Dabas atjaunošanas regulai ir likuma spēks, un tā stāsies spēkā augusta vidū, zina teikt VARAM Dabas departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa.
“Regula tiecas atjaunot to, kas ir sliktā stāvoklī, un nepasliktināt to, kas ir labā stāvoklī, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības,” norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. “Regulā noteiktie mērķi un pasākumi attiecas uz ļoti plašu iesaistīto pušu loku un vairākām jomām – lauksaimniecību, klimata pārmaiņu novēršanu, pilsētplānošanu un vidi.”
Dabas atjaunošanas regulas mērķis ir atjaunot Eiropas dabu, un tā uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt un īstenot pasākumus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu vismaz 20% Eiropas Savienības (ES) sauszemes un jūras teritoriju, akcentē Latvijas Dabas fonds.
Savukārt I. Mendziņa uzsver, ka “ar dažādiem pasākumiem ir iecerēts veicināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Ekosistēmas – meži, zālāji, purvi – būs daudz noturīgākas un daudz labākā kvalitātē. Līdz ar to tās varēs pildīt savas dabiskās ekoloģiskās funkcijas – ražot skābekli, regulēt ūdens līmeni u. c.”
Precizē iepriekš noteiktos pienākumus
Latvijas Dabas fonds akcentējis, ka Dabas atjaunošanas regula būs pirmais precedents Eiropas Savienībā, kad dabas atjaunošana tiek regulēta ar likumu visaptverošā veidā. Vienlaikus VARAM pārstāve precizē, ka vairākas direktīvas, kas skar dabas aizsardzību un atjaunošanu, tika pieņemtas jau pirms vairākiem gadiem.
Piemēram, Biotopu direktīva (Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) paredz, ka, sargājot Eiropas nozīmes sugas un biotopus, tiem ir jāpanāk labvēlīgs aizsardzības stāvoklis.
Jāpiebilst, ka Biotopu direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības. Direktīva nosaka retu, apdraudētu vai endēmisku sugu, tostarp aptuveni 450 dzīvnieku un 500 augu sugu, saglabāšanu.
Tieši tādi paši pienākumi ir noteikti Ūdens struktūrdirektīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) attiecībā uz virszemes un sauszemes ūdeņiem un Jūras direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā) attiecībā par jūras ūdeņiem.
“Pienākums nodrošināt labvēlīgu aizsardzības stāvokli vai labu vides kvalitāti ir noteikts jau tagad,” skaidro I. Mendziņa. “Dabas atjaunošanas regula precizē iepriekšminētajās direktīvās noteiktos pienākumus. Piemēram, nevienā no tām netika noteikts ne termiņš, kad ir jāsasniedz nospraustie mērķi, ne vietas, kur jāuzlabo ekosistēma.”
Palīdzēs atjaunot degradētās ekosistēmas
Latvijas Dabas fonda vides politikas eksperte Baiba Vitajevska-Baltvilka uzskata, ka Dabas atjaunošanas regula palīdzēs atjaunot degradētās ekosistēmas dalībvalstu sauszemes un jūras biotopos, sasniegt ES vispārējos mērķus klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā, kā arī uzlabot pārtikas drošību.
Regula aptver dažādas sauszemes, piekrastes un saldūdens, mežu, lauksaimniecības un pilsētu ekosistēmas, tostarp mitrājus, pļavas, mežus, upes un ezerus, kā arī jūras ekosistēmas, tostarp jūraszāles, sūkļus un koraļļu gultnes.
Līdz 2030. gadam dalībvalstis prioritāri īstenos atjaunošanas pasākumus “Natura 2000” teritorijās.
Kā norādīts Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē, Eiropā ir vairāk nekā 27 000 dabas objektu, ko aizsargā ES tiesību akti. Tie veido aizsargājamo dabas teritoriju tīklu ar nosaukumu “Natura 2000”.
Galvenie mērķrādītāji un termiņi
Latvijas Dabas fonda pārstāve B. Vitajevska-Baltvilka uzskaita galvenos regulā paredzētos pasākumus, kas būs jāveic dalībvalstīm:
- sliktā stāvoklī esošos biotopus, kas uzskaitīti regulā, būs jāatjauno vismaz 30% apmērā līdz 2030. gadam, vismaz 60% – līdz 2040. gadam un vismaz 90% – līdz 2050. gadam;
- būs jācenšas novērst to teritoriju būtisku pasliktināšanos, kas, pateicoties dabas atjaunošanas pasākumiem, ir sasniegušas labu stāvokli;
- līdz 2030. gadam būs jāievieš pasākumi, kas paredz apstādināt apputeksnētāju populāciju samazināšanos;
- būs jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu divus no šiem trim rādītājiem – pļavas tauriņu populācija, organiskā oglekļa krājums aramzemes minerāla augsnē un lauksaimniecības zemes īpatsvars ar augstas daudzveidības ainavu elementiem;
- būs jāīsteno pasākumi, kas paredz līdz 2030. gadam palielināt meža putnu populāciju;
- būs jāīsteno pasākumi, kas paredz līdz 2030. gadam novērst neto zaudējumus pilsētu zaļajās zonās un koku vainagu segumā;
- būs jāievieš pasākumi, lai atjaunotu nosusinātās kūdras purvus un palīdzētu iestādīt vismaz trīs miljardus papildu koku līdz 2030. gadam (ES līmeņa rādītājs);
- būs pienākums līdz 2030. gadam pārvērst vismaz 25 000 km upju brīvi plūstošās upēs – jālikvidē cilvēka radītie šķēršļi virszemes ūdeņu savienojamībai.
Palielinās zaļās zonas pilsētās
Dabas atjaunošanas regula nosaka jaunus pienākumus, kas attiecas uz vispārējo bioloģisko daudzveidību mežu un lauksaimniecības zemju ekosistēmās, kā arī pienākumu atjaunot upju brīvu plūdumu, skaidro I. Mendziņa.
Regulā paredzēti vairāki pasākumi, kuru sasnieguma līmeni noteiks pašas dalībvalstis. Tas skar pasākumus, kas apstādinātu apputeksnētāju populāciju samazināšanos, palielinātu meža putnu populāciju, uzlabotu pļavas tauriņu populāciju, organiskā oglekļa krājumu aramzemes minerāla augsnē un lauksaimniecības zemes īpatsvaru ar augstas daudzveidības ainavu elementiem.
“Latvija mērķus noteikts pati, ņemot vērā atbalsta mehānismu un attīstības plānus. Liela iesaiste šo mērķu noteikšanā būs Zemkopības ministrijai,” norāda I. Mendziņa.
Savukārt regulas 8. pantā noteikts, ka ir jāuzlabo pilsētu zaļās platības: tām ir jābūt vismaz 45% no kopējās platības. Paredzēts palielināt apdzīvoto vietu zaļās zonas – gan rekreācijas telpas veidošanai, gan karstuma salu mazināšanai.
Kad no prasību ieviešanas varēs atkāpties
“Dabas atjaunošanas regulā ir noteikti pienākumi, kas ir jāievēro, un arī gadījumi, kad no tiem var atteikties,” skaidro VARAM pārstāve. “Piemēram, pienākums par sugu un biotopu atjaunošanu – ja tas ir ieplānots teritorijā, kas ir vajadzīga atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai, tad varam pateikt, ka šajā platībā biotopus neatjaunosim.”
I. Mendziņa min vēl vienu piemēru: ja lauksaimniecībā izmantojamo zemju hidraulisko režīmu atjaunošana nonāk pretrunā ar pārtikas ražošanas mērķiem vai hidrauliskā režīma atjaunošana pasliktina apbūves teritorijas vai lauksaimniecības ražošanā izmantojamās platības, tad arī no šīm prasībām var atkāpties.
“Regulā ir iekļautas vairākas atkāpes par atjaunīgās enerģijas vai valsts aizsardzības projektu attīstību, tie ir prioritāri, salīdzinot ar dabas atjaunošanas pienākumiem. Bet, īstenojot šos projektus, ir jāievēro jau iepriekš noteiktās vides prasības. Nevar pateikt, ka ir prioritārs pasākums un tāpēc var neievērot vides pasākumus. Nē, tā nav. Ir jāveic vairāki pasākumi, bet šajās teritorijās dabu var atjaunot mazākā mērā,” skaidro I. Mendziņa.
Biotopu stāvoklis Latvijā nav labs
Pēdējais ziņojums Eiropas Komisijai (EK) par ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli Latvijā sniegts 2019. gadā un ietver vērtējumu par laika periodu no 2013. līdz 2018. gadam.
Ziņojumā secināts, ka 2019. gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts. Tomēr tas ir labāks vērtējums nekā iepriekš, kad slikts aizsardzības stāvoklis bija 50% biotopu. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī būtiski nav uzlabojies zālāju aizsardzības stāvoklis.
“No Latvijā sastopamajiem 59 sauszemes biotopiem labvēlīgā stāvoklī ir tikai seši,” saka I. Mendziņa. “Tiem ir slikta kvalitāte, jo tos neaizsargājam pietiekami vai arī tie tiek iznīcināti. Piemēram, visus zālāja biotopus apdraud nepietiekama apsaimniekošana – tos pametam savā vaļā, nepļaujam, nenoganām, tāpēc tie aizaug ar krūmiem un burkšķiem. Vai, gluži otrādi, zālāju biotopus pārvēršam par aramzemi un iznīcinām šādā veidā.”
Ziņojumā secināts, ka vismazāk aizsargātas ir zālāju dzīvotnes, kas Latvijā izzūd visstraujāk.
Tomēr vienlaikus secināts, ka pieaug apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju īpatsvars. Meža dzīvotņu kvalitāte ir uzlabojusies tajās platībās, kas atrodas stingrākā aizsardzības režīma zonās.
Nacionālais ziņojums jāiesniedz nākamgad
Nākamais ziņojums Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli Latvijā ir jāiesniedz 2025. gadā, zina teikt I. Mendziņa.
“No šiem diviem ziņojumiem varēsim saprast, kādas biotopu teritorijas Latvijā ir sliktā stāvoklī un jāatjauno, kas no tām atrodas aizsargājamajās teritorijās. Tad varēsim pateikt, cik lielā mērā varēsim pildīt Dabas atjaunošanas regulas pienākumus. Tālāk jāvērtē, vai mums ir visas nepieciešamās kartes, izejas informācija, lai izstrādātu nacionālo atjaunošanas plānu, kas ir jāizdara līdz 2026. gada augustam,” norāda VARAM pārstāve. “Nacionālajā atjaunošanas plānā ir uzsvars uz to, ka sākam veikt vajadzīgos pasākumus, jo mērķus sasniegt dabas atjaunošanā tik ātri nav iespējams.”
Regula noteic, ka dalībvalstīm būs jāpieņem nacionālie atjaunošanas plāni, kuros sīki izklāstīts, kā tās piecerējušas sasniegt noteiktos mērķus.
Dalībvalstīm arī jāziņo par savu progresu, pamatojoties uz ES mēroga bioloģiskās daudzveidības rādītājiem.
Pagaidām nav zināms, cik liels varētu būt finansējums regulā ietvertajiem potenciālajiem pasākumiem. Šajā ES fondu plānošanas periodā papildu finansiālie līdzekļi piešķirti netiks, tas varētu notikt pēc 2027. gada, kad tiks veidots jaunais ES daudzgadu budžets.
