SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. janvārī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
6
6

Rosina pārtraukt valsts finansējumu partijām, kuru pārstāvniecība parlamentā būtiski sarukusi. Saeima šonedēļ

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Saeima sāk skatīt Valsts prezidenta rosinātu likumprojektu, kas paredz pārtraukt valsts finansējumu partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir samazinājusies. Plašāk >>
  • Ar jaunu likumu tiek ieviesti īslaicīgi atbalsta pasākumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem laikā, kad krasi pieaugušas energoresursu izmaksas. Plašāk >> 
  • Ar grozījumiem Sodu izpildes kodeksā tiek pabeigta cietumu režīma pakāpju reforma, likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Plašāk >>
  • Galīgajam lasījumam virza likuma projektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai. Plašāk >>
  • Konceptuāli atbalstīts likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt līgumu par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu starp Beniluksa un Baltijas valstīm. Plašāk >>
  • Ar grozījumiem Komerclikumā plānots padarīt caurskatāmāku akciju sabiedrību darbību. Plašāk >>

Ierobežos valsts finansējumu partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā būtiski sarukusi

Saeima nodevusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, ar ko paredzēts ierobežot valsts budžeta finansējuma izmaksas tām Saeimā ievēlētajām politiskajām organizācijām (partijām), kuras vairs nespēj pilnvērtīgi pārstāvēt savu vēlētāju intereses, jo to pārstāvniecība Saeimā ir būtiski samazinājusies.

Likumprojektu saskaņā ar Satversmes 65. pantu ir sagatavojis un iesniedzis izskatīšanai Saeimā Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents raksta: “Esmu rosinājis Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzēt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu politiskajai organizācijai (partijai), ja politiskās organizācijas (partijas) Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās politiskās organizācijas (partijas) Saeimas frakcijas deputātu skaits.”

Valsts finansējums politiskajām partijām tika ievērojami palielināts no 2020. gada janvāra, kad stājās spēkā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Tie paredz, ka politiskajām partijām, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, tiek piešķirts budžeta finansējums 4,5 eiro (pirms tam – 0,71 eiro) apmērā par katru pēdējās Saeimas vēlēšanās iegūto balsi. Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji tiek piešķirts valsts budžeta finansējums 100 000 eiro apmērā. Kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

Plašāk:

“Valsts budžeta finansējuma palielinājums politiskajām organizācijām (partijām), vienlaikus būtiski samazinot iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, ir bijis vajadzīgs un Latvijas demokrātisko valsts iekārtu ilgtermiņā stiprinošs Saeimas lēmums [..]. Paredzot pietiekamu valsts budžeta finansējumu, tiek mazināta partiju atkarība no privātiem ziedotājiem un to savtīgām interesēm. No valsts budžeta nepietiekami finansētas un līdz ar to no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā ilgtermiņā izmaksā pārāk dārgi,” uzskata Valsts prezidents.

Vienlaikus E. Levits vērš uzmanību, ka 13. Saeimas darbības laikā ir “iezīmējies jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķīruma saglabāšanu tādām partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir būtiski sarukusi un nespēj vairs pilnvērtīgi īstenot vēlētāju gribu un savu priekšvēlēšanu programmu”.

Iesniedzot likumprojektu, valsts galva ir mudinājis to pieņemt līdz Saeimas vēlēšanām šoruden, lai šie grozījumi varētu stāties spēkā vienlaikus ar 14. Saeimas sanākšanu.

Šī gada 13. janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja par lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt politiskajai partijai “Par Cilvēcīgu Latviju” (iepriekš “KPV LV”) valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo partija esot pretlikumīgi izlietojusi daļu no tai piešķirtā finansējuma. 

Plašāk:

Atbalsts iedzīvotājiem segt strauji pieaugošās energoresursu izmaksas

Saeima pieņēma jaunu likumu – Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu –, ar ko tiek ieviesti īslaicīgi atbalsta pasākumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem laikā, kad ir krasi pieaugušas energoresursu izmaksas. 

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums jau ir izsludināts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 29. janvārī.

Lai daļēji kompensētu pieaugošās izmaksas par patērēto elektrību, likums paredz visiem galalietotājiem segt maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un maksu par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm (OIK).

Valsts patērētājiem atbalstu sniegs pilnā apmērā par periodu no šī gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, un jau nākamajos elektrības rēķinos patērētājiem nebūs iekļauta maksa par OIK un sistēmas pakalpojumiem – elektroenerģijas sadali un pārvadi.

Likums paredz arī atbalstu tām mājsaimniecībām, tostarp daudzdzīvokļu mājās, kurām patlaban ir būtisks centralizētās siltumapgādes izmaksu pieaugums. Noteikts, ka tajās pašvaldībās, kurās tarifs pieaudzis virs 68 eiro par vienu megavatstundu, valsts segs starpību līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam. Atbalstu īstenos, finansējumu novirzot centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un iedzīvotāji no uzņēmuma, kas nodrošina siltumu, turpmāk saņems samazinātu rēķinu. 

Tāpat atbalsts paredzēts tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar patēriņu virs septiņiem kubikmetriem. Likums noteic, ka valsts segs izmaksas virs 34 eiro par vienu megavatstundu. 

Likums paredz papildu atbalsta pasākumus noteiktām iedzīvotāju grupām – vecāka gadagājuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem.

Likvidēs slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Tie paredz likvidēt slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, tādējādi paplašinot to personu loku, kam piemērojama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, nosakot elektronisko uzraudzību.

Ar grozījumiem plānots pabeigt cietumu režīma pakāpju reformu, likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Pārejot uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm slēgtā cietuma ietvaros, tiks samazināts brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo resursu patēriņš progresīvās soda izpildes nodrošināšanai. Vienlaikus notiesātie ātrāk nonāks tajā soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, tai skaitā, nosakot elektronisko uzraudzību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka tie notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, sodu turpinās izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē. Uz mūžu notiesātajiem, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, blokā ar pastiprinātu uzraudzību, plānots attiecināt tādu pašu nosacījumu.

Plašāk par tēmu:

Labas gribas atlīdzinājums ebreju kopienai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 26. janvārī galīgajam lasījumam atbalstīja likuma projektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.

Likumprojekts paredz atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības. Jauns likums iecerēts, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju, kopienas un tās locekļu īpašumā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. gada līdz 1945. gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju – Latvijas pilsoņu –, un tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ebreji zaudēja sarežģīti nosakāma apjoma privātos īpašumus. Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt, norādīts likumprojekta anotācijā.

Izglītības atzīšana starp Beniluksa valstīm

Ārlietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt līgumu par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu starp Beniluksa un Baltijas valstīm.

Pēc līguma stāšanās spēkā augstāko izglītību kvalifikāciju atzīšana starp Beļģijas Karalisti, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Latvijas Republiku notiks automātiski.

Ar grozījumiem Komerclikumā iecerēts padarīt caurskatāmāku akciju sabiedrību darbību

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz pilnveidot akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabot informācijas pieejamību par akcionāriem.

Tāpat ar grozījumiem iecerēts modernizēt akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtību, pārskatīt pamatkapitāla apmaksas kārtību, kā arī dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Grozījumi noteiks visām akciju sabiedrībām, neatkarīgi no izvēlētā akciju veida, Uzņēmumu reģistrā iesniegt informāciju par akcionāriem un to maiņu.

Plašāk LV portālā:

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU