Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Ikvienam pacientam ir tiesības saņemt cieņpilnu veselības aprūpi, tāpēc pacientu tiesību stiprināšanas nolūkā sagatavoti un publiskai apspriešanai līdz šīgada 31. oktobrim nodoti grozījumi Pacientu tiesību likumā, ar kuriem plānota virkne izmaiņu pacientu tiesību aizsardzības jomā. LV portāls apskata, ko paredz iecerētie grozījumi.
Ar mērķi uzlabot pacientu tiesību ievērošanu un uzraudzību 2022. gada sākumā ar veselības ministra rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt nepieciešamos grozījumus Pacientu tiesību likumā. Darba grupa, kuras sastāvā ietilpa pacientu tiesību eksperti, pacientu organizāciju pārstāvji, docētāji, profesori, juristi, ārsti, bija vienisprātis, ka veselības aprūpes kopējai ceļa kartei jābalstās cilvēktiesību pamatprincipā “respect, protect, fulfil” jeb “ievērot, aizsargāt, īstenot”.
Darba grupas eksperte, Upsalas Universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektore Santa Slokenberga norādīja, ka patlaban veselības aprūpē ir plaisa starp likumu un tā praktisko izpildi: “Valstij cilvēktiesību perspektīvā ir trīspusējs pienākums – ievērot tiesības jeb atturēties no darbībām, kas traucē pacientam baudīt savas tiesības. Aizsargāt jeb nodrošināt, ka pacienti kā grupa un individuāli netiek pakļauti cilvēktiesību aizskārumiem, ko veselības aprūpes vidē izdara citi. Nepieciešams izveidot mehānismus, lai atvieglotu pacientu tiesību baudīšanu. Šāda trīspusēja pienākuma analoģiska pārnešana uz veselības nozari un pacientu tiesībām tiecas nodrošināt ne vien formālu pacientu aizsardzību ar likuma normu esību, bet arī rada priekšnosacījumus, lai tiesības funkcionētu praksē.” 1
Šīgada 15. septembrī norisinājās Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas rīkots seminārs, kurā kopīgi ar pacientu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem tika apspriesti sagatavotie priekšlikumi pacientu tiesību aizsardzības stiprināšanā.
Kā semināra dalībniekiem norādīja Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga, Veselības inspekcija katru gadu saņem ap 1000 iesniegumu no pacientiem, kuri nav bijuši apmierināti ar ārstniecības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. 2021. gadā saņemts 1700 šādu iesniegumu. “Tas nozīmē, ka ik dienu divi līdz trīs pacienti vai viņu tuvinieki, kuri saņem aprūpi kādā no ārstniecības iestādēm, nav bijuši apmierināti ar saņemto pakalpojumu,” uzsvēra A. Slokenberga, skaidrojot, ka pacientu sūdzības par pacienta tiesību aizskārumu ir cīņa ar sekām, taču problēmas būtu jārisina pirms to iestāšanās.
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla dibinātāja, Latvijas Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele skaidroja, ka cilvēki, saskaroties ar smagu slimību, piedzīvo milzīgu stresu un bieži vien, aizejot pie ārsta, pat nespēj pilnībā uztvert ārsta sacīto: “Tāpēc ir nepieciešams atbalsts, piemēram, kāds cits pacients, kurš ir saskāries ar identisku pieredzi, var paņemt pie rokas, aizvest pie ārsta, palīdzēt uzdot pareizos jautājumus un dalīties pieredzē.”
Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja prof. Dace Gardovska atgādināja, ka bērns nav maziņš pieaugušais, tāpēc attiecībā uz bērniem vienmēr ir, bija un būs īpašas prasības, kas nosaka, ka visās darbībās jāievēro bērna labākās intereses, akcentējot, ka arī pusaudžiem ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Iepriekš minēto notikumu rezultātā Veselības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, kas paredz:
Lai veicinātu pacienta tiesību izpratnes veidošanos ārstniecības personām un pacientiem nodrošinātu viegli pieejamu un ērti lietojamu informāciju par viņu tiesībām, likumprojekts paredz noteikt ārstniecības iestādes vadītājam pienākumu sagatavot un iestādē ieviest pacientu tiesību īstenošanas plānu. Šādi plāni būs obligāti lielākajās ārstniecības iestādēs – klīniskajās universitātes slimnīcās, reģionālajās slimnīcās, lielajās ambulatorajās daudzprofilu ārstniecības iestādēs.
Tāpat lielajās ārstniecības iestādēs būs nepieciešams iecelt pacientu tiesību aizsardzības speciālistu, kuram nepieciešamo apmācību programmu piedāvās Rīgas Stradiņa universitāte. Pacientu tiesību aizsardzības speciālists gan pacientam, gan personālam sniegtu padomus, konsultācijas un ieteikumus, izskaidrotu pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus un, ja vajadzīgs, palīdzētu ar iebildumu un sūdzību iesniegšanu.
Attiecībā uz nepilngadīgajiem pacientiem likumprojektā nostiprināts “bērna labāko interešu” princips atbilstoši ANO Bērnu tiesību konvencijas tvērumam. Proti, paredzēts, ka ārstniecība ir pieļaujama, ja tā ir bērna labākajās interesēs un likumiskais pārstāvis ir devis savu piekrišanu, vienlaikus nosakot, ka nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistīta lēmuma pieņemšanā.
Atbalsta persona var būt jebkura persona, kurai pacients uzticas. Likumprojekts paredz noteikt, ka pacienta atbalsta persona var nākt līdzi pacientam vizītē pie ārsta, ja tas netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta (piemēram, atbalsta personas klātbūtne nav pieļaujama ķirurģiskas operācijas laikā).
Likumprojekts paredz nostiprināt pacienta tiesības pieņemt gala lēmumu par savu ārstēšanu,2 nosakot, ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, izvēli izdara pacients, balstoties uz ārsta izteikto viedokli, kas pamatots ar uz pierādījumiem balstītiem medicīniskajiem kritērijiem.
Paredzēts, ka ārstniecības iestādei pacients jāinformē par izmaksām un norēķinu kārtību pirms pakalpojuma saņemšanas (izņemot gadījumus, kad pacientam sniedzama neatliekama ārstniecība).
Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu, kā arī pēc ārsta izteiktā viedokļa saņemšanas pacientam ir tiesības (pirms informētās piekrišanas došanas) uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Likumprojekts paredz, ka šīs pacienta tiesības uz izvēles izdarīšanu var netikt ievērotas, ja pacientam ir sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Likumprojekta anotācijā atzīts, ka pacienta likumiskajam pārstāvim vai pilnvarotajai personai jābūt pietiekamai informācijai, lai pieņemtu izsvērtu un apzinātu lēmumu pacienta vietā, tāpēc ir jānodrošina tiesības piekļūt pacienta medicīniskajai dokumentācijai. Likumprojekts paredz, ka piekļuves tiesības būtu nodrošināmas apjomā, kas nepieciešams attiecīgu, ar konkrētu ārstniecību saistītu lēmumu pieņemšanai.
Ņemot vērā, ka ārstniecība lielākajā daļā gadījumu sastāv no vairākām ārstniecības epizodēm ar dažādu specialitāšu ārstu iesaisti (dažkārt arī ārstniecība turpinās citā ārstniecības iestādē), likumprojekta anotācijā secināts, ka viens ārsts nevar kopumā atbildēt par visām ārstniecības epizodēm un cita ārsta darbībām, tādēļ ar likumprojektu paredzēts precizēt, ka ārstējošais ārsts ir ārstniecības persona, kura konkrētajā ārstniecības epizodē atbilstoši savai kompetencei vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, atbild par pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
Likumprojekts paredz, ka pacientam konfliktsituācijas gadījumā ar ārstniecības personu nekavējoties (iespējami ātrāk) jāvēršas ārstniecības iestādē, lai bez kavēšanās tiktu uzsākta konfliktsituācijas izvērtēšana.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tieši ārstniecības iestādē visefektīvāk un visātrāk būtu iespējams atrisināt konfliktsituāciju. Vienlaikus tiek saglabāta iespēja pacientam vērsties arī Veselības inspekcijā, kas izvērtē notikušo, tomēr, ņemot vērā efektīvas izvērtēšanas aspektu, pacientam iespējami savlaicīgāk būtu jāvēršas Veselības inspekcijā.
Likumprojektā noteikts, ka “veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs” ir ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona, kura tieši vai pastarpināti saistīta ar pacienta veselības aprūpes procesu.
Aicina sabiedrību izteikt viedokli
Par Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu sabiedrības pārstāvji aicināti iesniegt priekšlikumus un iebildumus TAP publiskajā portālā, autorizējoties ar eParakstu vai Latvijas internetbankām, līdz šīgada 31. oktobrim.
1Pieejams: https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/izstradati-priekslikumi-jaunas-tiesiskas-kulturas-istenosanai-pacientu-tiesibu-ieverosana.
2 Šobrīd Pacientu tiesību likuma 5. panta sestā daļa nosaka: “Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, kuras pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji.”
