Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Gadījumos, kad pilsētas vai ciema teritorijā tiek veidotas jaunas ielas, esošajām ēkām piešķirtie nosaukumi jāmaina uz numuriem. Vai šādos gadījumos īpašniekam ir tiesības mājas vēsturisko nosaukumu izmantot kā alternatīvo nosaukumu? Vai viņš to var izvēlēties pēc saviem ieskatiem? Par adrešu piešķiršanu un nosaukumu izvēli šajā LV portāla skaidrojumā.
Adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidāciju nosaka vairāki normatīvie akti, skaidro Valsts zemes dienests (VZD). Ministru kabineta noteikumi Nr. 455 “Adresācijas noteikumi” nosaka vispārējos adresācijas sistēmas pamatprincipus – adrešu piešķiršanu un to reģistrēšanu Valsts adrešu reģistrā. Šo noteikumu 58. punkts nosaka, ka pašvaldība, piešķirot adresi, visus nosaukumus veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un ievērojot vietvārdu informācijas noteikumos minētos nosacījumus.
Adrešu maiņa notiek samērā reti. VZD ir novērojis, ka iedzīvotāji to dara nelabprāt. Visbiežāk to dara pašvaldības, piemēram, kārtojot ielu numerāciju vai piešķirot adreses objektiem, kuriem līdz tam tās nebija piešķirtas.
Ja persona vēlas piešķirt vai mainīt sev piederošai zemes vienībai, ēkai vai telpu grupai adresi, ir jāvēršas pašvaldībā.
Saņemot pieteikumu par jaunas adreses piešķiršanu vai maiņu, pašvaldība to izvērtēs un pozitīva lēmuma gadījumā iesniegs lēmuma projektu par izvēlēto nosaukumu Valsts valodas centrā (VVC). Savukārt VVC izvērtēs, vai personas izvēlētā un pašvaldības apstiprinātā adrese atbilst Valsts valodas likuma un vietvārdu informācijas noteikumos minētajiem nosacījumiem.
Pašvaldība pēc pozitīva lēmuma saņemšanas no VVC nosūtīs lēmumu par adrešu piešķiršanu VZD, kas adresi reģistrēs Valsts adrešu reģistrā.
Pašvaldības samērā bieži iesniedz VVC izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai lēmumprojektus par oficiālo vietvārdu piešķiršanu vai to maiņu nekustamajiem īpašumiem un citiem objektiem, kā arī adrešu noteikšanu zemes vienībām un ēkām uz tām, stāsta VVC galvenais lingvists Agris Timuška. 2022. gada pirmajā pusgadā centrs pašvaldībām ir sniedzis jau 400 atzinumu.
Visbiežāk atzinumi skar nekustamo īpašumu nosaukumus jeb mājvārdus, nedaudz retāk – adrešu noteikšanu un maiņu, tikai atsevišķos gadījumos – jaunu ielu vai ceļu nosaukumu apstiprināšanu. Pēdējā laikā VVC saņem arī priekšlikumus par ielu nosaukumu maiņu, piemēram, no “9. maija ielas” uz “4. maija ielu” (Talsos), no “Pionieru ielas” uz “Celmlaužu ielu” (Ogres novadā), par dažu Rīgas ielu un citu publiskās infrastruktūras objektu nosaukumu maiņu (no “Maskavas dārzs” uz “Latgales parks”) u. tml.
Adresācijas noteikumi paredz, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam, nevis mājvārdu. Tas nozīmē, ka zūd daudzi skaisti, vērtīgi mājvārdi, respektīvi, unikālais Latvijas vietvārdu mantojums pamazām tiek retināts, stāsta A. Timuška.
Citāda situācija ir adrešu noteikšanas un maiņas jomā. Adreses var nebūt, un vairākos gadījumos tā nav identiska ar mājvārdu, turklāt to ir iespējams noteikt un mainīt arī pēc īpašnieka iniciatīvas, piemēram, no “Zarona baptistu baznīca” uz “Korandi” (lībiešu vietvārds, kuram dodama priekšroka Ventspils novadā).
Savukārt, neatkarīgi no tā, vai īpašums atrodas mežā, pie jūras, pilsētā, ciematā vai lauku apvidū, īpašuma nosaukums nav adrese. Īpašuma nosaukumu piešķir nekustamajam īpašumam kopumā un to reģistrē Kadastra informācijas sistēmā, uzsver VZD.
Jautājums: Vai gadījumos, kad pašvaldība mājai ir piešķīrusi ielas un mājas numuru, mājas īpašniekam ir tiesības vēsturisko nosaukumu izmantot kā alternatīvo nosaukumu?
Atbilde: Jā, šāda iespēja pastāv, tomēr jāņem vērā, ka dokumentos, publiski pieejamajā informācijā un visās valsts informācijas sistēmās un reģistros izmanto Adrešu reģistra informācijas sistēmā norādīto adresi, nevis alternatīvo nosaukumu.
Nekustamā īpašuma sastāvā var būt viena vai vairākas zemes vienības, ēkas, telpu grupas. Katra no tām var būt atsevišķs adresācijas objekts, kuram jāpiešķir arī atšķirīga adrese.
Adreses pieraksts pilsētās, ciemos un laukos var atšķirties. Ja pilsētā vai ciemā ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam.
Piemēri
Ja pilsētā vai ciemā ielu nosaukumi nav apstiprināti, tad apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķir nosaukumu.
Piemēri
Jautājums: Īpašumā ar nosaukumu “Zeltiņi” ietilpst trīs ēkas – dzīvojamā ēka, neliels kempings un kafejnīca. Īpašums neatrodas uz pašvaldības ielas, bet gan pie jūras, meža ielokā. Vai šiem trim objektiem bez īpašuma nosaukuma ir vajadzīga arī katram atsevišķa adrese?
Atbilde: Jā, katrai no šīm ēkām ir nepieciešama atsevišķa adrese. Iespējams, ka kempingam un kafejnīcai var noteikt vienu adresi, tas ir atkarīgs arī no ēku izvietojuma dabā, savukārt dzīvojamajai ēkai jābūt atšķirīgai adresei.
Palīgēkām (šķūņiem, nojumēm, siltumnīcām u. tml.) tiek noteikta tā pati adrese, kāda ir piešķirta galvenajam adresācijas objektam – dzīvojamajai ēkai, skolai, biroja ēkai, veikalam u. tml. –, ja visas atrodas uz vienas un tās pašas zemes vienības.
Viena nekustamā īpašuma sastāvā var būt iekļautas arī zemes vienības, kuras dabā neatrodas blakus, piemēram, ēkas, kuras atrodas dažādās ielas pusēs. Katrai no šīm ēkām var būt cita adrese – vienai pāra numurs, bet otrai – nepāra numurs.
Piemērs
Īpašumā “Ceriņi” ietilpst trīs būves. Tā nosaukums ir “Ceriņi”, bet adreses ir piešķirtas tā sastāvā ietilpstošajām trim ēkām:
Ir situācijas, kad Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas vairākas ēkas, bet dabā tās izskatās kā viena ēka. Bieži vien šīm ēkām nav katrai savas atsevišķas ieejas, un tām ir kopīgi pārsegumi, pamati, līdz ar to pašvaldībām ir jāpiešķir ēkām, kuras vizuāli dabā izskatās kā viena ēka, divas vai vairākas adreses.
VZD skaidro, ka divām vai vairākām ēkām pašvaldība var piešķirt vienu adresi, vienlaikus nodrošinot, ka telpu grupu numuri šajās ēkās neatkārtojas, ja tās atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
VZD neveic šo ēku/adrešu uzskaiti, jo tie ir izņēmuma gadījumi un pašvaldībai obligāti nav jāpiešķir bloķētajām ēkām viena adrese, taču tā, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu un izvērtējot iepriekš minētos kritērijus, var piešķirt vairākām ēkām vienu adresi.
Lauku māju nosaukumus iespējams mainīt tikai tad, ja tie neatbilst vietvārdu informācijas noteikumu prasībām, – nav labskanīgi, neiekļaujas latviskajā kultūrvidē vai neatbilst attiecīgā kultūrvēsturiskā novada tradīcijām. “Tos nav iespējams mainīt pēc īpašnieka vēlmes vai patikas. Reizēm par to rodas domstarpības, jo ne visi īpašnieki šādu prasību izprot un akceptē. Tomēr viņiem ir tiesības apstrīdēt pašvaldības pieņemto lēmumu par atteikumu piešķirt izvēlēto nosaukumu,” norāda A. Timuška.
Ja nepatīk iepriekšējais lauku īpašuma nosaukums, tā īpašnieki nevar brīvi izvēlēties jaunu nosaukumu. Pašvaldība, tikai pamatojoties uz VVC atzinumu, piešķir vai maina māju nosaukumus.
Savukārt nekustamā īpašuma sadalīšanas un jauna īpašuma veidošanas gadījumā tai nekustamā īpašuma daļai, uz kuras atrodas dzīvojamās ēkas, saglabā sākotnējo nosaukumu, bet atdalīto nekustamā īpašuma daļu nosaukumus atvasina no sākotnējā nosaukuma. Piemēram, sadalot nekustamo īpašumu “Bērziņi”, jaunos īpašumus var nosaukt: “Jaunie Bērziņi”, “Kalnbērziņi”, “Lejas Bērziņi”, “Laukbērziņi”, “Bērziņu lauki”, “Bērziņu mežs”, “Meža Bērziņi” u. tml.
Vai adreses maiņas gadījumā jāveic īpašuma tiesību apliecinošu un citu dokumentu maiņa? Normatīvie akti neparedz obligātu īpašuma tiesības, personu apliecinošu u. c. dokumentu maiņu gadījumos, kad tiek mainīta adrese. Adresācijas noteikumi nosaka: “Ja adrese ir mainīta, kā arī, ja ir precizēta pieraksta forma atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā, un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot, ja to paredz speciālais normatīvais akts.”
Tādējādi līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā esoši, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas dokumenta turētājs.
Jāatgādina, ka 2021. gada 2. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 455 “Adresācijas noteikumi”. Jaunajos noteikumos ir veiktas izmaiņas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam tie ir papildināti ar aktualizētu adresācijas objektu uzskaitījumu, adresē iekļaujamajiem elementiem, adreses pieraksta specifikāciju.
Jaunajos noteikumos ir iestrādātas normas, lai risinātu pašvaldībām problemātiskos jautājumus saistībā ar adrešu piešķiršanu stūra ēkām un savstarpēji savienotām ēkām, kuras dabā izskatās kā viena ēka u. tml.
Iedzīvotājiem būtisks ir noteikumu papildinājums, kas pašvaldībai uzliek par pienākumu paziņot nekustamā īpašuma īpašniekiem, ka ir pieņemts lēmums par adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu.
Tāpat noteikumi paredz, ka adrešu dati noteiktos formātos ir pieejami kā Atvērtie dati un tos publicē Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv.
