SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
24. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
3
3

Kāpēc Latvijai jāiestājas Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Freepik

Lai nodrošinātu energoapgādes drošību un sekmētu pāreju uz tīru enerģiju, pēc valdības lēmuma 11. oktobrī Latvija ir uzsākusi iestāšanās sarunas, lai pievienotos Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai (IEA).

īsumā
  • Esošā ģeopolitiskā situācija ir veicinājusi, ka energoapgādes drošības jautājums Eiropas Savienībā, tostarp koordinācija un solidaritāte gāzes piegādēs, ir kļuvis par enerģētikas politikas centrālo elementu.
  • Starptautiskās enerģētikas aģentūras mērķis ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, īpašu uzsvaru liekot energoapgādes drošībai un vides aizsardzībai, nodrošinot pāreju uz tīru enerģiju dalībvalstij efektīvākajā veidā.
  • Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm, kas nav IEA dalībniece.
  • Ņemot vērā arvien pieaugošo globālo atkarību enerģētikas jomā, Latvijas dalība Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā ir svarīga no nacionālās drošības apsvērumiem, jo aģentūra darbojas arī kā organizācija, kas koordinē reaģēšanas pasākumus ārkārtas situācijās.
  • Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā ir ļoti spēcīga analīzes un plānošanas komanda, kas sniedz prognozes visos enerģētikas sektoros, tostarp rekomendācijas dalībvalstīm, sekmējot to enerģētisko nodrošinājumu un pāreju uz tīru enerģiju.
  • Iestāšanās process Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā Latvijai izmaksās līdz 500 000 eiro. Pēc tam ikgadējā dalības maksa būs ap 50 000 eiro.

Kāpēc Latvijai ir svarīgi pievienoties IEA? Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā “Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai” skaidrots, ka esošā ģeopolitiskā situācija ir veicinājusi, ka energoapgādes drošības jautājums Eiropas Savienībā (ES), tostarp koordinācija un solidaritāte gāzes piegādēs, ir kļuvis par enerģētikas politikas centrālo elementu. Pastāvošo energoapgādes drošības risku ES vēl vairāk ir ietekmējusi un apdraud Krievijas militārā agresija Ukrainā.

Apzinoties, ka situācija ar energoresursu apgādi ES nav tik stabila un dalībvalstis var nonākt krīzes situācijā, tuvojoties nākamajai apkures sezonai, valstīm, tai skaitā Latvijai, ir jādomā par drošības garantiem risku mazināšanai.

Turklāt 2021. un 2022. gadā ES un globāli ir novērojams būtisks energoresursu (ogles, naftas, dabasgāzes, elektroenerģijas) cenu pieaugums, un ir nepieciešami risinājumi, kas varētu mazināt tā postošo ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ES ir apņēmusies pāriet uz tīru enerģiju. ES dalībvalstis 2014. gadā vienojās, ka līdz 2030. gadam no atjaunojamiem enerģijas avotiem patērētais enerģijas īpatsvars jāpalielina līdz 27%. Tādējādi Latvijai ir un būs aktuāli jautājumi par energoefektivitātes risinājumiem, ilgtermiņa sadarbību attiecībā uz inovatīvām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas iespējamo ieviešanu u. tml.

Esošajā situācijā liela nozīme ir arī ciešākai integrācijai starptautiskajos enerģētikas politikas jautājumos.

Balstoties uz prognozēm, pieņem lēmumus

IEA ir Parīzē bāzēta autonomu starpvaldību organizācija, kas izveidota 1974. gadā, sākoties naftas krīzei, norādīts konceptuālajā ziņojumā.

Sākotnēji organizācijas izveides iemesls bija reaģēšana uz fiziskiem naftas piegādes traucējumiem, skaidro EM. Vēlāk IEA sāka veidot arī enerģētikas tirgus prognozes, izdodot regulāras publikācijas par starptautisko naftas tirgu un citām enerģētikas nozarēm.

Pēdējos gados tās loma ir vēl vairāk augusi, aptverot visu globālo enerģētikas sistēmu, tostarp tradicionālos enerģijas avotus, piemēram, naftu, gāzi un ogles, kā arī tīrākus un ātrāk augošus energoresursus – saules enerģiju, vēja enerģiju un biodegvielu.

Vairumā gadījumu, balstoties uz IEA prognozēm, tiek pieņemti lēmumi enerģētikas politikā ne tikai ES, bet arī globāli.

IEA mērķis ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, īpašu uzsvaru liekot energoapgādes drošībai un vides aizsardzībai, nodrošinot pāreju uz tīru enerģiju dalībvalstij efektīvākajā veidā.

Mūsdienās IEA darbojas kā organizācija, kas veic padomdevēja funkcijas tajā esošajām dalībvalstīm, kā arī t. s. “lielajām ekonomikām”, piemēram, Brazīlijai, Ķīnai, Indijai, Indonēzijai un Dienvidāfrikai, lai atbalstītu enerģētisko drošību, veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un mazinātu klimata pārmaiņas pasaulē.

Prasības dalībai IEA

Lai iestātos IEA, kandidātvalstij jābūt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstij un jāatbilst šādām prasībām:

  • jēlnaftas un/vai produktu rezerves, kas atbilst 90 dienām no iepriekšējā gada neto importa, kurām valdībai ir tūlītēja piekļuve un kuras varētu izmantot, lai novērstu globālās naftas piegādes traucējumus;
  • pieprasījuma ierobežošanas programma, lai samazinātu valsts naftas patēriņu līdz 10%;
  • tiesību akti un organizācija koordinēto ārkārtas reaģēšanas pasākumu (CERM) darbībai valsts mērogā;
  • tiesību akti un pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas tās jurisdikcijā esošās naftas kompānijas pēc pieprasījuma ziņo informāciju;
  • veikti pasākumi, lai nodrošinātu spēju piedalīties IEA kolektīvajā darbībā. IEA kolektīva rīcība tiktu uzsākta, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajā būtu iesaistītas IEA dalībvalstis, kas pasaules tirgū dara pieejamus papildu jēlnaftas un/vai produktu apjomus, pamatojoties uz valsts patēriņu kā daļu no IEA kopējā naftas patēriņa.

Iestāšanās sarunu ilgums atkarīgs no valsts gatavības izpildīt iestāšanās kritērijus un spējas nodrošināt saistības pret IEA. Lielāko daļu no šīm prasībām Latvija jau daļēji pilda ES, apgalvo EM.

Mazina iespējas izmantot analītisko bāzi

Latvija šobrīd ir viena no retajām ES un OECD valstīm, kas nav IEA dalībniece. Tas būtiski mazina Latvijas iespējas izmantot IEA analītisko bāzi nacionālo lēmumu pieņemšanā, kā arī iesaistīties politiskajā dialogā ar valstīm ārpus ES un ietekmēt starptautiskus lēmumus enerģētikas politikas kontekstā, skaidrots ziņojumā.

Igaunija IEA pievienojās 2014. gadā, savukārt Lietuva – 2022. gada martā.

No OECD dalībvalstīm IEA šobrīd nav iestājušās tikai četras valstis – Latvija, Slovēnija, Islande un Kostarika, no kurām interesi pievienoties jau ir paudusi Slovēnija.

Svarīgi, ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus

Ko Latvija sagaida no dalības IEA? Ņemot vērā arvien pieaugošo globālo atkarību enerģētikas jomā, Latvijas dalība IEA ir svarīga no nacionālās drošības apsvērumiem, jo aģentūra darbojas arī kā organizācija, kas koordinē reaģēšanas pasākumus ārkārtas situācijās, skaidro EM.

Ņemot vērā arvien pieaugošo globālo atkarību enerģētikas jomā, Latvijas dalība IEA ir svarīga no nacionālās drošības apsvērumiem.

Kā IEA dalībniece Latvija varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros (kopš izveidota IEA, tas jau ir izmantots četras reizes – 1991., 2005., 2011. un 2022. gadā). Tādēļ šis ir viens no būtiskākajiem ieguvumiem.

Ņemot vērā plašo IEA dalībvalstu loku, līdzdalība IEA Latvijai nodrošinās iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā un enerģētikas politikas interešu aizstāvēšanā ne tikai ar ES dalībvalstīm, bet arī valstīm, kurām ir globāla ietekme uz enerģētikas politiku pasaulē (piemēram, ASV, Ķīnu).

Spēcīga analītiskā bāze

IEA ir ļoti spēcīga analīzes un plānošanas komanda, kas veido prognozes visos enerģētikas sektoros, tai skaitā rekomendācijas dalībvalstīm, sekmējot enerģētisko nodrošinājumu un pāreju uz tīru enerģiju. Turklāt tajā netiek pielietota viena atsevišķa pieeja visām dalībvalstīm, bet gan individuāla pieeja, ņemot vērā katras dalībvalsts specifisko situāciju un resursu pieejamību.

Ir arī praktiski piemēri, kad Eiropas Komisija ar IEA atbalstu sniedz palīdzību tām ES dalībvalstīm, kuras ir IEA dalībnieces, veidot reformas, kas ir saistītas arī ar ES iniciatīvām, piemēram, plāna REPowerEU (Eiropas Komisijas plāns līdz 2030. gadam izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā; šeit – red. piez.) ietvaros.

IEA dalībvalstīm tiek nodrošināta piekļuve IEA politiku un piemēroto pasākumu datubāzei par pagātnes, tagadnes un nākotnes politikas projektiem un piemērotajiem pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoefektivitāti un atbalstītu atjaunojamo energoresursu un citu tīras enerģijas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Datubāzes ir pieejamas par klimata pārmaiņu risināšanu, metāna samazināšanas politiku u. c.

IEA sadarbojas ar vairākām starptautiskajām organizācijām enerģētikas jautājumos, kā arī Enerģētikas biznesa padomi (Energy Business Council), kurā ir pārstāvēti lieli privātie uzņēmumi.

Iestāšanās process izmaksās pusmiljonu eiro

Konceptuālajā ziņojumā lēsts, ka iestāšanās process IEA Latvijai izmaksās līdz 500 000 eiro. Pēc tam ikgadējā dalības maksa būs ap 50 000 eiro.

Lai Latvija iestātos IEA, nepieciešamais finansējums (izņemot iesaistīto amatpersonu atlīdzību) EM 2023. gadā nepieciešams 611 918 eiro, 2024. gadā – 122 150 eiro un 2025. gadā – 122 150 eiro apmērā.

EM iestāšanās procesa un dalības IEA nodrošināšanai nepieciešams izveidot piecas amata vietas. No papildu nepieciešamajām amata vietām divu amata vietu pārdale tiks veikta ministrijas resora ietvaros.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI