2022. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 875 757 iedzīvotāji – par 17,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada. Šis samazinājums pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas ir saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, ne vairs ar migrāciju. Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos. Salīdzinot ar 2020. gadu, iebraucēju skaits Latvijā ir palielinājies par 43,5%, bet aizbraucēju – tikai par 8,2%, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus.
Nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās, un 2021. gadā piedzima par 4,5 tūkst. mazāk bērnu nekā 2016. gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2 986, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija vērojama senioru pieauguma tendence, iepriekšējā gadā nedaudz samazinājies arī iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem, tomēr to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaudzis par 0,1%.
Pēc valstiskās piederības 86,9% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2021. gada sākumā – 86,7 %). No visiem Latvijas nepilsoņiem 74,4% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, turpretī Latvijas pilsoņi vecumā virs 50 gadiem ir tikai 37,5%.
Latvijas kaimiņvalstīs, Igaunijā un Lietuvā, iedzīvotāju skaits saglabājas stabils – Igaunijā pēdējos septiņos gados vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs – Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā – trešo.
