FOTO: Freepik
No 2024. gada valsts budžeta paketē pašreiz iekļautajiem likumprojektiem lielākā daļa ir saistīti ar grozījumiem nodokļu likumos. Izmaiņas tiek gatavotas arī likumos, kas palielinās izdevumus valsts aizsardzībai un pensiju piemaksu atjaunošanai, kā arī noteiks regulējumu institūciju pārveidei.
Ministru kabinets ārkārtas sēdē pirmdien, 9. oktobrī, skatīja jau iepriekš paziņotos grozījumu projektus nodokļu likumos, kā arī vairākus jaunus ar valsts budžetu saistītos likumprojektus. Valdība atbalstīja to iekļaušanu valsts budžeta likumprojektu paketē un tālāku virzību izskatīšanai Saeimā.
Finansējumu valsts aizsardzībai 2026. gadā paredzēts noteikt ne mazāku par 2,75 procentiem no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma; 2027. gadā un turpmākajos gados – ne mazāku par 3% no IKP.
Šobrīd likums paredz 2,4% finansējumu 2024. gadā, no 2025. gada un turpmākajos gados – 2,5% no IKP.
Pamatojoties uz pašreizējās ģeopolitiskās situācijas attīstību un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzību, ir jāpanāk pakāpenisks aizsardzības finansējuma pieaugums (līdz 3% no IKP 2026. un 2027. gadā), lai nodrošinātu straujāku valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, nesamazinot NBS attīstībai paredzēto finansējumu, skaidrots grozījumu anotācijā.
Aizsardzības ministrija: Valdība atbalsta pakāpenisku valsts aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 3% no IKP
Pakāpeniski paredzēts atjaunot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam tiem iedzīvotājiem, kuriem pensija piešķirta, sākot no 2012. gada. Pašreiz piemaksu par šo stāžu saņem tikai tie, kas pensionējās līdz 2012. gadam.
Plašāk LV portāla publikācijā >>
Plānots atjaunot pensijas piemaksu par darba stāžu līdz 1996. gadam
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kompetence tiks mainīta – to veidos par atbalstošu un koordinējošu iestādi bērnu aizsardzības jautājumos, kura pārredzēs iesaistīto institūciju lomu un atbildību bērnu dzīvības un veselības apdraudējuma un to risku situācijās. Tāpat inspekcija veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā, tostarp pilnveidojot pašā iestādē bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus un piedāvājot risinājumus vajadzībām, kurām atbalsts netiek nodrošināts, pamatots tiesību akta projekta anotācijā.
Mainot uzsvaru no kontrolējošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru, primāri iestādes darbība tiks vērsta uz atbalsta nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem; izglītošanu, koordinēšanu un metodisko vadību institūcijām un speciālistiem.
Inspekciju pārdēvēs par Bērnu aizsardzības centru.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija: VBTAI pārveidos par atbalstošu un koordinējošu iestādi bērnu aizsardzības jautājumos
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ar pilotprojektu paredzēts ieviest augstskolu institucionālās finansēšanas modeli, atsakoties no tā, ka ministrija un Augstākās izglītības padome mikrolīmenī nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu RTU sadalījumā pa studiju programmām. RTU tiks piešķirtas tiesības pašai noteikt studiju vietu skaitu un finansēšanas principus. RTU padome varēs kopējā finansējuma ietvaros pieņemt racionālākus lēmumus par to, cik studējošo tiek uzņemti un pēc kādiem kritērijiem, koncentrējot resursus uz studentiem, kam sekmes ir pietiekamas studiju pabeigšanai.
Šo pārmaiņu mērķis ir novērst finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tā vietā koncentrējot resursus, gan finanšu līdzekļus, gan akadēmiskā personāla darbu, uz studijās progresējošo studentu izglītošanu.
Izglītības un zinātnes ministrija: Valdība apstiprinājusi pakāpenisku institucionālā augstākās izglītības finansējuma ieviešanu
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes grāmatvedības uzskaiti kārtos Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvarā. Valsts kase tiks deleģēta sniegt centra pakalpojumus, un Ministru kabinets – pilnvarots izdot noteikumus.
Darbs pie vienotā pakalpojumu centra izveides jāuzsāk jau 2024. gada laikā, kam arī tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar aptiprināto starpnozaru prioritāro pasākumu 2024. gadam.
Likumā noteiks, ka Latvijā atzītajām sporta federācijām, kā arī biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome” ir tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta minēto sporta organizāciju funkciju un valsts deleģēto uzdevumu nodrošināšanai, sporta pasākumiem un augstas klases sasniegumu sportam. Kārtību, kādā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi šīm sporta organizācijām, nosaka Ministru kabinets.
Izglītības un zinātnes ministrija: Ar grozījumiem Sporta likumā turpina virzību uz efektīvāku finansējumu sporta nozarei
Likumu papildinās ar normu, ar kuru precizēta drošības rezervju definīcija, paredzot, ka tā ir valsts īpašumā esošie naftas produkti noteiktā apjomā, ko uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes situācijā Latvijā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu.
Saistītā likumā paredzēts noteikt, kā jārīkojas ar drošības rezervi, ja naftas produkti tiks pārdoti.
Tiesību akta projekta mērķis ir noregulēt kārtību, kādā valsts naftas produktu drošības rezervju fiziskie krājumi tiktu atsavināti, lai nodrošinātu krājumu rotāciju atbilstoši valstī noteiktajiem standartiem.
Ekonomikas ministrija: Valsts naftas drošības rezerves no 2024. gada pakāpeniski tiks iegādātas valsts īpašumā
Pašreiz budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļauti deviņi likumprojekti ar plānotajām izmaiņām nodokļu regulējumā.
No 2024. gada noteiks pienākumu kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ik gadu veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā par gūto peļņu.
Vērtējot kreditētāju darbību un to rezultātus, vērojama netipiski augsta peļņa, kas veidojas no augsto aizņēmumu (procentu) likmju ienākuma par izsniegtajiem kredītiem. Vienlaikus šī augstā peļņa negarantē kreditētāju veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pieaugumu valsts budžetā.
Tādēļ vajag noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji ik gadu valsts budžetā iemaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus neatkarīgi no tā, vai viņi sadala peļņu. Tas vienlaikus garantētu prognozējamus valsts budžeta ieņēmumus un nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, pamatots anotācijā.
Papildus valsts budžetā tiks iekasēti vismaz 140 miljoni eiro, valdības sēdē par “banku nodokli” informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Likumā precizēti arī noteikumi ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem – nodokļu maksātāji būs tiesīgi nepiemērot UIN ekspluatācijas (t. sk. degvielas) izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk nekā 60 mēnešus.
Finanšu ministrija: Valdība apstiprina grozījumus UIN likumā
Lai sabalansētu nodokļa likmes ar inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā un nodrošinātu valsts izdevumu pozīciju segšanu, sākot ar 2024. gadu, par 20% paaugstinās azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 5172 eiro uz 6204 eiro; likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 28 080 eiro uz 33 696 eiro. Azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida nodokli paaugstinās no 10% uz 12% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
A. Ašeradens salīdzināšanai minēja, ka Lietuvā likmes ir augstākas, bet Igaunijā – zemākas, taču arī Igaunija apsverot likmju paaugstināšanu.
Finanšu ministrija: MK apstiprina izmaiņas likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli
Lai vienkāršotu MUN piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicinātu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta – izmantošanu un novērstu, ka MUN maksātājiem, izmantojot SDI kontu, vispirms tiek rezervēts MUN 40% apmērā, paredzēts noteikt vienu MUN likmi – 25%. Pašreiz apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, likme ir 40%.
Saistībā ar likumprojektā ietvertajām izmaiņām, kas paredz noteikt vienu MUN likmi 25% apmērā, nepieciešams izvērtēt, vai MUN režīms netiek izmantots ļaunprātīgi.
Finanšu ministrija līdz 2028. gada 31. decembrim izvērtēs Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izmaiņas.
Finanšu ministrija: Valdība apstiprina grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
Likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētās izmaiņas ir iestrādātas divos grozījumu projektos.
Kā pastāvīgu normu paredzēts noteikt nodokļa atbrīvojumu darba devēja kompensācijām par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu, kā arī palielināt minētā nodokļa atbrīvojuma apmēru no 30 eiro līdz 40 eiro mēnesī, saglabājot obligātos nosacījumus tā piemērošanai.
Paredzēts arī noteikt, ka darbinieka ienākuma daļa tiek atbrīvota no algas nodokļa gadījumos, kad darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu, ja tiek izpildīti likumā noteiktie nosacījumi.
No 426,86 eiro uz 750 eiro palielinās apdrošināšanas prēmijas, kas netiek apliktas ar algas nodokli, ja šie prēmiju maksājumi ir saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu.
Savukārt fiziskajām personām – MUN maksātājiem, kas vienlaikus gūst ar IIN apliekamus ienākumus, – būs tiesības ar IIN apliekamajam ienākumam piemērot IIN atvieglojumus un diferencēto neapliekamo minimumu.
Atbrīvojums no nodokļa tiks piemērots lielākā apmērā – līdz 3000 eiro gadā – atsevišķiem sociālajiem pakalpojumiem (palīdzībai, ko sniedz arodbiedrības, sabiedriskā labuma organizācijas, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes (pašreiz – 1000 vai 2000 eiro)).
Likumā noteiks iespēju attaisnotajos izdevumos iekļaut iemaksas Pan-Eiropas privāto pensiju (PEPP) produktu plānos (līdzīgi iemaksām privātajos pensiju fondos), kā arī uz ienākumu izmaksām no PEPP plāniem attiecināt tādu pašu nodokļa regulējumu kā uz ienākumu izmaksām no privātajiem pensiju fondiem.
Likumā tiks noteikts vispārējais deklarēšanas pienākums. Šajos plašajos grozījumos papildinātas normas par nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, nodokļa deklarācijai pievienojamiem dokumentiem, nodokļa pārmaksas automātisku atmaksu.
Vispārējā deklarēšana nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests Elektroniskās deklarēšanas sistēmā izveidos deklarāciju pēc sev pieejamajiem datiem. Maksātājs, iepazīstoties ar VID ģenerēto deklarāciju, precizēs vai papildinās tajā ietverto informāciju un iesniegs deklarāciju VID, tādējādi apstiprinot, ka ar deklarācijas datiem ir iepazinies, uzņemoties par to atbildību.
Ja cilvēks likumā noteiktajā termiņā nebūs to izdarījis, tad tiks uzskatīts, ka viņš ir piekritis VID norādītajiem datiem.
Likuma papildinātajos pārejas noteikumos paredzēts, ka grozījumi piemērojami ar 2024. taksācijas gadu, iesniedzot 2024. taksācijas gada ienākumu deklarāciju 2025. gadā šajā likumā noteiktajos termiņos.
MK nolēma abus likumprojektus apvienot, Finanšu ministrija iesniegšanai Saeimā tos sagatavos kā vienu likumprojektu.
Plašāk Finanšu ministrijas informācijā >>
Lai palielinātu finansējumu valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, trīs gadu periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Izmaiņas paredzētas regulējumā par naftas produktu akcīzes nodokli, lai novērstu konkurences kropļojumus starp uzņēmumiem, kuri strādā brīvostās.
Finanšu ministrija: Pārskata akcīzes nodokļa likmes
Izrādot pretimnākšanu mazajiem uzņēmējiem, paredzēts noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (pašreiz – 40 000 eiro).
Ar PVN neapliks biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ja organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam.
Paredzēts noteikt, ka zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1000 eiro.
Finanšu ministrija: Valdība apstiprina grozījumus PVN likumā
No 2024. gada plānots pārskatīt šī nodokļa likmes, paplašināt ar nodokli apliekamo bāzi, atcelt atvieglojumus, lai veicinātu ekonomiski efektīvu dabas resursu izmantošanu un ierobežotu vides piesārņošanu.
Likumā paredzēts:
Grozījumu projektā ir vēl vairākas citas izmaiņas. Pārejas noteikumos atsevišķām normām paredzēti atšķirīgi spēkā stāšanās termiņi.
Likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (ar paskaidrojumiem, fiskālo risku deklarāciju, Fiskālās disciplīnas padomes fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu, pavadošajiem likumprojektiem (budžeta likumprojektu paketi), Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu) iesniegt Saeimā paredzēts 2023. gada 3. novembrī.
