SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. februārī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
17
17

Patapinājuma līgums – lietas nodošana lietošanai bez atlīdzības

Patapinājuma līgums ir uzskatāms par uzticības līgumu – kuram katram īpašnieks savu lietu nepatapinās bez atlīdzības, bet gan izvēlēsies to cilvēku, kurš par konkrēto lietu rūpēsies kā gādīgs saimnieks.

FOTO: Freepik

Patapinājuma līgums ir jāslēdz tikai tad, ja lieta tiek nodota lietošanai bez atlīdzības un patapinājuma ņēmējs no tā negūst nekādu mantisku labumu. Ja no lietas lietošanas tiek gūts ienākums, tas nebūs patapinājuma līgums. Šādā gadījumā būtu jāslēdz īres vai nomas līgums. Šajā LV portāla skaidrojumā par to, kas ir patapinājuma līgums, kādus nosacījumus tas paredz.

īsumā
  • Patapinājums ir līgums, ar kuru kādam noteiktai lietošanai tiek nodota konkrēta lieta. Galvenais noteikums – lietas nodošana notiek bez atlīdzības.
  • Patapinājuma ņēmējs nevar iegūt nekāda veida īpašuma tiesības uz lietu.
  • Patapinājuma ņēmēja galvenais pienākums ir rūpēties par patapinājuma lietu, lai netiktu pasliktinātas tās īpašības. Viņš nedrīkst konkrēto lietu nodot lietošanai kādam citam.
  • Patapinātājs nedrīkst pieprasīt lietu atpakaļ pirms termiņa, ja vien tā nav vajadzīga personīgai lietošanai.
  • Nereti praksē cilvēki patapinājuma līgumu mēģina izmantot, lai apietu likumus, nodokļus, tādējādi rīkojoties negodprātīgi.

Kas ir patapinājums

Patapinājums ir līgums, ar kuru kādam noteiktai lietošanai tiek nodota konkrēta lieta, skaidro zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa. Galvenais noteikums – lietas nodošana notiek bez atlīdzības –, kas ir būtiskākā atšķirība no nomas vai īres līgumiem.

Patapinājuma līgums ir uzskatāms par uzticības līgumu – kuram katram īpašnieks savu lietu nepatapinās bez atlīdzības, bet gan izvēlēsies to cilvēku, kurš par konkrēto lietu rūpēsies kā gādīgs saimnieks.

Ja patapinājuma priekšmetam ir vairāki īpašnieki, piemēram, kopīpašumā esošs dzīvoklis, zeme, ir jābūt visu kopīpašnieku piekrišanai, lai slēgtu patapinājuma līgumu.

Civillikuma 1950. pants nosaka: “Ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs. Tātad patapinājuma ņēmējs nekādas īpašuma tiesības uz lietu iegūt nevar.”

“Bieži vien praksē retāk lieto vārdu “patapinājums”, tā vietā sakot, – es tev aizdošu. Var aizdot lietussargu, zāles pļāvēju, automašīnu vai pat nekustamo īpašumu. Taču tā nav aizdošana, bet gan patapinājums. Aizdot var sērkociņus vai cukuru. Sākotnēji cilvēks tos izmantos, bet pēc tam nopirks vietā un atdos jau citu lietu, nevis to pašu,” stāsta J. Lapsa.

Par patapinājuma priekšmetu var būt gan kustamas, gan nekustamas lietas.

Iemesls, lai noslēgtu patapinājuma līgumu

Viens no iemesliem, lai noslēgtu patapinājuma līgumu, ir izpalīdzēšana, sadzīviskas situācijas, piemēram, kaimiņam uz dažām dienām patapina zāģi.

Vai arī saimnieks aizbrauc uz ārzemēm, lai mācītos vai strādātu, bet nekustamo īpašumu (NĪ) negrib izīrēt svešiem cilvēkiem. Īpašnieks atļauj kādam padzīvot īpašumā bez maksas ar nosacījumu, ka patapinājuma ņēmējs veic visus noteiktos maksājumus.

Patapinājuma līgumu var noslēgt starp diviem vai vairākiem cilvēkiem – to ietekmē lietas īpašības. Automašīnu vai NĪ var patapināt vairākām personām, jo, piemēram, dzīvoklī dzīvos ģimene, arī mašīnu var izmantot ģimene.

Kas var būt patapinājuma priekšmeti

Patapinājuma priekšmeti var būt dažādas lietas – gan kustamas, gan nekustamas.  Civillikums nenosaka, ka patapināmie priekšmeti pieder tikai patapinājuma ņēmējam, bet parasti viņš ir lietas īpašnieks. Par patapinājuma priekšmetu var būt arī svešas, ne tikai patapinājuma ņēmēja lietas. Var būt arī tā, ka personai ir lietošanas tiesības, valdījums pār šo lietu, tad to patapina patapinājuma ņēmējam.

Patapinājuma līgumu bieži slēdz mutiski, savukārt rakstiski – tikai tad, ja termiņš ir ilgāks. 

Sadzīves situācijās viena persona otrai lietu parasti patapina uz neilgu termiņu. Bet termiņi var būt dažādi – to ietekmē vajadzības un lietas īpašības. Piemēram, ja patapināmā lieta ir automašīna, termiņš var būt viena diena vai nedēļa.

NĪ patapinājuma līgumi praksē mēdz būt gan ar noteiktu termiņu, gan bez termiņa. Ja līgums ir bez termiņa, patapinātājs šo līgumu var brīvāk izbeigt un patapinājuma lietu paņemt sev.

Nosacījumi, kurus iekļauj līgumā

Ja patapinājuma līgumā neko nenosaka vai tas ir mutisks, darbojas Civillikuma noteikumi. Ja puses slēdz rakstveida līgumu, tad tajā var precizēt abu pušu pienākumu un tiesību apjomu. Parasti šādā līgumā norāda, kas ir patapinājuma priekšmets, kādam mērķim tas tiks izmantots. Piemēram, ja patapinājuma lieta ir automašīna, tad var noteikt, vai ar to brauks brīvdienās vai arī drifta sacensībās.

J. Lapsa akcentē, ka līgumā noteikti jāiekļauj, ka patapinājuma ņēmējam šī lieta ir jāuztur kārtībā. Iespējams, esot lietošanā, tā ir arī jāapdrošina, jāparedz riski par lietas bojāeju.

Līgumā būtu jāparedz, kā jārīkojas gadījumā, ja šai lietai rodas izdevumi, – vai tie ir, vai nav jāatlīdzina patapinātājam. Patapinātājam ir pienākums segt izdevumus, ja puses par to nav vienojušās līgumā, – ir jāsedz nepieciešamie izdevumi un tie izdevumi, kuri noteikti līgumā.

Piemēram, ja pastāv patapinājuma līgums, kurai pusei jāsedz nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvokli vai māju?

Atbilde: nodoklis ir jāsedz nekustamā īpašuma īpašniekam, ja vien patapinājuma līgumā nav noteikts citādi.

Puses līgumā var vienoties par dažādiem gadījumiem, izņemot tos, kurus imperatīvi aizliedz likums.

Vai var labiekārtot

Ja patapinājuma ņēmējs labiekārto īpašumu, vai tas var tikt uzskatīts par patapinājuma līgumu? J. Lapsa norāda: “Protams, patapinājuma ņēmējs atbild par lietas saglabāšanu un uzturēšanu kārtībā, tomēr neko labiekārtot nevajadzētu. Ja viņš veic izdevumus, darbojas princips par izdevumu atlīdzību – patapinājuma ņēmējam ir jākompensē nepieciešamie izdevumi vai arī tādi izdevumi, par kuriem puses ir konkrēti vienojušās.”

Patapinājuma ņēmējs var labiekārtot īpašumu, bet ir jāsaprot, cik daudz to darīt, lai kādā brīdī patapinājuma līgums nepārvērstos par īres vai nomas līgumu. Svarīgi, kādi ir labiekārtošanas darbi, kādi ir izdevumi.

Patapinājuma ņēmēja pienākumi

Patapinājuma ņēmēja galvenais pienākums ir rūpēties par patapinājuma lietu, lai netiktu pasliktinātas tās īpašības. Viņš nedrīkst konkrēto lietu nodot lietošanai kādam citam.

Ja viena un tā pati lieta patapināta vairākām personām kopīgi, šīm personām ir solidāra atbildība.

Patapinājuma ņēmējs atbild par lietas bojāeju tad, ja viņš ir rīkojies ļaunprātīgi, nav pasargājis šo lietu vai ir nokavējis atdošanas termiņu, vai ir pārkāpis kādus citus noteikumus. Ja lieta aiziet bojā neatkarīgi no patapinājuma ņēmēja gribas, viņš par to neatbild –, ja vien līgumā nav uzņēmies šādu risku.

Patapinājuma ņēmējam patapinātā lieta pēc lietošanas jāatdod iespējami labākā stāvoklī. Patapinājuma ņēmējs neatbild par šīs lietas parasto nolietošanos.

Kādi ir patapinātāja pienākumi

Patapinātāja pienākumi, ja ir noslēgts līgums, ir nodot lietu lietošanai, nekavēt šīs lietas nodošanu.

Patapinātājs nedrīkst pieprasīt lietu atpakaļ pirms termiņa, ja vien tā nav vajadzīga personīgai lietošanai. “Taču tad ir jāskatās, vai patapinājuma ņēmējam neradīsies kādi zaudējumi,” piebilst advokāts.

Civillikuma 1967. pants nosaka: “Patapinātāju var piespiest izpildīt savus pienākumus ne vien ceļot prasību, bet arī aizturot lietu. Tas nozīmē –, ja patapinājuma ņēmējam ir radušies kādi zaudējumi, viņš šo lietu var neatdot patapinātājam, kamēr šie zaudējumi nav atlīdzināti.”

Ja līgumā ir vienošanās par nepieciešamo un cita veida izdevumu atlīdzību, tikmēr, kamēr patapinātājs nav sedzis šos izdevumus, patapinājuma ņēmējs šo lietu aiztur, proti, turpina šo lietu lietot, kamēr nav apmierināta viņa prasība.

Jāatdod arī peļņa

Patapinājuma ņēmējam patapinātājam jāatdod ne vien pati lieta, bet arī visi patapinātie piederumi, kā arī no tās iegūtā peļņa.

Nereti praksē cilvēki patapinājuma līgumu mēģina izmantot, lai apietu likumus, nodokļus, tādējādi rīkojoties negodprātīgi, uzsver J. Lapsa.

Piemēram, vai var zemnieku saimniecībai patapināt savā īpašumā esošu, lauksaimniecībā izmantojamu zemi? Kurai līguma pusei jāsedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi?

Atbilde: šis piemērs, kad lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir patapināta zemnieku saimniecībai, nav patapinājuma līgums. Skaidrs, ka zemnieku saimniecība nodarbojas ar komercdarbību, gūst ienākumus. Līdz ar to nav pareizi, ka puses slēdz patapinājuma līgumu. Šajā gadījumā tas ir nomas līgums. Civillikums nosaka, ka visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi, tai skaitā arī nodokļi, ir jāsedz patapinātās lietas īpašniekam. Bet, to nosakot gan patapinājuma, gan nomas un īres līgumā, šo pienākumu var pārnest uz patapinājuma ņēmēju.

Zvērināts advokāts skaidro, ka patapinājuma līgums būtu tad, ja, piemēram, viena persona ļautu izmantot savu dīķi, t. i., to patapinātu kaimiņam, lai viņš makšķerē. Bet, ja patapina dīķi, lai audzētu zivis un tās pārdotu, tas nav patapinājuma līgums. Ja nodarbojas ar komercdarbību, ir jāmaksā nomas maksa.

“Cilvēki nepareizi izprot likumdošanu. Nav saprotams, kāpēc persona sev piederošu lietu atdotu kādam citam, ja tas ar to gūst peļņu,” akcentē J. Lapsa.

Vairāk par patapinājuma līgumu un kādos gadījumos to slēdz raidierakstā: Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU