Interesi uzzināt vairāk par medijpratību jeb prasmi kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju un atpazīt uzticamu žurnālistiku no viltus ziņām pauda 44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tikai 42% respondentu piekrita tam, ka masu saziņas līdzekļu sniegtā informācija ietekmē viņu personīgos uzskatus par dažādiem jautājumiem, vērtībām un notikumiem. Pēc šiem rezultātiem secināms, ka respondentu skatījumā viņu personīgie uzskati dažādos jautājumos ir neatkarīgi no mediju ietekmes.
Vairums respondentu apgalvoja, ka spēj sekmīgi darboties digitālajā vidē. Ievērojami augstāks digitālo prasmju līmenis vērojams gados jaunākajā sabiedrības daļā. Tajā divas trešdaļas aptaujāto izprot arī licences un autortiesību izmantošanu, kā arī viņi patstāvīgi spēj radīt digitālo saturu. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem satura radīšanā un publicēšanā iesaistās vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Jo gados jaunāki ir aptaujātie, jo lielāks ir to respondentu skaits, kuri piedalās publiska satura radīšanā. Tomēr katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzina, ka negrib vai baidās paust savu viedokli internetā.
Runājot par savu pieredzi mediju izmantošanā, vairākums (61%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka parasti spēj atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama un kura – maldinoša, tendencioza vai safabricēta. Augstāks pašvērtējums spējai atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas ir gados jaunākajiem respondentiem. Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atzina, ka ar viltus ziņām saskaras bieži, tā esot ikdiena.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem sabiedrības uzticēšanās reitinga līderis ir Latvijas Radio (uzticas 55%, neuzticas 14% Latvijas iedzīvotāju; uzticēšanās reitings – 41 punkts). Otrajā vietā ierindojas Latvijas Televīzija (uzticas 58%, neuzticas 20% respondentu; uzticēšanās reitings – 38 punkti), trešajā – TV3 (uzticas 50%, neuzticas 12% respondentu; uzticēšanās reitings – 37 punkti).
Pētījuma rezultāti liecina, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju nav autoritātes, viedokļu līderu, kurus viņi varētu publiski nosaukt. 57% aptaujāto nespēja nosaukt nevienu konkrētu personu.
NEPLP sadarbībā ar uzņēmumu “Latvijas Fakti” veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un medijpratību tika veikts no 2021. gada jūlija līdz septembrim, aptaujājot 1513 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem.
