Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Sintija Zandersone, LETA
Krievijas uzsāktās karadarbības rezultātā bēgļu gaitās no Ukrainas devušies vairāk nekā 3 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, starp kuriem ir arī Ukrainas akreditētās augstākās izglītības institūcijās studējošie, akadēmiskais personāls un Ukrainas zinātnes institūcijās nodarbinātie zinātnieki un pētnieki.
8. aprīlī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 223 “Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem”, kas paredz iespēju Ukrainas civiliedzīvotājiem turpināt studijas un zinātnisko darbību Latvijā.
Kopš 24. februāra, kad Krievija uzsāka neizprovocētu militāru iebrukumu Ukrainā, tika pārtrauktas Ukrainas iedzīvotāju iespējas īstenot augstākās izglītības studijas, akadēmisko un zinātnisko darbību.
Tādēļ, izrādot solidaritāti Ukrainas studējošo un akadēmiskajām kopienām, Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto valsts atbalsta mehānismu Ukrainas civiliedzīvotājiem, paredzot atbalsta stipendiju fondu līdz 522 000 eiro apmērā augstākās izglītības iegūšanai un zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Līdz ar to Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri atradīsies Latvijā, varēs turpināt studijas kā apmaiņas studenti, savukārt pētnieki varēs tikt nodarbināti Latvijas pētniecības institūcijās, saņemot tādu pašu atbalstu studijām, kāds ir studējošajiem Latvijā vai pētniekiem jau esošajās pētniecības sadarbības programmās.
Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri tiks uzņemti studijām bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās akreditētās augstākās izglītības iestādēs Latvijā (t. sk. arī koledžās), varēs saņemt stipendiju 140 eiro mēnesī no uzņemšanas dienas līdz semestra beigām šīgada 30. jūnijā.
Zinātnisko institūciju reģistrā esošās Latvijas zinātniskās institūcijas var nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Ukrainas pētniekiem vai piedāvāt stažēšanos savā institūcijā. Ja Ukrainas pētniekiem tiks piedāvāta stažēšanās, par to nesaņemot atalgojumu, tad valsts līdz šīgada 31. augustam nodrošinās stipendiju līdz 900 eiro mēnesī zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai.
Lai saņemtu valsts atbalstu, izglītības iestādei vai zinātniskajai institūcijai jānoslēdz vienošanās ar Ukrainas civiliedzīvotāju par īstermiņa studijām vai zinātnisko vai akadēmisko darbību, kurā tiek iekļauta studiju vai pētniecības stipendijas izmaksas kārtība.
Studiju stipendiju vai pētniecības stipendiju izmaksā, ja Ukrainas civiliedzīvotājs studē vai veic zinātnisko vai akadēmisko darbību ne mazāk par 15 kalendārajām dienām mēnesī.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, balstoties uz bēgļu centros izrādīto interesi par augstākās izglītības iegūšanas un zinātniskās darbības turpināšanu Latvijā, prognozēts, ka stipendijas varētu saņemt ap 600 studentu un 60 pētnieku no Ukrainas.
Ievērojot Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8. pantā noteikto, pasākumus atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļiem, bet Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par atbalsta sniegšanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Finanšu līdzekļi, lai sniegtu atbalstu Ukrainas studējošajiem, akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, piešķirti no valsts budžeta neparedzētiem līdzekļiem, un stipendijas fonda administrācija uzticēta Valsts izglītības un attīstības aģentūrai (VIAA).
