FOTO: Freepik
Lai aktivizētu Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus un radītu tiesiskus priekšnoteikumus šo darījumu veicināšanai, sestdien, 15. jūlijā, stājas spēkā Vērtspapīrošanas likums.
Likumu vajadzēja pieņemt arī tāpēc, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 tiešu piemērojamību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus u. c.), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem.
Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem. Tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams.
Ar regulējumu ir ieviesta vērtspapīrošanas definīcija un vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (VPS) vērtspapīrošanas jēdziens, nosakot detalizētus kritērijus, kuriem jāatbilst darījumam, lai to apzīmētu kā VPS vērtspapīrošanu.
Likuma otrā daļa nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu. Vērtspapīrošanas sabiedrību Latvijā dibina kā kapitālsabiedrību. Tā veic tikai tādas darbības un slēdz tikai tādus darījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās darbību vai pienācīgi īstenotu vērtspapīrošanas darījumu vai shēmu, un kas nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības dibināšanas mērķi.
Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav darbinieku Darba likuma izpratnē.
Savukārt Vērtspapīrošanas likuma trešā daļa nosaka vērtspapīrošanas darījumā iesaistītajām personām piemērojamos īpašos noteikumus. Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai. Vērtspapīrošanas darījumiem nepiemēro Komerclikuma normas par saistīto personu darījumiem.
Likuma ceturtā nodaļa nosaka vispārīgās uzraudzības prasības. Noteikts, ka par kompetento iestādi Latvijā Regulas Nr. 2017/2402 29. panta 4. un 5. punkta izpratnē uzskatāma Latvijas Banka.
Likuma piektā nodaļa paredz sankcijas un administratīvos pasākumus, kādus ir tiesīga piemērot Latvijas Banka.
Lai radītu tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā, kopā ar Vērtspapīrošanas likumu 15. jūlijā stājas spēkā arī saistītie grozījumi tiesību aktos:
