FOTO: Zane Bitere, LETA.
15. jūlijā stājas spēkā apjomīgi Enerģētikas likuma grozījumi, kas veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu un piešķir pašvaldībām tiesības noteikt konkrētus siltumapgādes veidus savā administratīvajā teritorijā, ievērojot efektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas kritērijus. Grozījumi attiecas galvenokārt uz energoapgādes komersantiem, atjaunīgo energoresursu ražotājiem un pašvaldībām, kā arī zinātniskajām institūcijām.
Likumprojekts ir sagatavots pēc Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas, lai tajā pārņemtu vairāku Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu nosacījumus, tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu nosacījumus. Turklāt Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latviju par šīs direktīvas savlaicīgu nepārņemšanu dalībvalsts normatīvajos aktos, jo tas bija jāizdara līdz 2021. gada 30. jūnijam, norādīts likumprojekta anotācijā.
Enerģētikas likuma 1. pants tiek papildināts ar jauniem terminiem – atjaunīgā enerģija, atjaunojamie energoresursi, atkritumi, atlikumi, atlikumaukstums, atlikumsiltums, biogāze, biomasa, triģenerācija u. c.
Turpmāk šis likums reglamentēs ne tikai enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu, bet arī pētījumus enerģētikas jomā par sabiedrības interesēm atbilstošu nozares attīstību.
Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā, pētījumus enerģētikas jomā un sadarbību tādos pētījumos, kuri sniedz ieguldījumu jaunu tehnoloģiju un risinājumu, kā arī lietotājorientētu produktu radīšanā un pakalpojumu attīstīšanā.
Likums reglamentēs Latvijas kopējo un detalizēto atjaunīgās enerģijas datu aprēķinu veikšanas kārtību un rīcību ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu, kā arī noteiks komercdarbības atbalsta piešķiršanas pamatprincipus atjaunīgās enerģijas jomā.
Papildinot Enerģētikas likuma 51. pantu, pašvaldībām dotas tiesības noteikt konkrētus siltumapgādes veidus savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, lai veicinātu racionālu enerģijas, īpaši vietējo atjaunojamo energoresursu, izmantošanu.
Pašvaldībām, organizējot siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, ir jāievēro:
Likums papildināts ar X1 nodaļu “Atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšana”.
Tā 58.2 pants noteic, ka atjaunīgās enerģijas apjoms, kas pārsniedz Latvijas saistību izpildei nepieciešamo atjaunīgās enerģijas apjomu, ir valsts īpašums un tā tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija. Atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums var tikt atsavināts Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
Elektroenerģijas, gāzveida kurināmā, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem Latvija var sadarboties ar citu ES dalībvalsti vai trešo valsti, tai skaitā ar ES dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem, kopīgi īstenojot attiecīgu kopprojektu.
Ar likuma grozījumiem paredzēts izveidot vienotu kontaktpunktu, lai atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ieviesējs centralizēti saņemtu visu nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām.
Vienotais kontaktpunkts atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviesējiem ir Būvniecības valsts kontroles birojs.
Plašāk par tēmu >>
