Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Trešdien, 16. novembrī, stājas spēkā divi likumi, kas paredz Latvijas valdības solidaritātes pasākumus gāzes piegādes drošības aizsardzībai ar Lietuvu un Igauniju.
Līdz ar izstrādātajiem likumiem un divpusēju starptautisko līgumu parakstīšanu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula 2017/1938) 13. panta prasības, norādīts likumprojektu anotācijā.
Likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” un likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” paredzēto saistību izpildi koordinē Ekonomikas ministrija.
Regula 2017/1938 ievieš solidaritātes mehānismu starp dalībvalstīm kā instrumentu, ar kuru mazināt smagas ārkārtas situācijas sekas dabasgāzes jomā un nodrošināt dabasgāzes plūsmu solidaritātē aizsargājamajiem lietotājiem. Regulas 2017/1938 13. pants nosaka solidaritāti un to, kā ārkārtas apstākļos Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts sniedz (un saņem) solidaritātes pasākumu citai ES dalībvalstij, ar kuru tā savienota ar dabasgāzes starpsavienojumu. Proti, Regula 2017/1938 uzliek pienākumu visām tieši savienotajām dalībvalstīm izveidot divpusēju kārtību solidaritātes mehānisma piemērošanai. Divpusējās kārtības, kas attiecas uz solidaritātes juridiskajiem, tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem, dažādie elementi ir noteikti Regulas 2017/1938 13. pantā.
Līgums par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai ar katru no Baltijas valstīm sastāv no 19 pantiem, kas ietver nosacījumus solidaritātes pieprasījuma sniegšanai un saņemšanai. Līgumā iekļauti trīs solidaritātes principi – tirgus pasākumi, izsoles mehānisma pasākumi un ārpustirgus pasākumi.
Iestājoties ārkārtas stāvoklim dabasgāzes jomā, kā pirmais solis tiek piemēroti tirgus pasākumi, kad pieprasītāja puse no sniedzēja puses uzņēmumiem iegādājas nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, noslēdzot ar tiem līgumus. Ja tirgus pasākumu ietvaros neizdodas iepirkt nepieciešamo dabasgāzes daudzumu solidaritātē aizsargājamo lietotāju apgādei, tiek piemēroti izsoles mehānisma pasākumi, kad sniedzēja pusē tiek izsludināta izsole, kurā dabasgāzes apgādes uzņēmumi var iesniegt savus piedāvājumus, cik daudz un par kādu cenu tie būtu gatavi piegādāt dabasgāzi pieprasītāja pusei.
Visbeidzot, ja ar tirgus un izsoles mehānisma pasākumiem neizdodas iegūt nepieciešamo dabasgāzes daudzumu vai pieprasītāja puse nepieņem visus sniedzēja puses izteiktos piedāvājumus, pieprasītāja puse var izteikt otro solidaritātes pieprasījumu, kad sniedzēja pusē tiek piemēroti ārpustirgus pasākumi (piemēram, dabasgāzes apgādes ierobežojumi atsevišķām dabasgāzes lietotāju grupām sniedzēja pusē). Saskaņā ar likumos iekļauto redakciju ārpustirgus pasākumi tiek definēti kā “neatkarīgi pasākumi attiecībā uz piedāvājumu un pieprasījumu, kurus sniedzēju puse īsteno savā teritorijā, lai veicinātu gāzes piegādi pieprasītāju puses solidaritātē aizsargājamajiem lietotājiem”. Par ārpustirgus pasākumiem ir piemērojama kompensācija, kuras nosacījumi izklāstīti likuma 12. un 13. pantā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Apvienotā izpētes centra (Joint Research Center) 2017. gadā veiktā pētījuma rezultātiem, balstoties uz riska novērtējumiem (izvērtēti kopumā 12 dažādi risku scenāriji), ir secināts, ka divu nedēļu laikā ir iespējams novērst jebkuru gāzes apgādes traucējumu Baltijas reģionā, izmantojot alternatīvus gāzes apgādes ceļus vai novēršot tehnisko problēmu.
Gadījumā, ja sakrīt vairāki apstākļi, piemēram, nenotiek komerciālās plūsmas no Krievijas (vienlaikus visās Baltijas valstīs) un nedarbojas jebkura cita infrastruktūras vienība (Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, kāda no gāzes mērīšanas stacijām, Inčukalna pazemes gāzes krātuve u. tml.), piegādes problēmu var atrisināt divu nedēļu laikā.
Anotācijā uzsvērts, ka kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā Latvijā nav tikusi izsludināta enerģētiskā krīze, kas būtu saistīta ar dabasgāzes apgādi.
