SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. augustā, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tieslietas
14
14

Plāno samazināt bāriņtiesu kompetenci notariālu darbību veikšanā

FOTO: Freepik.

Mūsdienās ir pieaugusi tiesiskās vides un juridisko jautājumu sarežģītība, tāpēc Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tiesību aktu grozījumus, kas paredz samazināt bāriņtiesas kompetenci notariālo funkciju izpildē, lai paaugstinātu iedzīvotājiem pieejamo notariālo darbību kvalitāti, vienlaikus atslogojot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu veikšanas.

īsumā
  • Bāriņtiesas kā aizbildnības un aizgādnības iestādes kompetencē novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāru, ietilpst arī palīdzības sniegšana mantojuma lietu kārtošanā, gādāšana par mantojuma apsardzību, kā arī apliecinājumu izdarīšana.
  • Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā ir pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.
  • No notariālās darbības veicēja tiek pieprasīta spēja kvalificēti novērtēt jautājuma juridisko pusi un identificēt iespējamos riskus.
  • Bāriņtiesām plānots saglabāt tādas notariālās darbības, kurām ir sociāls raksturs, piemēram, pilnvaru sagatavošanu pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai.

Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras kompetencē novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāru, ietilpst arī palīdzības sniegšana mantojuma lietu kārtošanā, gādāšana par mantojuma apsardzību, kā arī apliecinājumu izdarīšana.

Bāriņtiesu kompetence

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 61. pantu bāriņtiesa:

  • apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā savu dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 8537 eiro;
  • apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • ieraksta testamentu grāmatā to iedzīvotāju testamentus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, pieņem glabāšanā šo iedzīvotāju privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);
  • apliecina to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņem šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus;
  • apliecina uz dokumentiem to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu;
  • pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja to deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60. pants), ja viens no lūdzējiem ir deklarējis savu dzīvesvietu attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • sagatavo dokumentu projektus.

Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā ir pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.

Rosina samazināt bāriņtiesas kompetenci notariālo darbību veikšanā

Tieslietu ministrijā skaidro, ka mūsdienās ir pieaugusi tiesiskās vides un juridisko jautājumu sarežģītība, līdz ar to no notariālās darbības veicēja tiek pieprasīta spēja kvalificēti novērtēt jautājuma juridisko pusi un identificēt iespējamos riskus.

Lai paaugstinātu iedzīvotājiem pieejamo notariālo darbību kvalitāti, vienlaikus atslogojot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu veikšanas, Tieslietu ministrija izstrādājusi un izskatīšanai valdībā iesniegusi likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” (likumprojekts) un ar to saistītus grozījumus Notariāta likumā, Civillikumā, Kredītiestāžu likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas paredz samazināt bāriņtiesu kompetenci tā saukto “notariālo funkciju” izpildē, saglabājot bāriņtiesu kompetencē tikai atsevišķas notariālās darbības.

Likumprojekts paredz no bāriņtiesu kompetences svītrot tādas notariālās darbības, kuru izpildei nepieciešamas padziļinātas juridiskās zināšanas un prasmes, saglabājot tādas notariālās darbības, kurām cita starpā ir sociāls raksturs, piemēram, pilnvaru sagatavošanu pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai, paraksta īstuma apliecināšanu uz ar bērnu tiesību aizsardzību saistītiem dokumentiem utt., un kuras neprasa padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē.

Tieslietu ministrijas izstrādātais normatīvais regulējums paredz bāriņtiesām saglabāt tiesības veikt tās notariālās darbības, kurām ir sociāls raksturs.

Pēc likumprojektos noteiktā regulējuma stāšanās spēkā bāriņtiesu kompetencē būtu:

  • apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus;
  • apliecināt uz dokumentiem (izņemot nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai) to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • apliecināt tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Bāriņtiesu prioritāte ir un būs nodrošināt mazāk aizsargāto personu tiesību un interešu aizsardzību. Tieslietu ministrijas izstrādātais normatīvais regulējums paredz saglabāt bāriņtiesām tiesības veikt tās notariālās darbības, kurām ir sociāls raksturs. Pašreizējā situācija liecina, ka bāriņtiesas līdzās pamatfunkcijām veic notariāli juridisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, kas apgrūtina to būtiskāko funkciju izpildi.”

Vēsturiski izveidojusies kārtība neatbilst prasībām mūsdienās

Kā skaidrots likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” anotācijā, bāriņtiesa ir iestāde, kurai ir uzticēta valsts funkcija ļoti sensitīvā tiesību aizsardzības jomā – bērnu tiesību un interešu aizsardzībā, tāpat bāriņtiesa ir krīzes situāciju risināšanas iestāde, kuras primārā funkcija ir nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību, nevis pašvaldības iedzīvotājiem vienkāršot juridisko lietu kārtošanu.

Bāriņtiesu uzdevums nav pašvaldības iedzīvotājiem vienkāršot juridisko lietu kārtošanu.

Vēsturiskais bāriņtiesu izveides mērķis ietvēra liela bāriņtiesu (pagasttiesu) skaita nepieciešamību, kas skaidrojams ar nepieciešamību pēc iestādes pieejamības ikvienam sabiedrības loceklim, savukārt mūsdienās ir pieaugusi iedzīvotāju mobilitāte un tiesiskās vides komplicētība, primārā nepieciešamība ir spēja risināt arī sarežģītākas lietas, ko spēj nodrošināt zvērināti notāri, kā arī ir paplašinājušās zvērinātu notāru sniegtās juridiskās palīdzības iespējas un pieejamība, tostarp attālināti.

Tiesību zinātnē jau iepriekš ir asi kritizētas bāriņtiesu funkcijas veikt notariālos apliecinājumus. Piemēram, Latvijas Universitātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova ir atzinusi, ka “Latvija ir pārņēmusi Krievijas impērijas un Padomju Sociālistiskās Republikas Savienības (turpmāk – PSRS) laika praksi. Krievijas impērijā tas bija skaidrojams ar plašo teritoriju un nepietiekamo kvalificētu notāru skaitu. Savukārt PSRS ideoloģija noteica, ka PSRS ir tautas valsts un tauta visos līmeņos piedalās valsts pārvaldīšanā un pilsoņu lietu izskatīšanā, kas noteica plašo kompetenci darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām, t. sk. notariālās funkcijas. Latvijas Republikā šobrīd nav ne plašas teritorijas, ne nepietiekams kvalificētu juristu skaits, tāpēc nav pamata turpināt Krievijas impērijas un PSRS laika tradīcijas”.1

Stiprinās bāriņtiesu kapacitāti

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja, Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne paudusi bāriņtiesu atbalstu plānotajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, norādot, ka tas veicinās bāriņtiesu lēmumu kvalitāti un stiprinās individuālu pieeju bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzības jautājumu risināšanā. S. Alksne apliecinājusi, ka bāriņtiesas ir gatavas turpināt veikt sociāla rakstura notariālās darbības, piemēram, sagatavot pilnvaru pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai, veikt paraksta īstuma apliecināšanu uz visiem dokumentiem, izņemot nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatai.

Funkciju samazināšana veicinās bāriņtiesu lēmumu kvalitāti un stiprinās individuālu pieeju bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzības jautājumu risināšanā.

2022. gada janvārī Tieslietu ministrija veica bāriņtiesu, kuras izdara apliecinājumus, aptauju, lai noskaidrotu to viedokli par apliecinājumu funkciju samazināšanu bāriņtiesās. Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” anotācijā, saskaņā ar bāriņtiesu aptaujas rezultātiem šādu Tieslietu ministrijas priekšlikumu atbalstīja 71,2% respondentu (kopumā atbildēja 52 respondenti), atbildi papildus pamatojot, ka:

  • funkcijas samazināmas līdz minimumam, lai bāriņtiesas varētu strādāt tikai ar jautājumiem, kas skar bērnu vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību nodrošināšanu;
  • priekšlikums ir atbalstāms, jo tas atvieglotu bāriņtiesas pamatfunkciju – bērnu tiesību aizsardzības uzraudzību;
  • priekšlikums ir atbalstāms, jo šobrīd bāriņtiesa ir pārvērtusies par notariālo “kantori”, nespējot pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.

Tieslietu ministrija norāda, ka vairākas bāriņtiesas ir paudušas bažas par spēju pilnvērtīgi pildīt to pamata funkcijas, ņemot vērā pēc administratīvi teritoriālās reformas bāriņtiesās noteiktās lielās darbības teritorijas, kā arī to pilsētu iedzīvotāji, kuri līdz šai reformai nebija tiesīgi saņemt bāriņtiesas palīdzību notariālo darbību izpildē, jo pilsētā praktizēja zvērināts notārs, ir tiesīgi to lūgt tagad, pēc reformas, līdz ar šādu pilsētu pievienošanu novadiem.

Plānoto grozījumu sekas

Plānots, ka bāriņtiesām būs lielāka kapacitāte stiprināt to pamatuzdevuma – nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību – izpildes kvalitāti, par ko publiskajā telpā jau ir bijis ne mazums diskusiju2.

Plānotie grozījumi neietekmētu bāriņtiesu kompetenci aizbildnības un aizgādnības jautājumu kārtošanā.

Personām, lai saņemtu no bāriņtiesu kompetences svītroto notariālo palīdzību, būs jāvēršas pie Latvijas Republikā praktizējošiem zvērinātiem notāriem.

Tieslietu ministrija uzsver, ka, veicinot kvalitatīvu valsts deleģētu funkciju izpildi un notariāta darbību valstī, tiks pozitīvi ietekmēta ne tikai tautsaimniecība kopumā, bet arī civiltiesiskās apgrozības vide un privātpersonu intereses, nodrošinot tām kvalitatīvu notariālo palīdzību. Kā arī, konstatējot nepieciešamību, var tikt izvērtēts jautājums par jaunas zvērināta notāra amata vietas izveidi kādā noteiktā apdzīvotā vietā.

Plānots, ka izmaiņas likumprojektā stātos spēkā ar 2023. gada 1. janvāri.

Likumprojektu paketi plānots izskatīt kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm, un tā vēl būs jāskata Saeimā.

1 Osipova, S. Latvijas notariāta funkcijas un tā sniegtās juridiskās palīdzības pieejamība, to izvērtējums. Rīga: 2008, 51.–53., 68. lpp.

2https://www.delfi.lv/news/versijas/valentina-gorbunova-barintiesas-no-19-gadsimta-lidz-sistemas-reformai.d?id=51678545; https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernu-tiesibu-aizsardzibu-varetu-parnemt-jauna-valsts-iestade.a321340/; https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ministrijas-nespej-atrast-kopsauceju-bernu-tiesibu-aizsardzibas-jautajumos-14236107 u. c.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU