FOTO: Freepik.
Jaunais ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas kārtības noteikumu projekts paredz paplašināt patlaban spēkā esošo regulējumu, to papildinot ar nosacījumiem ģenētiski modificēto dzīvnieku un augu ierobežotai izmantošanai, kā arī precizēt uzraudzības un kontroles institūciju funkcijas. Noteikumu projekta publiskā apspriešana notiek līdz 30. jūlijam.
2024. gada 23. maijā stājās spēkā grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas cita starpā ievieš prasības ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) – augu un dzīvnieku – ierobežotai izmantošanai un deleģē Ministru kabinetu noteikt ĢMO ierobežotas izmantošanas, atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un anulēšanas kārtību.
Plašāk par tēmu >>
Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 784, kas regulē ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas kārtību, tika pieņemti 2008. gadā, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/41/EK par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu prasības Latvijā.
Sagatavotais noteikumu projekts nemaina MK noteikumos Nr. 784 ietvertos pamatjautājumus, taču tos ievērojami paplašina un precizē uzraudzības un kontroles institūciju funkcijas, norādīts noteikumu projekta anotācijā.
Jaunie noteikumi par ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas kārtību aizstās līdzšinējos MK noteikumus Nr. 784.
Pasaulē strauji attīstās gēnu inženierijas tehnoloģijas un arvien biežāk ģenētiski modificēti tiek ne tikai mikroorganismi, bet arī augi un dzīvnieki.
Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir paplašinājušas ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas regulējumu ar prasībām gan ģenētiski modificēto augu, gan dzīvnieku ierobežotai izmantošanai.
Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā, ņemot vērā zinātniski pētnieciskās darbības attīstību konkrētajā jomā, arī Latvijā ir lietderīgi veikt izmaiņas un paplašināt spēkā esošos noteikumus, kā arī izstrādāt atbilstošu regulējumu ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai.
Jāpiebilst, izmaiņas likumā arī paredz, ka ar ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu saistītās darbības drīkst veikt ne tikai zinātniskā institūcija, bet arī cita juridiskā persona.
“Ejam laikam pa priekšu, skatāmies, kas notiek citās ES dalībvalstīs. Vēlamies būt gatavi situācijai, ja zinātniskās institūcijas vai juridiskās personas vēlēsies veikt pētījumus, kuros izmantotu ģenētiski modificētos dzīvniekus un augus, un sakārtot nepieciešamo likumdošanas bāzi,” stāsta Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Inese Aleksejeva.
Kādiem nolūkiem ārvalstīs izmanto ģenētiski modificētos dzīvniekus? “Šie dzīvnieki galvenokārt tiek izmantoti kā “modeļi”, lai pētītu specifisku gēnu darbību, lielākoties, kā tie ir saistīti ar veselību un slimībām,” atbild I. Aleksejeva.
Pasaulē zinātnisko laboratoriju līmenī norit darbs arī pie dzīvnieku ģenētiskās modificēšanas, lai uzlabotu to gaļas, piena un vilnas sastāvu.
Otrs eksperimentālais virziens ir uzlabot dzīvnieka veselību, lai tas būtu mazāk uzņēmīgs pret slimībām vai arī lai, piemēram, agresīvam dzīvniekam nebūtu ragu. “Gēnu inženierija ir selekcijas darbs, tikai smalkākā līmenī un citā pakāpē,” piebilst ministrijas pārstāve.
“Patlaban Latvijā neviens pētījumus ar ģenētiski modificētajiem dzīvniekiem un augiem neveic, tomēr atsevišķas zinātniskās institūcijas pētījumos izmanto peles, kurām ir “atslēgts” kāds no gēniem,” zina teikt I. Aleksejeva. “Tādi eksperimenti Latvijā notiek, taču starp zinātniekiem nav vienota uzskata, vai attiecīgās peles tiek uzskatītas par ģenētiski modificētām vai ne.”
Atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem ar pētījumiem, kuros izmanto peles, nodarbojas Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.
Līdz 29. jūlija pēcpusdienai neviens no iepriekš minētajiem institūtiem nebija iesniedzis viedokli par noteikumu projektu.
Latvijā līdz šim nebija regulējuma ģenētiski modificēto dzīvnieku un augu ierobežotai izmantošanai. Tā kā nav noteikti ierobežojošie un drošības pasākumi, netiek kontrolēta ĢMO iespējamā negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi.
Noteikumu projektā ir iestrādātas attiecīgās prasības.
Piemēram, noteikumu projekts paredz, ka, paplašinot ierobežotas izmantošanas noteikumus un iestrādājot normas attiecībā uz ģenētiski modificētajiem augiem un dzīvniekiem, turpmāk par šāda veida ierobežotas izmantošanas darbībām būs jāziņo institūtam “BIOR” un jāsaņem atbilstošas atļaujas.
Institūtā ir izveidota ekspertu komisija, kura sniedz “BIOR” zinātniski pamatotu viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar ĢMO drošību un nekaitīgumu, kā arī apriti Latvijā un ES.
Ja MK noteikumos Nr. 784 ir noteikts, ka atļauju ĢMO jomā institūts “BIOR” izsniedz tikai zinātniskajām institūcijām, tad ar jaunajiem noteikumiem tādas iespējas paredzētas arī juridiskajām personām, kuras veic pētniecisko darbību ar ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem, dzīvniekiem un augiem.
“Pasaulē ir pārtikas un farmācijas uzņēmumi, kuros tiek strādāts ar ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem. Tāpēc noteikumi tika paplašināti, iekļaujot arī juridiskās personas. Latvijas regulējums nav pretrunā ES tiesību normām,” uzsver ministrijas pārstāve.
“ES ir valstis, kur ģenētiski modificēto mikroorganismu izmantošana ir atļauta arī fiziskajām personām. Piemēram, internetā var iegādāties “jaunā zinātnieka” komplektu, kurā tādi var būt iekļauti,” zina teikt I. Aleksejeva. Vienlaikus viņa akcentē, ka Latvijā šāda iespēja netiks pieļauta. “Uzskatām, ka ar ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem, dzīvniekiem un augiem pētījumus var veikt tikai zinātniskās institūcijas un juridiskās personas. Kāpēc? Mums nav kapacitātes un finanšu līdzekļu, lai visus izkontrolētu,” paskaidro Zemkopības ministrijas pārstāve.
MK noteikumu projekts paredz papildināt arī Valsts darba inspekcijas (VDI) un Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas.
Ievērojot, ka viena no VDI funkcijām ir kontrolēt darba vietās esošo darba aprīkojumu, kā arī personāla individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu, veselībai kaitīgo un bīstamo vielu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jaunajos noteikumos noteikts, ka VDI būs pienākums kontrolēt ierobežojošos un drošības pasākumus ĢMO ierobežotas izmantošanas laikā, lai nodrošinātu darba aizsardzības prasību ievērošanu.
Savukārt, ņemot vērā, ka zinātniskajiem mērķiem paredzēto dzīvnieku izmantošanai atļaujas izdod PVD, dienesta funkcijas paplašinātas, uzdodot par pienākumu uzraudzīt un kontrolēt ierobežojošo un drošības pasākumu ievērošanu, ja zinātniskajā darbā ar dzīvniekiem tiek izmantoti ģenētiski modificētie mikroorganismi, augi vai dzīvnieki.
Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumi Nr. 323 “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādis” nosaka institūta “BIOR” valsts pārvaldes uzdevumos veikto darbību cenrādi.
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta vecākā eksperte Linda Gurecka norāda, ka grozījumi MK noteikumos Nr. 323 pašlaik ir izstrādes stadijā. Ņemot vērā institūta “BIOR” darba apjomu, kas tiek ieguldīts, izskatot paziņojumus par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, un to, ka ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas likumdošanas regulējums tiek paplašināts, tiks precizēts arī “BIOR” cenrādis, nosakot maksu par:
