10. Skultes sašķidrinātās gāzes termināla projektam STOP
Skultes termināls diskusijās par enerģētikas krīzei 2022. gadā bija viens no biežāk pieminētākajiem risinājumiem. Neskatoties uz vides nevalstisko organizāciju iebildumiem, valdība braši soļoja jaunas fosilās enerģijas infrastruktūras attīstības virzienā, mainot vienīgi domas par valsts klātbūtni projektā. Taču 14. Saeimas vēlēšanas paveica brīnumu un Skultes termināla ideja apklusa. Pēc Saeimas balsojuma Termināla likums zaudēja spēku jau 2023. gada 21. decembrī. Zīmīgi, ka Latvija apturēja jaunu fosilās enerģijas infrastruktūras projektu notika tieši tajā mirklī, kad COP 28 notika karstas diskusijas par strauji nepieciešamajiem fosilās enerģijas apjomu samazinājumiem.
9. Neindēsim ūdensputnus ar svinu
2023. gadā visā Eiropas Savienībā stājās spēkā aizliegums izmantot svina skrotis ūdensputnu medībās mitrājos. Par to, ka šāds aizliegums nepieciešams, Eiropas Savienības valstu vienošanās tika panākta jau 1995. gadā Līgumā par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kam Latvija pievienojās 2005. gadā, bet dzīvē tas beidzot īstenojās tikai pērn.
Svina skrotis mednieki līdz šim ir izmantojuši ūdensputnu un citu mazu dzīvnieku medīšanai mitrājos un citviet. Tās ir īpaši bīstamas ūdensputniem, kuri tās apēd, sajaucot ar sīkajiem akmentiņiem, ko parasti norij, lai pārstrādāt barību kuņģī. Svina skrošu aizliegums turpmāk samazinās arī sekundāro saindēšanos plēsējiem un maitēdājiem, kuri barības ķēdes ceļā arī ir pakļauti saindēšanās riskam, ēdot ar svina skrotīm piesārņotu medījumu. Svins ir bīstams ne tikai dzīvniekiem, bet tas rada bīstamību arī cilvēku, īpaši bērnu veselībai.
8. Latvijas mežu saimnieki atsakās no starptautiskās FSC sertifikācijas sistēmas
Klimata pārmaiņu un dabas daudzveidības krīzes liek izvirzīt arvien lielākus mērķus dabas resursu pārvaldībai. To izjūt arī starptautiskā FSC sertifikācijas sistēma, kas turpat 30 gadus visā pasaulē piedāvā starptautisku, neatkarīgi uzraudzītu, dažādiem mežu tipiem pielietojamu meža apsaimniekošanas sertifikāciju un produktu marķēšanas shēmu. Sertifikācijas sistēmas uzdevumi ir uzlabot meža apsaimniekošanu un apmierināt pircēju vajadzības pēc produktiem, kuru izcelsmes vietā ir ievērotas vides un sociālās prasības. Kaut diskusijas par mežsaimniecības uzlabojumiem arī FSC mežsaimniecības standartos nepārtraukti ir karstas un nereti vides un sociālās jomas eksperti uzskata, ka nepieciešami strauji pilnveidojumi dabai draudzīgākas un sabiedrībai pieņemamākas mežsaimniecības attīstībā, tomēr FSC sertifikācija nereti pasaulē un arī Latvijā ir bijusi vienīgā platforma, kurā tiek meklēti vismaz pakāpeniski kompromisi ilgtspējīgas mežsaimniecības virzienā. Arī Latvijas meža nozares uzņēmumi izmanto šo sertifikācijas sistēmu, saglabājot biznesa iespējas starptautiskā tirdzniecībā. Savukārt, skatoties ar senatnīgi miglainu skatienu uz pašu pieņemtām ilgtspējīgas mežsaimniecības teritorijām, “Latvijas valsts meži” 2023. gada nogalē paziņojuši, ka aptur FSC sertifikācijas pielietojumu. Ko nevar celt, to nevar nest?
7. Sargāsim staignājus. Bet tikai pēc ES rājiena
2023. gada nogalē Ministru Kabinets nolēma izveidot 74 jaunus liegumus un 6 esošu lieguma paplašinājumus staignāju (galvenokārt - melnalkšņu) aizsardzībai. Jauno liegumu izveide un esošo paplašināšana uzlabos staignāju biotopa aizsardzības statuss, panākot, ka tiek aizsargāti aptuveni 40% no staignāju kopējās izplatības valstī, tajā pat laikā ietverot arī citus ES nozīmes meža biotopus jaunajos dabas liegumos. Diemžēl tas notika tikai pēc tam, kad Latvija saņēma “rājienu” no Eiropas Savienības - EK ierosināja pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu ES nozīmes biotopiem. Apziņa, ka Latvijas dabas vērtības ir jāsargā, jo tās ir vajadzīgas mums pašiem, laikam vēl tālu, ja kustība šajā virzienā notiek tikai tāpēc, lai nebūtu nepatikšanas ar Eiropu.
6. BIO būt!
2023. gada nogalē Zemkopības ministrija apstiprināja Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu 2023.-2030. gadam, tādējādi iezīmējot valsts apņemšanos uzlabot pārtikas sistēmu ilgtspējas virzienā. Tas noticis pēc vairākus gadus ilgušam diskusijām, kuru laikā nomainījušies trīs nozares ministri. Rīcības plānā pausta apņemšanās, ka 2030. gadā vismaz 25% lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā tiks apstrādāti atbilstoši bioloģiskās ražošanas praksei.
Rīcības plāna pasākumi sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu radīto izaicinājumus risināšanā, veicinās bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanos un sekmēs bioloģiskās produkcijas ražošanu un patēriņu, nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīvu pārtiku, kā arī panāks labāku patērētāju informētību, palielinot uzticību bioloģiskajai lauksaimniecībai, un veicinās Zaļā kursa mērķu īstenošanu Latvijā. Pēc Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vērtējuma viens no svarīgākajiem plāna uzdevumiem ir bioloģiskās lauksaimniecības devuma novērtējums vides un klimata problēmu risināšanā. Šis aspekts līdz šim nav pietiekami novērtēts un izcelts. Bioloģiskajām metodēm kā dabai, klimatam un sabiedrībai draudzīgākajai pārtikas ražošanas un zemes apsaimniekošanas praksei būtu jācaurvij visas lauksaimniecības attīstība Latvijā.
5. Klimata rīcības – kavētais plāns, lēnais likums
2023. gads bija viskarstākais novērojumu vēsturē, par 1,4 grādiem pārsniedzot pirmsindustriālā laikmeta vidējo temperatūru. Lai mazinātu klimata pārmaiņas un ar tām saistītās negatīvās ietekmes uz dabu, cilvēku un ekonomiku, valstis visā pasaulē izstrādā jaunus normatīvos aktus. Arī Latvijā, līdzīgi kā daudzās valstīs, top Klimata likums. Kaut aizvien vairāk dažādos tiesiskajos regulējumos būs iekļautas dažādas normas klimata pārmaiņu ierobežošanai un pielāgošanās nodrošinājumam, Klimata likums ir nepieciešams kā jumta likums klimata jomā Latvijā. Klimata likuma iespējamais tvērums var būt ļoti plašs, pietiekami sarežģīts un tālākā nākotnē ļoti mainīgs. Latvija vēl šobrīd nav tik ambicioza. Likumprojekts, kas top vairāk nekā trīs gadus un kuram katra redakcija ir atšķirīga, tomēr vēl daudz uzlabojams mērķu, atbildību, iesaistes, tvēruma kontekstā.
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns Latvijai, līdzīgi kā lielākajai daļai Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Komisijā bija jāiesniedz jau 2023. gada vasarā, taču pirmā aktualizācijas versija starpministriju un sociālo partneru komentāriem parādījās tikai 2023. gada novembrī, un kopsavilkums (ne plāna pilnā versija) iesniegts Eiropas Komisijai tikai decembrī. Skaidrs ir tas, ka darbs pie Nacionālā klimata un enerģētikas plāna turpināsies arī šogad un jau janvārī “Zaļais barometrs” tiksies ar Klimata un enerģētikas ministriju un plānu apspriedīs detalizēti. Plāna galīgo versiju paredzēts izstrādāt un apstiprināt līdz 2024. gada jūnijam.
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājumā. Šobrīd lielākās neskaidrības ir saistītas ar mežsaimniecības lomu klimatneitralitātes politikas mērķu sasniegšanā.
4. “100 kailcirtes Latvijai” aizstāv vecos mežus
2023. gada novembrī pie Ministru Kabineta norisinājās pilsoniskās iniciatīvas “100 kailcirtes Latvijai” Klusuma protests veco mežu aizsardzībai. Protesta mērķis bija vērst Latvijas sabiedrības uzmanību un atgādināt lēmumpieņēmējiem, ka vecie meži ir Latvijas dabas daudzveidības pamats un mūsu kultūras identitātes neatņemama sastāvdaļa, kas tiek intensīvi iznīcināta. Protests vērsa uzmanību, ka jau divus gadus notiek vilcināšanās ar dabas skaitīšanas ziņojumā identificēto ES nozīmes aizsargājamo meža dzīvotņu aizsargāšanu. Tikmēr meža biotopu iznīcināšana turpinās, pēdējo piecu gadu laikā izcērtot vairāk nekā 9000 hektāru aizsargājamu meža dzīvotņu. Protests vērsa arī uzmanību uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo informāciju, ka Zaļo un zemnieku savienības pārziņā esošā Klimata ministrija gatavojas piedāvāt vecos mežus aizstāt ar jaunaudzēm, lai tādējādi it kā paaugstinātu mežu spējas absorbēt CO2 un sasniegtu Latvijas "klimata mērķus".
“Zaļais barometrs” ir gandarīts par šo pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu un tai sekojošo rezonansi, kas apstiprina vairākkārt sabiedriskās domas aptaujās iegūtos rezultātus, ka vide un daba Latvijas sabiedrībai ir liela vērtība.
3. Daba saskaitīta, bet kad sekos rīcība?
Pēc divu gadu vilcināšanās beidzot iekustējies ir “Dabas skaitīšanas” ziņojums (precīzāk – informatīvais ziņojums par “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”). Šo ziņojumu jau bija jāprezentē pirms diviem gadiem, taču iepriekšējie vides un reģionālās attīstības ministri vilcinājās virzīt dabas skaitīšanas jautājumus dienaskārtībā. “Zaļais barometrs” sagaida šī informatīvā ziņojuma publiskošanu tuvākajā laikā, lai varētu iesaistīties aktīvā diskusijā. Esam gandarīti par pašreizējo vides un reģionālās attīstības ministres nostāju aizstāvēt scenāriju, kurš paredz visu identificēto biotopu aizsardzību.
Latvijā “Dabas skaitīšana” jeb dabas vērtību apzināšana norisinājās kopš 2019. gada, un tās mērķis bija iegūt pilnīgu un detalizētu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, lai tās efektīvi pārvaldītu un plānotu teritoriju saimniecisko darbību. Dabas skaitīšanas laikā tika apzināti ainavas ar zālājiem, meži, purvi, jūras piekrastes un kāpas, upes, ezeri, iežu atsegumi un sugu daudzveidība tajās.
2. Jauna valdība ar jauniem ministriem un pārsteigumiem
2023. gada vidū Latvijā mainījās valdība un arī daudzi ministri. Atvadoties no kolorītā klimatskeptiķa un zemkopības ministra Didža Šmita, Zemkopības ministrijas vadību pārņēma bioloģiskais lauksaimnieks Armands Krauze. Negaidīts un līdz galam neizprotams pavērsiens bija arī Klimata un enerģētikas ministrijas nonākšana ZZS vadībā, par ministru izvirzot Kasparu Melni. Šo abu ministriju nonākšana ar intensīvās lauksaimniecības un mežsaimniecības saistīta politiskā spēka vadībā rada pamatotu piesardzību, tādēļ vides nevalstiskās organizācija turpina rūpīgi sekot šo ministriju virzītajām politikām un normatīvajiem aktiem. Jo īpaši neizprotama jaunās valdības veidošanā bija Eiropas Zaļās partijas biedra – partijas “Progresīvie” – atbildības neuzņemšanās par nevienu no ar klimata, dabas un vides politiku saistītām ministrijām.
Tikmēr negaidīti pozitīvs pavērsiens vērojams Vides un reģionālās attīstības ministrijas vadībā. Jaunā ministre Inga Bērziņa ievērojami atšķiras no iepriekšējiem ministriem gan ar vides un dabas jautājumu izpratni, gan arī politisko gribu virzīt šos jautājumus.
1. Karstā Dabas atjaunošanas regula
Vienas no asākajām diskusijām šogad gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā izraisīja Dabas atjaunošanas regulas likumprojekts. Intensīvo lauksaimnieku un Eiropas Tautas partijas aktīvā dezinformācijas kampaņa ar aicinājumu pilnībā noraidīt šo regulu skāra arī Latviju, kur publiskajā telpā varējām novērot lielu trauksmi un atsaukšanos uz nepamatotiem argumentiem un faktiem. Vides organizācijas pievienojās Latvijas zinātnieku aicinājumam par atbalstu Dabas atjaunošanas regulai. Esam gandarīti, ka, lai arī krietni vājāka, tomēr Dabas atjaunošanas regula netika noraidīta. Tā ir izturējusi visus lēmumpieņemšanas procesa etapus līdz šim, tostarp spraigo balsojumu Eiropas Parlamenta Vides komitejā 2023. gada jūlijā, kur pret regulas konceptuālu noraidīšanu bija tikai 12 balsu pārsvars. Galīgais balsojums Eiroparlamentā un Vides ministru padomē par Trialogā panākto kompromisa versiju gaidāms 2024.gada pavasarī.
Dabas atjaunošanas regula būtu pirmais precedents Eiropas Savienībā, kad dabas atjaunošana tiek regulēta ar likumu visaptverošā veidā. Šī regula būtu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas galvenais īstenošanas instruments, kurā izvirzīti saistoši mērķi degradēto ekosistēmu – pļavu, mežu, ūdenstilpņu, purvu u.c. - atjaunošanai, lai novērstu un samazinātu dabas katastrofas un to ietekmi uz cilvēku. Tās mērķis ir palielināt bioloģisko daudzveidību, ierobežot globālo sasilšanu, kā arī nodrošināt to, ka daba arī turpmāk ir spējīga mums sniegt tādus ekosistēmu pakalpojumus kā ūdens un gaisa attīrīšanu, labības apputeksnēšanu un pasargāšanu no plūdiem.
