FOTO: Freepik.
23. maijā stājas spēkā grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas uzlabo ģenētiski modificēto organismu uzraudzību un kontroli, piešķirot atbildīgajām institūcijām papildu pilnvaras noteikt ierobežojošos pasākumus, ja ir notikuši pārkāpumi. Tāpat ir precizēta likuma darbības joma, paredzot prasības ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka līdz ar ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) straujo izplatību pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) arvien biežāk tiek konstatēta neapzināta vai netīša ES neatļauto ĢMO izplatīšana vidē un tirgū.
Ar grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā pilnveidota terminoloģija, definējot, kas ir ģenētiski modificēto organismu aprite, ģenētiski modificēto mikroorganismu un ĢMO ierobežota izmantošana. Likumā tiek ietverts termins “ĢMO neapzināta izplatīšana”. Tā ir netīša ĢMO izplatīšana, tostarp neapzināta izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai neapzināta izplatīšana tirgū, vai nekontrolēta ģenētiski modificēto organismu izplatīšanās vidē.
Izskaidrojot terminu “ĢMO neapzināta izplatīšana”, kontroles institūciju pilnvaras būs skaidrāk noteiktas un nepieciešamā rīcība kļūs saprotamāka, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Latvijā ir aizliegts izplatīt Eiropas Savienībā neatļautos ĢMO, tai skaitā sēklas, kurās konstatēts ĢMO piejaukums. Tiesību normās līdz šim nebija skaidri noteikts, kādi pasākumi īstenojami, ja tirgū tiek konstatēti neatļauti ĢMO vai ĢMO piejaukums sēklās. Tāpat likumā nebija precīzi noteikts rīcības algoritms, ja tika konstatēta neapzināta vai netīša ĢMO izplatīšana vidē, kā arī nepārprotami skaidra kontrolējošo institūciju loma un tiesības, norādīts anotācijā.
Ar grozījumiem tiek ieviestas papildu pilnvaras uzraudzības institūcijām noteikt ierobežojošos pasākumus, ja ir notikuši pārkāpumi, piemēram, apturēt kontaminēto sēklu apriti vai likt lauksaimniekiem iznīcināt piesārņotos laukus.
Likuma 7. panta 9. punktā precizēta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) kompetence nodrošināt uzraudzību un kontroli sēklu un augu pavairošanas materiālā, lai nepieļautu ĢMO klātbūtni.
Ar grozījumiem precizēts likuma 33. pants, kas paredz, ka noteiktos apstākļos institūcijām ir jādod tiesības ne tikai noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, bet arī pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus.
33. pantā tiek paplašināta VAAD kompetence situācijās, kad ĢMO piejaukums konstatēts konvencionālajās vai bioloģiskajās sēklās, augu pavairošanas materiālā vai notikusi neapzināta ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana.
Ar likuma grozījumiem paredzētas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, kā arī pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, ģenētiski modificētās pārtikas apritei u. c.
Paplašināta Valsts vides dienesta (VVD) kompetence situācijās, kad notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē.
Likuma 15. panta 3.1 daļā bija noteikts, ka zinātniskā ekspertu komisija ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma saņemšanas iesniedz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR” atzinumu par ĢMO radīto draudu līmeni cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Uzraudzības un kontroles institūcijas atzinumu ņem vērā, pieņemot lēmumu par ĢMO izplatīšanu vidē un tirgū.
Prakse liecina, ka dažreiz zinātniskās ekspertu komisijas viedoklis ir nepieciešams daudz ātrāk, lai pieņemtu lēmumu un īstenotu atbilstošus pasākumus.
Tādējādi likuma 15. panta 3.1 daļā paredzēts, ka izņēmuma gadījumos, kad jārīkojas steidzami, saņemot uzraudzības un kontroles institūciju pamatotu pieprasījumu, zinātniskā ekspertu komisija minēto atzinumu sniedz piecu darbdienu laikā.
Plašāk par tēmu >>
