Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Mūsdienās ir pieaugusi tiesiskās vides un juridisko jautājumu sarežģītība, tāpēc Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tiesību aktu grozījumus, kas paredz samazināt bāriņtiesas kompetenci notariālo funkciju izpildē, lai paaugstinātu iedzīvotājiem pieejamo notariālo darbību kvalitāti, vienlaikus atslogojot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu veikšanas.
Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras kompetencē novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāru, ietilpst arī palīdzības sniegšana mantojuma lietu kārtošanā, gādāšana par mantojuma apsardzību, kā arī apliecinājumu izdarīšana.
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 61. pantu bāriņtiesa:
Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā ir pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.
Tieslietu ministrijā skaidro, ka mūsdienās ir pieaugusi tiesiskās vides un juridisko jautājumu sarežģītība, līdz ar to no notariālās darbības veicēja tiek pieprasīta spēja kvalificēti novērtēt jautājuma juridisko pusi un identificēt iespējamos riskus.
Lai paaugstinātu iedzīvotājiem pieejamo notariālo darbību kvalitāti, vienlaikus atslogojot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu veikšanas, Tieslietu ministrija izstrādājusi un izskatīšanai valdībā iesniegusi likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” (likumprojekts) un ar to saistītus grozījumus Notariāta likumā, Civillikumā, Kredītiestāžu likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas paredz samazināt bāriņtiesu kompetenci tā saukto “notariālo funkciju” izpildē, saglabājot bāriņtiesu kompetencē tikai atsevišķas notariālās darbības.
Likumprojekts paredz no bāriņtiesu kompetences svītrot tādas notariālās darbības, kuru izpildei nepieciešamas padziļinātas juridiskās zināšanas un prasmes, saglabājot tādas notariālās darbības, kurām cita starpā ir sociāls raksturs, piemēram, pilnvaru sagatavošanu pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai, paraksta īstuma apliecināšanu uz ar bērnu tiesību aizsardzību saistītiem dokumentiem utt., un kuras neprasa padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē.
Tieslietu ministrijas izstrādātais normatīvais regulējums paredz bāriņtiesām saglabāt tiesības veikt tās notariālās darbības, kurām ir sociāls raksturs.
Pēc likumprojektos noteiktā regulējuma stāšanās spēkā bāriņtiesu kompetencē būtu:
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Bāriņtiesu prioritāte ir un būs nodrošināt mazāk aizsargāto personu tiesību un interešu aizsardzību. Tieslietu ministrijas izstrādātais normatīvais regulējums paredz saglabāt bāriņtiesām tiesības veikt tās notariālās darbības, kurām ir sociāls raksturs. Pašreizējā situācija liecina, ka bāriņtiesas līdzās pamatfunkcijām veic notariāli juridisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, kas apgrūtina to būtiskāko funkciju izpildi.”
Kā skaidrots likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” anotācijā, bāriņtiesa ir iestāde, kurai ir uzticēta valsts funkcija ļoti sensitīvā tiesību aizsardzības jomā – bērnu tiesību un interešu aizsardzībā, tāpat bāriņtiesa ir krīzes situāciju risināšanas iestāde, kuras primārā funkcija ir nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību, nevis pašvaldības iedzīvotājiem vienkāršot juridisko lietu kārtošanu.
Bāriņtiesu uzdevums nav pašvaldības iedzīvotājiem vienkāršot juridisko lietu kārtošanu.
Vēsturiskais bāriņtiesu izveides mērķis ietvēra liela bāriņtiesu (pagasttiesu) skaita nepieciešamību, kas skaidrojams ar nepieciešamību pēc iestādes pieejamības ikvienam sabiedrības loceklim, savukārt mūsdienās ir pieaugusi iedzīvotāju mobilitāte un tiesiskās vides komplicētība, primārā nepieciešamība ir spēja risināt arī sarežģītākas lietas, ko spēj nodrošināt zvērināti notāri, kā arī ir paplašinājušās zvērinātu notāru sniegtās juridiskās palīdzības iespējas un pieejamība, tostarp attālināti.
Tiesību zinātnē jau iepriekš ir asi kritizētas bāriņtiesu funkcijas veikt notariālos apliecinājumus. Piemēram, Latvijas Universitātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova ir atzinusi, ka “Latvija ir pārņēmusi Krievijas impērijas un Padomju Sociālistiskās Republikas Savienības (turpmāk – PSRS) laika praksi. Krievijas impērijā tas bija skaidrojams ar plašo teritoriju un nepietiekamo kvalificētu notāru skaitu. Savukārt PSRS ideoloģija noteica, ka PSRS ir tautas valsts un tauta visos līmeņos piedalās valsts pārvaldīšanā un pilsoņu lietu izskatīšanā, kas noteica plašo kompetenci darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām, t. sk. notariālās funkcijas. Latvijas Republikā šobrīd nav ne plašas teritorijas, ne nepietiekams kvalificētu juristu skaits, tāpēc nav pamata turpināt Krievijas impērijas un PSRS laika tradīcijas”.1
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja, Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne paudusi bāriņtiesu atbalstu plānotajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, norādot, ka tas veicinās bāriņtiesu lēmumu kvalitāti un stiprinās individuālu pieeju bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzības jautājumu risināšanā. S. Alksne apliecinājusi, ka bāriņtiesas ir gatavas turpināt veikt sociāla rakstura notariālās darbības, piemēram, sagatavot pilnvaru pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai, veikt paraksta īstuma apliecināšanu uz visiem dokumentiem, izņemot nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatai.
Funkciju samazināšana veicinās bāriņtiesu lēmumu kvalitāti un stiprinās individuālu pieeju bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzības jautājumu risināšanā.
2022. gada janvārī Tieslietu ministrija veica bāriņtiesu, kuras izdara apliecinājumus, aptauju, lai noskaidrotu to viedokli par apliecinājumu funkciju samazināšanu bāriņtiesās. Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” anotācijā, saskaņā ar bāriņtiesu aptaujas rezultātiem šādu Tieslietu ministrijas priekšlikumu atbalstīja 71,2% respondentu (kopumā atbildēja 52 respondenti), atbildi papildus pamatojot, ka:
Tieslietu ministrija norāda, ka vairākas bāriņtiesas ir paudušas bažas par spēju pilnvērtīgi pildīt to pamata funkcijas, ņemot vērā pēc administratīvi teritoriālās reformas bāriņtiesās noteiktās lielās darbības teritorijas, kā arī to pilsētu iedzīvotāji, kuri līdz šai reformai nebija tiesīgi saņemt bāriņtiesas palīdzību notariālo darbību izpildē, jo pilsētā praktizēja zvērināts notārs, ir tiesīgi to lūgt tagad, pēc reformas, līdz ar šādu pilsētu pievienošanu novadiem.
Plānots, ka bāriņtiesām būs lielāka kapacitāte stiprināt to pamatuzdevuma – nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību – izpildes kvalitāti, par ko publiskajā telpā jau ir bijis ne mazums diskusiju2.
Plānotie grozījumi neietekmētu bāriņtiesu kompetenci aizbildnības un aizgādnības jautājumu kārtošanā.
Personām, lai saņemtu no bāriņtiesu kompetences svītroto notariālo palīdzību, būs jāvēršas pie Latvijas Republikā praktizējošiem zvērinātiem notāriem.
Tieslietu ministrija uzsver, ka, veicinot kvalitatīvu valsts deleģētu funkciju izpildi un notariāta darbību valstī, tiks pozitīvi ietekmēta ne tikai tautsaimniecība kopumā, bet arī civiltiesiskās apgrozības vide un privātpersonu intereses, nodrošinot tām kvalitatīvu notariālo palīdzību. Kā arī, konstatējot nepieciešamību, var tikt izvērtēts jautājums par jaunas zvērināta notāra amata vietas izveidi kādā noteiktā apdzīvotā vietā.
Plānots, ka izmaiņas likumprojektā stātos spēkā ar 2023. gada 1. janvāri.
Likumprojektu paketi plānots izskatīt kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm, un tā vēl būs jāskata Saeimā.
1 Osipova, S. Latvijas notariāta funkcijas un tā sniegtās juridiskās palīdzības pieejamība, to izvērtējums. Rīga: 2008, 51.–53., 68. lpp.
2https://www.delfi.lv/news/versijas/valentina-gorbunova-barintiesas-no-19-gadsimta-lidz-sistemas-reformai.d?id=51678545; https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernu-tiesibu-aizsardzibu-varetu-parnemt-jauna-valsts-iestade.a321340/; https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ministrijas-nespej-atrast-kopsauceju-bernu-tiesibu-aizsardzibas-jautajumos-14236107 u. c.
