Par elektrību mazāk maksā trūcīgas, maznodrošinātas mājsaimniecības; ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu vai to aizgādņi; daudzbērnu ģimenes.
FOTO: Freepik
Aprīlī beidzās valsts sniegtais atbalsts elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai, visām mājsaimniecībām par pirmajām 100 kilovatstundām mēnesī nosakot fiksētu maksu. Tāpēc par maijā patērēto elektrību rēķini daudzām mājsaimniecībām ir būtiski lielāki. Savukārt aizsargātie lietotāji līdz šā gada beigām turpina saņemt paaugstinātu atlaidi.
Aizsargātajiem lietotājiem var veidoties maksājuma samazinājuma uzkrājums, ja mēnesī nav izmantota visa atlaide, kāda pienākas.
No pagājušā gada 1. oktobra līdz šā gada 30. aprīlim mājsaimniecībām bija noteikts valsts atbalsts: par pirmajām 100 kilovatstundām fiksēts maksājums – 0,16 eiro/kWh. Elektrības rēķinu summas tagad ietekmē tas, ka valsts vairs nekompensē šāda patēriņa starpību līdz tirgus cenai.
2022./2023. gada apkures sezonā atbalsts tika sniegts visām mājsaimniecībām neatkarīgi no to ienākumu līmeņa.
Elektroenerģijas tirdzniecības likumā noteikts, ka aizsargātais lietotājs ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (gala patēriņam).
Tas ir pastāvīgs atbalsts aizsargātajiem lietotājiem – četrām mājsaimniecību grupām, kurām rēķinu samazina par konkrētu summu.
Lai mazinātu cenu sadārdzinājuma ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, katrai sociālajai grupai pašreiz ir noteikta par 10 eiro lielāka atlaide, nekā sākotnēji paredzēts.
Palielinātā atlaide ir noteikta līdz 2023. gada beigām, un piemērotais maksājuma samazinājums ir šāds:
Aizsargātajiem lietotājiem atlaides piemērošanu nodrošina Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
Valsts noteiktā fiksētā cena jeb cenu griesti (0,16 eiro/kWh) gadalaika tumšākajā un aukstākajā periodā (no 1. oktobra līdz 30. aprīlim) papildus samazināja izdevumus arī aizsargātajiem lietotājiem, kuri līdz ar to šajā periodā saņēma dubultatbalstu.
Atbalsts par pirmajām 100 kWh tika piemērots visām mājsaimniecībām, kuru elektroenerģijas cena pārsniedza 0,16 eiro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Savukārt aizsargātajiem lietotājiem papildus tiek piemērots arī viņiem paredzētais atbalsts, informēja BVKB Sabiedrisko attiecību sektors.
Aizsargātā lietotāja atbalstu 2022. gadā vidēji mēnesī saņēma 31 984 daudzbērnu ģimenes; 36 260 trūcīgās un maznodrošinātās personas; 21 712 personas ar I invaliditātes grupu, to aizbildņi un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti.
Par dubultatbalsta ietekmi uz aizsargāto lietotāju skaitu biroja pārstāvji norāda, ka pirmšķietami valsts atbalsts neietekmēja aizsargāto lietotāju skaitu, jo to skaits ir atkarīgs tikai no statusa, kurš atbilstoši 2021. gada 1. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” tiek piešķirts personām pēc konkrētiem kritērijiem. Par to liecina arī biroja apkopotā statistika par 2023. gadu (skat. tabulu).
Kategorija |
Janvāris |
Februāris |
Marts |
Aprīlis |
Maijs |
1. Daudzbērnu ģimenes (Skaits) |
34 117 |
34 145 |
34 231 |
34 132 |
34 131 |
2. Trūcīgās/maznodrošinātās personas (skaits) |
34 215 |
33 902 |
33 269 |
32 484 |
31 865 |
3. Persona ar 1 grupas invaliditāti vai bērns invalīds (skaits) |
22 533 |
22 631 |
22 647 |
22 463 |
22 733 |
Vienīgi var novērot, ka konstanti samazinās trūcīgo vai maznodrošināto personu statusu ieguvušo personu skaits, bet biroja rīcībā nav informācijas, vai tas ir saistīts ar valsts atbalstu, piebilst speciālisti.
Aizsargātajiem lietotājiem var veidoties maksājuma samazinājuma uzkrājums, ja mēnesī nav izmantota visa atlaide, kāda pienākas.
Par cik ilgu periodu uzkrājums var veidoties, un kad (cik ilgā periodā) tas ir jāizmanto? Kā tas notiek tehniski? Vai jāiesniedz atsevišķs iesniegums?
Uzkrājums veidojas automātiski no elektroenerģijas patēriņa rēķina un tam piemērotā aizsargātā lietotāja maksājuma samazinājuma summu starpības un veido aizsargātā lietotāja kumulatīvu bilanci (uzkrājumu), kuru viena tirgotāja ietvaros var izlietot kalendārā gada laikā.
Neizlietoto bilances summu nākamā gada sākumā elektroenerģijas tirgotājs ieskaita atpakaļ valsts budžetā. Atsevišķi iesniegumi par uzkrājuma izlietošanu nav jāsniedz, skaidro speciālisti.
Piemēram: ja aizsargātajam lietotājam atbalsta apmērs ir 15 eiro mēnesī, bet maksājuma samazinājums, kurš tiek piemērots rēķinā, ir 5 eiro, tad 10 eiro tiek ieskaitīti bilancē. Ja kādā no nākamajiem mēnešiem līdz kalendārā gada beigām rēķins par patērēto elektroenerģiju pārsniedz mēneša atbalsta summu, tad trūkstošā maksājuma samazinājuma summa tiek ņemta no bilances. Tas nozīmē: ja rēķinā par oktobra elektroenerģijas patēriņu summa būs 25 eiro, tad 15 eiro būs mēneša atbalsta apjoms un klāt 10 eiro no bilances.
Aizsargātā lietotāja statuss var mainīties. Turklāt datos, kas apliecina tiesības uz šo statusu (un elektrības maksājuma samazinājumu), var gadīties pārrāvumi.
Informācija par atbalsta piemērošanu, kā arī atbildes uz dažādiem jautājumiem ir apkopotas Būvniecības valsts kontroles biroja tīmekļvietnē sadaļā “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma organizēšana”.
Piemēram, ģimenēm ir bijis aktuāls jautājums, vai maksājuma samazinājumu daudzbērnu ģimenes saņems arī vasarā, kad skolēni/studenti ir brīvlaikā. BVKB uz to ir sniegta atbilde: jā, izņemot šādus gadījumus:
Vai šādās situācijās daudzbērnu ģimene var prasīt pārrēķinu? Jo tas, ka skola nav bērnu piereģistrējusi, nenozīmē, ka ģimenei bērna vasarā nav. BVKB pārstāvji skaidro: protams, ka ģimene var prasīt pārrēķinu šajā un arī citos gadījumos, kad ir konstatētas neprecizitātes atbalsta piešķiršanā.
Pārrēķins, ja tas tiek prasīts birojam, šajā gadījumā izpaudīsies kā bilances papildinājums par tiem mēnešiem, kuriem aizsargātā lietotāja maksājuma samazinājums likumīgi pienācās, bet kaut kādu iemeslu dēļ netika saņemts.
Viens no galvenajiem Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) izveides nosacījumiem bija pēc iespējas vairāk automatizēt visu procesu aizsargātā lietotāja statusa piešķiršanā un maksājuma samazinājuma piemērošanā, balstoties uz valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem. Diemžēl mēdzot būt specifiski gadījumi, kad datu nav, piemēram vasaras mēnešos dati par izglītojamajiem vai par personas invaliditātes statusu no iesnieguma iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, līdz ar to sistēma nespēj piešķirt aizsargātā lietotāja statusu. Saskaņā ar pēdējiem noteikumu grozījumiem ALDIS ir realizēta automātiska vasaras mēnešu kompensācija izglītojamajiem.
2022. gadā aizsargātā lietotāja pakalpojumu sniedza elektroenerģijas tirgotāji – AS “Latvenergo” un SIA “Tet”. 2023. gadā ALDIS sistēmai pievienots jauns elektroenerģijas tirgotājs – SIA “Enefit”.
BVKB informē, ka pašreiz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniedz trīs jau minētie elektroenerģijas tirgotāji, kuriem noteikumi nosaka to sniegt obligāti.
Procesā ir viena elektroenerģijas tirgotāja pieslēgšana, un paredzams, ka tas pievienosies pakalpojuma sniegšanai no 2023. gada septembra. Plānots, ka šim tirgotājam pakalpojuma sniegšana būs brīvprātīga.
Kopējo maksu par elektroenerģiju rēķinā veido trīs pozīcijas:
No 2023. gada 1. jūlija spēkā stāsies jaunie AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi.
Tarifu izmaiņas atspoguļosies elektrības rēķinos par jūliju.
Informācija par tarifu izmaiņām un atbildes uz jautājumiem ir publicētas AS “Sadales tīkls” tīmekļa vietnē.
Ministru kabinets 6. jūnijā apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas un Labklājības ministrijas sagatavoto ziņojumu par mērķēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem var veidot 30% no kopējiem ienākumiem. Atbalsta sistēma paredzēta, lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei, informēja Klimata un enerģētikas ministrija.
Atbalsta sistēma spēs identificēt mājsaimniecību loku, kurām energoresursu izmaksas var veidot 30% vai vairāk procentu no mājsaimniecības kopējā budžeta. Pirmo reizi valsts pārvaldē tiks veidota sistēma, kas sasaistīs kopā datus par deklarēto dzīvesvietu un mājsaimniecību ienākumiem. Dati tiks integrēti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas sistēmām. Sistēma tiks veidota uz ALDIS pamata.
Balstoties uz elektroenerģijas, dabasgāzes cenu un centralizētā siltumenerģijas tarifu līmeņa uzraudzību, ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteikts, kurā brīdī ir nepieciešams sniegt atbalstu. Cenām atgriežoties normas līmenī, atbalsts tiks automātiski pārtraukts.
Par topošo atbalsta sistēmu tiek diskutēts arī Saeimas komisijās.