Upurim – mopsim, kurš prasījās doties ārā, lai atvieglotos, – daudzdzīvokļu māju pagalmā uzbruka divi suņi, mopsis tika ievainots. Viens uzbrucējs bija vidēja lieluma vācu aitu suns, kurš lielākoties savu laiku pavada pie ķēdes. Viņš bieži no ķēdes noraujas un dodas uz daudzdzīvokļu māju pagalmu (ārpus pilsētas, apdzīvotā lauku vietā). Otrs uzbrucējs bija dobermanis, kurš uzbruka tikai tāpēc, ka mopsim uzbruka pirmais uzbrucējs. Vai uzbrukušā suņa saimnieks ir atbildīgs par cietušā suņa (upura) ievainojumiem un nāvi? Vai upura saimnieks var prasīt kompensāciju par veterinārārsta izmaksām, rentgeniem, medikamentiem līdz upura nāves iestāšanās brīdim, kā arī par upura nāvi? Kādi likumi uz to norāda?
Ministu kabineta noteikumi Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi” paredz dzīvnieka saimnieka vai turētāja pienākumu nodrošināt dzīvnieka uzraudzību un kontroli, kad dzīvnieks atrodas ārpus īpašnieka teritorijas (36. punkts), kā arī noteic, ka dzīvnieku ārpus īpašnieka teritorijas ved tikai tāda persona, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku un nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvnieku (37. punkts).
Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pants noteic, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz trīssimt septiņdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz sešsimt naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība ir pieci eiro).
Administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kuros kaitējums ir nodarīts dzīvniekam, veic Pārtikas un veterinārais dienests, kuram ir jāziņo par notikumu un kura kompetencē ir ierosināt administratīvā pārkāpuma procesu un, ja tiks pierādīta suņu saimnieku atbildība konkrētajā situācijā, pieņemt lēmumu par naudas soda piemērošanu.
Ja tiks saņemts lēmums par soda piemērošanu suņu saimniekiem, tad atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 34. panta otrajai daļai varēsiet no pārkāpuma izdarītājiem prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Pieprasot atlīdzinājumu civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.
Lēmums administratīvā pārkāpuma procesā nepieciešams, lai tajā norādītie faktiskie apstākļi pamatotu prasības pieteikumu – pierādītu, ka nodarītie zaudējumi ir tiešā cēloņsakarībā ar konkrētās personas prettiesisko rīcību, kas atzīta attiecīgajā administratīvā pārkāpuma procesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 26. panta pirmo daļu prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Vēršoties tiesā, prasības pieteikumā jāiekļauj informācija, kas norādīta Civilprocesa likuma 128. pantā.
Vienlaikus jūs varat vērsties pie personām, kuras ir nodarījušas minētos zaudējumus, lai ārpustiesas kārtībā vienotos par brīvprātīgu zaudējumu atlīdzināšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
