu, saprastu, kas patiešām tajā vēstījumā ir nozīmīgākais," uzsver S. Osipova.

R. Ruduša piebilst, ka šobrīd jau ir diezgan skaidri iezīmēti tiesu un mediju "mājasdarbi". "Tiesām būtu jāiegulda proaktīvā komunikācijā, jāstiprina komunikatoru institūts, jāuzlabo zināšanas par žurnālistikas pamatprincipiem un uzdevumiem. Savukārt medijiem jāiegulda darbinieku juridiskajās zināšanās, jāuzlabo satura plānošana tiesvedību atspoguļošanā un jāstiprina konstruktīvās žurnālistikas elements, nefokusējoties tikai uz "skaļajām" lietām," skaidro LŽA vadītāja. Nākamais solis šajā procesā – saprast, kādos formātos tiesas un mediji turpina sadarbību, lai minētos "mājas darbus" izpildītu.

Trīs vērtīgas atziņas

Ringolds Balodis: "Ir skaidrs, ka tiesai taisnīgums ne vien faktiski jānodrošina, bet arī jārada sabiedrībā pārliecība, ka tas ir nodrošināts!"

Sanita Osipova: "Tiesneši sāk atvērties komunikācijai. Un ir svarīgi, lai tiesnešiem nerastos sajūta, ka par katru pateiktu vārdu viņus apmētā ar akmeņiem."

Jānis Rozenbergs: "Ja plašsaziņas līdzekļi pretendē uz ceturtās varas statusu, nedrīkst aizmirst, ka šai varai līdzi nāk arī atbildība."

Noderīgas saites

Plašāka informācija par konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā" .

Videoierakstā konference skatāma šeit.

Pētījums "Objektīvs skatījums uz tiesnešu ietekmējamību socioloģijas kontekstā".

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI