Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
No 1. maija pilnībā tiek atvērts dabasgāzes tirgus – mājsaimniecības kļūst par brīvā dabasgāzes tirgus dalībniecēm un izvēlas savu tirgotāju. Ja mājsaimniecībai nebūs spēkā esoša tirdzniecības līguma ar dabasgāzes tirgotāju, piegādi galalietotājam nodrošinās pašreizējais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma nosacījumiem. Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” , nosakot mājsaimniecību kā dabasgāzes lietotāju iesaistes nosacījumus, kārtību un pienākumus dabasgāzes brīvajā tirgū.
Dabasgāzes tirgus atvēršana tika uzsākta 2017. gada 3. aprīlī, sniedzot visiem lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties tirgotāju, bet paredzot iespēju mājsaimniecības lietotājiem saņemt dabasgāzi par regulētu cenu.
Tā kā dabasgāzes tirgus atvēršanas sākumā mājsaimniecību lietotājiem bija iespēja izvēlēties – turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam no publiskā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu dabasgāzes tarifu vai iegādāties dabasgāzi par tirgus (neregulētu) cenu, daudzas mājsaimniecības turpināja saņemt dabasgāzi kā saistītie lietotāji, norādīts likumprojekta anotācijā.
Saskaņā ar AS “Gaso” datiem mājsaimniecību gazificēto objektu kopējais skaits 2022. gada vidū bija 377 000, no kuriem 357 000 dabasgāzi piegādāja publiskais tirgotājs – AS “Latvijas Gāze”.
No 1. maijā spēku zaudē Enerģētikas likuma 107. pantā noteiktais regulējums, ka dabasgāzes piegādi mājsaimniecību lietotājiem, kas ir saistītie lietotāji, nodrošina publiskais tirgotājs par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto dabasgāzes cenu.
No Enerģētikas likuma tiek izslēgti jēdzieni “saistītais lietotājs” un “publiskais tirgotājs”, vienlaikus to papildinot ar jēdzienu “universālais pakalpojums”, kas nozīmē “garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu”.
Vairāk par tēmu >>
No 1. maija stājas spēkā Enerģētikas likuma 107.1 pants, kurā paredzēts, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu.
Tā mērķis ir līdzsvarot lietotāju un tirgotāju intereses un nodrošināt, ka papildus dažādiem tirgus produktiem, kas ļautu katram lietotājam atrast savam dabasgāzes lietošanas profilam piemērotāko risinājumu, visiem lietotājiem būtu pieejams arī standartizēts dabasgāzes piedāvājums.
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” projekta 41.1 punktā ir noteikti universāla pakalpojuma nosacījumi, kas ir standartizēts tirdzniecības produkts, ko izvēlēties ir tiesīgi tikai mājsaimniecību lietotāji.
Universālajā pakalpojumā ir paredzēts nodrošināt lietotāju ar fiksētu cenu sešiem mēnešiem un tiesībām izbeigt līgumu jebkurā brīdī bez līguma izbeigšanas maksas.
Lai universālais pakalpojums būtu piemērots gan lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, gan tiem, kas fosilo kurināmo patērē apkurei, regulējumā paredzēts, ka tirgotājam ir tiesības universālo pakalpojumu diferencēt atkarībā pēc patēriņa profila.
Likuma anotācijā Klimata un enerģētikas ministrija uzsver: lai izvairītos no “paradoksāla produktu uzcenojuma”, universālais pakalpojums nedrīkstēs pārsniegt pēdējās garantētās piegādes cenu.
Pēdējās garantētās piegādes pakalpojums ir īstermiņa risinājums, ja lietotājs nav laikus izvēlējies jaunu pakalpojuma sniedzēju vai arī, kad sadales sistēmas operatoram ir uzdevums pārtraukt dabasgāzes padevi lietotāja gazificētajā objektā, taču tas vēl nav īstenots.
Grozījumu 67.1 apakšpunktā ir paredzēta iespēja lietotājam pēc dabasgāzes tirdzniecības līguma izbeigšanās turpināt saņemt dabasgāzi ar pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, ko mājsaimniecības lietotājiem ir tiesīgs sniegt sadales sistēmas operatora izvēlēts dabasgāzes tirgotājs. Līdz brīdim, kad sadales sistēmas operators konkursa kārtībā izvēlēsies pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju mājsaimniecībām brīvajā tirgū, šo pakalpojumu ar dabasgāzes cenu, kas nepārsniedz 2023. gada 30. aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu konkrētajai lietotāju grupai, nodrošinās pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs, kas to veicis līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenā netiek iekļauta sadales un pārvades maksa, nodokļi un citas izmaksas.
Šī pakalpojuma sniedzējam ir tiesības diferencēt cenu pēc lietotāja patēriņa profila – lietotājiem ar atšķirīgu patēriņu noteikt arī atšķirīgu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu.
Līdz 2023. gada 31. decembrim pārvades sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniegšanas kārtību lietotājiem, kuru gazificētie objekti ir pieslēgti dabasgāzes pārvades sistēmai.
Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis vērtē, ka dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos iekļautajos nosacījumos ir paredzēts, ka maksimālais sadārdzinājums, kādu tirgotāji varēs piemērot mājsaimniecību lietotājiem, būs ierobežots. Visos apstākļos līdz šī gada beigām lietotājiem būs pieejamas arī dabasgāzes piegādes ar cenu griestiem - dabasgāzes cena nevarēs pārsniegt tās vairumtirdzniecības cenu ar uzcenojumu 30 eiro par 1 MWh (tas ir līdzvērtīgs apjoms aptuveni 100 kubikmetriem dabasgāzes).
Tas nozīmē, ka dabasgāzes lietotājs, kurš dabasgāzi izmanto tikai ēdiena pagatavošanai, neizvēloties slēgt līgumu ar kādu no tirgotājiem un izmantojot pēdējo garantēto piegādi, maksās uzcenojumu ne vairāk par 0,03 eiro par 1 kilovatstundu.
Tā kā tipiskais dabasgāzes plīts lietotāju patēriņš svārstās no 10 līdz 40 kilovatstundām, sadārdzinājums šādam lietotājam, izmantojot pēdējo garantēto piegādi, būs no 0,3 līdz 1,2 eiro mēnesī.
Mājokļa apkurei, kur dabasgāzes mēneša patēriņš biežāk sasniedz 1 līdz 2 MWh, būs lielākas izmaksas – no 30 līdz 60 eiro mēnesī virs vairumtirdzniecības cenas.
G. Valdmanis uzsver, ka šāda likuma norma lielākoties būs arī tirgotāju prognozējamā uzcenojuma griesti, jo patērētājiem garantēti būs pieejama dabasgāze par pēdējās garantētas piegādes cenu, tādēļ lietotājiem nebūs pamatojuma slēgt līgumu par augstāku cenu.
“Tomēr šādus valsts garantētos dabasgāzes uzcenojuma griestus nevajadzētu uztvert kā iedrošinājumu lietotājiem neslēgt jaunu līgumu ar tirgotāju un paļauties uz pēdējo garantēto piegādi vai universālo pakalpojumu, jo šādi klients, visticamāk, nesaņems sev izdevīgāko piedāvājumu,” uzsver eksperts.
Šobrīd, kad tuvojas tirgus atvēršana, tā dalībnieki ir paziņojuši, ka plāno piedāvāt dabasgāzi ar cenu, kas ir fiksēta ilgākam periodam, piemēram, 12 mēnešiem, un kas ļauj lietotājam prognozēt apkures izmaksas daudz precīzāk. Šajā gadījumā tirgotājam jāpiemēro augstāks uzcenojums, lai nodrošinātos pret dabasgāzes vairumcenas svārstībām.
G. Valdmanis neizslēdz, ka būs arī klienti, kuri, tāpat kā lietotāji elektroenerģijas tirgū, vēlēsies iegādāties dabasgāzi par mainīgu cenu, kas piesaistīta vairumtirdzniecības tirgum, bet ar zemāku tirgotāja piemēroto uzcenojumu.
“Tiesa, šādā gadījumā, visticamāk, piedāvājums atšķirsies no tā, ko redzam elektroenerģijas tirgū, un norēķiniem varētu tikt izmantota dabasgāzes vidējā mēneša cena. Tas tādēļ, ka šobrīd mājsaimniecībās izmantotajiem dabasgāzes skaitītājiem nav paredzēta attālināta datu nolasīšana un katras stundas vai diennakts patēriņa uzskaite (viedā uzskaite). Skaitītāju masveida nomaiņa ar viedajiem skaitītājiem, pēc manām domām, dabasgāzes sadales sistēmas operatoram “Gaso” izmaksātu nesamērīgi dārgi,” skaidro G.Valdmanis.
Pašlaik mājsaimniecībām tirgū dabasgāzi piedāvā divi tirgotāji – “Latvijas Gāze” un AS “Latvenergo”, bet no 1. maija tirgū plāno ienākt arī SIA “Elenger” - Igaunijas “Eesti Gas” meitassabiedrība.
AS “Latvenergo” dabasgāzi mājsaimniecībām piedāvā jau no 2019. gada zīmolā “Elektrum”. Mājsaimniecību un mazo uzņēmumu segmenta vadības daļas vadītāja Ivita Reidzāne informē, ka kompānijas piedāvātais cenu līmenis, salīdzinot ar regulēto gāzes cenu, ir zemāks par 25 līdz 30%.
“Latvijas Gāze” dabasgāzes cenu izziņos nākamajās dienās pēc MK noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” stāšanās spēkā, atklāja sabiedrisko attiecību speciāliste Anastasija Petere. “Latvijas Gāze” ir pieņēmusi lēmumu savām vairāk nekā 360 000 mājsaimniecībām par tirgus produktu piedāvāt universālo pakalpojumu, kur dabasgāzes cena salīdzinājumā ar šā brīža regulēto tarifu pēc lietotāju grupas būs par 20 līdz 40% zemāka.
Līdz ar gāzes tirgus atvēršanos 1. maijā dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām ir gatava piegādāt SIA “Elenger”.
Igaunijas kompānijas piedāvājums mājsaimniecībām ietver gan dabasgāzes piegādi mājokļa apkurei un siltā ūdens uzsildīšanai, gan gāzes piedāvājumu, lietojot gāzes plītis mājsaimniecībās, norādīts paziņojumā sabiedrībai. Mājokļa apkurei “Elenger” iedzīvotājiem piedāvā izvēlēties vienu no diviem tarifu plāniem:
• elastīgo plānu ar beztermiņa līgumu, kas būs piemērots, ja klients vēlas, lai gāzes cena rēķinos mainītos atbilstoši dabasgāzes tirgus tendencēm, un ļautu ietaupīt ilgākā periodā. Gāzes cena, izvēloties elastīgo plānu, – 0,06700 eiro/kWh;
• fiksēto plānu uz 12 mēnešiem, kas ir piemērots tiem, kas pašreizējo piedāvāto cenu uzskata par optimālu, kā arī – fiksētā cena palīdz mājsaimniecībai plānot gāzes izmaksas. Gāzes cena, izvēloties fiksēto plānu – 0,07700 eiro/kWh.
Abos tarifu plānos ir ietverts akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Lai nomainītu tirgotāju, tas jāizdara līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam. Ja pieteikums līguma slēgšanai tiks iesniegts līdz mēneša 15. datumam, līgums stāsies spēkā jau no nākamā mēneša pirmās dienas. Ja pieteikums tiks iesniegts no 16. datuma, līgumu varēs noslēgt no aiznākamā mēneša 1. datuma.
Tātad šomēnes izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt līdzšinējo vai nomainīt uz jaunu – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim.
Ja klients izvēlas maksāt atbilstoši patērētajam, tad ik mēnesi jānodod skaitītāja rādījumi.
Ir iespēja izvēlēties arī izlīdzināto maksājumu. Tādā gadījumā var maksāt konstantu summu katru mēnesi, nav nepieciešamības nodot skaitītāju rādījumus, un reizi gadā tiek veikts pārrēķins, skaidro “Latvenergo”.
Kopējo dabasgāzes cenu veido: fosilā kurināmā cena, sadales un pārvades sistēmas tarifu izmaksas, kā arī akcīzes nodoklis un PVN.
