10 darbdienu termiņš atbilžu sniegšanai: uz kādiem iesniegumiem attiecas jaunā norma?

Iesniegumu likums paredz, ka iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības atbilde jāsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.

Grozījumi Iesniegumu likumā (turpmāk – grozījumi) noteic, ka uz iesniegumu pēc būtības iestādēm vajadzēs atbildēt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skaidro, ka grozījumi precizēs un diferencēs vispārīgo kārtību iesniegumu izskatīšanas termiņiem, kas šobrīd vēl paredz iespēju atbildi sniegt mēneša laikā:

“Turpmāk iestāde atbildi pēc būtības sniegs saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt gadījumos, kad atbildes sagatavošanai būs nepieciešama papildu informācijas iegūšana (piemēram, sadarbība ar citām iestādēm, liela apjoma informācijas analīze vai apstrāde), iestāde atbildi sniegs mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.”

Vienlaikus grozījumi noteic, ka iesniegumus, kas iestādē iesniegti līdz izmaiņu spēkā stāšanās dienai, pabeigs izskatīt saskaņā ar regulējumu, kas bija spēkā līdz 2026. gada 1. martam.

Iesniegumu likuma redakcija LĪDZ 01.03.2026.

Iesniegumu likuma redakcija PĒC 01.03.2026.

4. pants. Iesnieguma izskatīšanas piekritība

(1) Ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to informē iesniedzēju un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi.

(2) Ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šā panta pirmo daļu un septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārsūtīt šo iesniegumu citai iestādei, informējot par to iesniedzēju. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un atbilstoši kompetencei sniedz atbildi uz to. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā.

4. pants. Iesnieguma izskatīšanas piekritība

(1) Ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta šo iesniegumu citai kompetentai iestādei, informējot par to iesniedzēju. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un atbilstoši kompetencei sniedz atbildi uz to. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pārsūtīto iesniegumu.

(2) Ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šā panta pirmo daļu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē iesniedzēju, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi.

5. pants. Iesnieguma izskatīšana un atbildēšana uz to

(3) Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

5. pants. Iesnieguma izskatīšana un atbildēšana uz to

(3) Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

(3¹) Ja objektīvu iemeslu dēļ 10 darbdienu termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Grozījumi nemaina iesniegumu veidus un saturisko kvalifikāciju

Komisija norāda, ka grozījumi nemaina Iesniegumu likumā lietoto terminoloģiju: “Jēdziens “atbilde pēc būtības” arī turpmāk atbilst līdzšinējai tiesību piemērošanas praksei.

Grozījumu mērķis ir precizēt un saīsināt atbildes sniegšanas termiņu, vienlaikus saglabājot iespēju piemērot ilgāku termiņu objektīvi sarežģītos gadījumos, nevis mainīt iesniegumu veidus vai to saturisko kvalifikāciju.”

Ko nozīmē atbilde pēc būtības

Satversmes 104. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. “Vienlaikus tiesības saņemt atbildi pēc būtības nenozīmē tiesības saņemt tieši tādu atbildi (tik izvērstu vai ar tādu pamatojumu), kā persona, iespējams, iecerējusi. Kā atzīts Senāta judikatūrā, atbilde pēc būtības Satversmes 104. panta izpratnē nozīmē atbildi, kurā izvērtēti un motivēti atbildēti uzdotie jautājumi. Taču minētā norma neparedz tiesības prasīt konkrēta satura atbildi.

Proti, lai atzītu, ka uz iesniegumu ir atbildēts pēc būtības, jākonstatē, ka iestāde ir motivēti atbildējusi uz iesniedzēja uzdotajiem jautājumiem. Tomēr nav nepieciešams, lai iesniedzēju apmierinātu atbildes saturs un iestādes apsvērumi.”1

Saskaņā ar Tiesībsarga biroja publiski sniegto informāciju viena no izplatītākajām iedzīvotāju sūdzībām saziņā ar valsts vai pašvaldību iestādēm ir tā, ka, viņuprāt, nav sniegta atbilde pēc būtības.

Kā skaidrojis Tiesībsarga birojs, tiesības saņemt atbildi pēc būtības uz iesniegumu ir svarīga labas pārvaldības sastāvdaļa:

“Iestādei, saņemot iedzīvotāja iesniegumu, ir pienākums iepazīties ar tā saturu, noskaidrot, ko cilvēks vēlas, un sniegt atbildi pēc būtības. Tas nozīmē, ka atbildē jāietver tāds saturs, kas tieši un nepastarpināti atbild uz iesniegumā prasīto. Būtiski apzināties, – ja atbilde pēc formas vai satura neatbilst tam, ko cer saņemt iesnieguma iesniedzējs, tas pats par sevi nav uzskatāms par atbildes nesniegšanu pēc būtības, ja vien iestāde ir sniegusi motivētu (izvērstu un izvērtētu) atbildi uz iesniegumā prasīto.”

Iesniegumu likums neattiecas uz visiem iestādē saņemtajiem iesniegumiem

Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Taču tas nenozīmē, ka šo likumu piemēro visiem iesniegumiem, ko iedzīvotāji iesniedz iestādēs. Proti, iestādes saņem arī tādus iedzīvotāju iesniegumus, kuriem saskaņā ar citiem likumiem ir noteikta atšķirīga izskatīšanas kārtība.

Iesniegumu likums ir attiecināms uz tiem gadījumiem, kad privātpersona vēršas iestādē ar lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, kas ietilpst attiecīgās iestādes kompetences jomā, un iesnieguma izskatīšanu neregulē kāds cits likums (skat., piemēram, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 21. maija lēmumu lietā Nr. 670003021, SKA-932/2021).

Pārsvarā iesniegumi valsts un pašvaldību iestādēs ir nošķirami divos veidos, proti, iesniegums, lai līdzdarbotos valsts pārvaldē, un iesniegums, lai iestāde izdotu administratīvo aktu (pieņemtu lēmumu). Tādējādi atbildes sniegšanas termiņu ietekmē iesnieguma veids.

PIEMĒRI

Iesniegumu ar sūdzību vai priekšlikumu par pašvaldības teritorijas sakārtošanu izskata saskaņā ar Iesniegumu likumu (pašvaldībai ir jāizvērtē iesnieguma saturs un jāsniedz cilvēkam izvērsta atbilde par minēto jautājumu, iedzīvotāja iesniegums var arī būt par pamatu, piemēram, administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai).
Iesniegumu Veselības inspekcijā par ārstniecības kvalitāti izskata atbilstoši Iesniegumu likumam (Veselības inspekcijai ir pienākums sniegt strīda situācijas izvērtējumu jeb atbildi pēc būtības arī tad, ja netiek ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība)2.
Iesniegumu par informācijas, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, sniegšanu izskata saskaņā ar Informācijas atklātības likumu (informācijas sniegšanas termiņi noteikti šā likuma 14. pantā).
Iesniegumu invaliditātes ekspertīzei izskata saskaņā ar Administratīvā procesa likumu (APL), ņemot vērā, ka pieņemtais lēmums ir administratīvais akts (atbilstoši APL 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai).
Iesniegumu vecuma pensijas piešķiršanai izskata saskaņā ar APL 64. panta pirmo daļu.
Iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai un izmaksāšanai izskata saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 27. pantu 10 darbdienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.
U. c.

Efektīvākai komunikācijai un birokrātijas mazināšanai

Grozījumu anotācijā norādīts, ka sabiedrības līdzdalība ir neatņemama demokrātiskas valsts politikas veidošanas cikla sastāvdaļa:

“Attiecīgi atbildes uz iesniegumiem ir daļa no politikas veidošanas un ieviešanas, kas ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pamata pienākumos un nevar tikt uzskatītas par administratīvajām izmaksām. Izmaiņas uzlabos kopumā saziņu starp valsti (arī pašvaldībām) un sabiedrību (fiziskajām personām un juridiskajām personām).”

“Valsts pārvaldei ir jāstrādā iedzīvotāju interesēs, un tas nozīmē ātru, saprotamu un efektīvu komunikāciju. Saīsinot atbildes sniegšanas termiņu līdz 10 darba dienām, mēs skaidri parādām, ka iedzīvotāju laiks ir vērtīgs. Vienlaikus esam saglabājuši elastību sarežģītākos gadījumos, kad nepieciešams papildu laiks informācijas izvērtēšanai,” iepriekš uzsvēris Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rosināto izmaiņu autoru – Saeimas deputātu Harija Rokpeļņa, Līgas Kļaviņas, Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva, Mairitas Lūses – ieskatā grozījumi mazinās birokrātiju iesniegumu izskatīšanā, process kļūs vienkāršāks un ātrāks, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju saziņu ar valsts institūcijām.

Plašāk lasiet LV portāla publikācijā >>

Kā iestādes vērtē izmaiņas Iesniegumu likumā, kas paredz atbilžu sniegšanu 10 darbdienu laikā

1 Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 23. maija lēmums lietā Nr. A420188821, SKA-765/2022. Pieejams: https://gateway.elieta.lv/api/v1/PublicMaterialDownload/58a43e88-e735-4f3e-a130-fe6c736b3a38.

2 Tiesībsargs atbild: Kas ir atbilde pēc būtības? Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/news/tiesibsargs-atbild-kas-ir-atbilde-pec-butibas/.