Eiropā ir simtiem tūkstošu pamestu teritoriju, kuru izmantošanu kavē piesārņojums vai nepietiekama informācija par potenciāliem riskiem. Tas samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību, apdraud vidi, ekosistēmu un iedzīvotāju veselību. Pilsētās, kas cīnās ar arvien pieaugošām klimata pārmaiņu izraisītām sekām, šīs teritorijas būtu ļoti piemērotas ilgtspējīgai attīstībai un plānošanai. Tās varētu pārtapt parkos, bioloģiskās daudzveidības koridoros, lauksaimniecības platībās, komerciālā, industriālajā vai dzīvojamajā apbūvē.
Eiropas Savienības (ES) programmas “Apvārsnis Eiropa” projektā “Degradētu teritoriju augsnes atjaunošana, izmantojot starpdisciplinārus un dabā balstītus risinājumus” (Regenerating Brownfield Soils through Transdisciplinary Living Labs and Nature-Based Solutions – REGENSOILL) piecos dažādos reģionos – Birmingemā (Apvienotajā Karalistē), Budapeštā (Ungārijā), Silēzijā (Polijā), Lillē (Francijā) un Baltijas valstīs – tiks izveidotas tā dēvētās “dzīvās laboratorijas” jeb izmēģinājuma platformas. Tās aptvers vairāk nekā 70 vietu – ostas, naftas pārstrādes rūpnīcu zonas, dzelzceļa stacijas, piesārņotas upju piekrastes zonas, ogļrūpniecības teritorijas, blīvas pilsētvides degradētās zonas –, kurās veiks eksperimentālus revitalizācijas pasākumus. Latvijā būs septiņas šādas vietas – Rīgā un Pierīgā, Rēzeknē, Liepājā, Kalnciemā, Elejā un Ziemeļvidzemē, stāsta RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesors Juris Burlakovs, vērienīgā projekta zinātniskais vadītājs RTU. Tiks pētīts un testēts plašs spektrs dabā un aprites ekonomikā balstītu tehnoloģiju, tostarp augsnes piedevu izmantošana, t. sk. bioogles, komposta, kombinācijā ar fitoremediācijas risinājumiem, kuros ar mērķtiecīgi izvēlētu augu palīdzību tiek attīrīta un atjaunota degradēta augsne un gruntsūdeņi. Tiks veikti arī bioattīrīšanas pētījumi, augsnes pamatkvalitātes uzlabojot ar dažādām baktērijām un sēnēm, turpina tenūrprofesors. Pētniecībā iesaistīsies arī Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieki.
Konsorcijs, ko veido 25 partneri no 12 valstīm, izstrādās arī digitālo dvīņu tehnoloģisko principu – atbalsta sistēmu investoriem un pašvaldībām, modelējot dažādas sanācijas stratēģijas. Aktivitātēs iesaistīs pašvaldības, zemes īpašniekus, uzņēmumus un arī iedzīvotājus. Projekta mērķis ir panākt ilgtermiņa pārmaiņas, tādēļ vairākām teritorijām iecerēts izveidot gatavu tehnisko, finanšu un normatīvo rīku kopumu izmērāmai piesārņojuma samazināšanai, ko citi varētu pārņemt, neizstrādājot katrā teritorijā risinājumus no jauna.
Eiropas Parlamenta direktīva par augsnes monitoringu un noturību paredz līdz 2050. gadam atjaunot veselīgu augsni visā Eiropā. Lai to sasniegtu, dalībvalstīm jāveido zinātniski un ģeostatistiski pamatots monitoringa tīkls vienotai augsnes veselības uzraudzīšanai.
