SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. decembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
5
5

Covid-19 ierobežojumu izmaiņas svētku laikā

Stājas spēkā 22.12.2021.

FOTO: Zane Bitere, LETA

22. decembrī stājās spēkā izmaiņas ārkārtējās situācijas regulējumā, ar ko tiek atļauta tirdzniecības centru darbība brīvdienās un svētku dienās, kā arī atcelts darba laika ierobežojums pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai Jaungada naktī. Ne vienā, ne otrā gadījumā netiek pieļautas citas atkāpes no epidemioloģiskās drošības noteikumiem – tirdzniecības centru darbība brīvdienās un pasākumu norise notiek tikai “zaļajā režīmā”, nodrošinot katra apmeklētāja vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pārbaudi un citas prasības. Vienlaikus rīkojumā paredzēta iespēja apmeklēt baznīcu arī personām, kurām nav Covid-19 sertifikāta, ievērojot papildu piesardzības pasākumus.

Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas stājās spēkā 22. decembrī. 

Tirdzniecības centri atvērti arī brīvdienās un svētku dienās

No 22. decembra svītrots rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.20. apakšpunkts, ar ko līdz šim tika aizliegta lielākā daļa saimnieciskās darbības tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās.

Tās arī ir vienīgās izmaiņas epidemioloģiskās drošības prasību ziņā tirdzniecības vietās.  

Tāpat kā līdz šim, veikali, ņemot vērā to preču sortimentu, darbojas nedrošajā jeb “sarkanajā” (apmeklēt var visi, neatkarīgi no tā, vai personai ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts) vai drošajā jeb “zaļajā” (tajā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas, ko apliecina attiecīgs Covid-19 sertifikāts) režīmā, ievērojot papildu epidemioloģiskās drošības prasības ierobežots apmeklētāju skaits, sejas masku lietošana u. c.

  • Tirdzniecības pakalpojumi telpās nedrošajā “sarkanajā” vidē

MK rīkojuma 5.16. apakšpunkts paredz –, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2, tai ir atsevišķa ieeja no ārpuses, un tirdzniecības zālē telpās atrodas ierobežots skaits apmeklētāju (pieļaujamo apmeklētāju skaitu aprēķina, ievērojot, ka vienai personai tiek paredzēti 25 m2 no publiski pieejamās iekštelpas platības). Nedrošajā “sarkanajā” vidē darbojas:

  • pārtikas veikali (kuros 70% no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi);
  • aptiekas un medicīnas preču tirdzniecības vietas, kurās vismaz 90% no preču sortimenta ir medicīnas preces (tai skaitā veterinārajās aptiekās);
  • optikas veikali;
  • dzīvnieku barības veikali;
  • preses tirdzniecības vietas;
  • higiēnas preču veikali (veikali, kuros 70% no sortimenta ir higiēnas preces);
  • degvielas uzpildes stacijas.

Ja veikalā vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, tajā vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Tirgi un tirdzniecības vietas ārpus telpām darbojas nedrošajā “sarkanajā” vidē, lietojot sejas maskas (5.16.4. apakšpunkts).

  • Pārējie tirdzniecības pakalpojumi telpās – tikai drošajā “zaļajā” vidē

Pārējās tirdzniecības vietas, kuras neietilpst iepriekš minētajā sarakstā vai kuru telpu platība pārsniedz 1500 m2, iekštelpās klātienē darbojas tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, nosakot tādu pieļaujamo apmeklētāju skaitu, lai vienai personai tiktu nodrošināti 15 m2 pieejamās telpas platības.

Vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Arī veikalos, kuri darbojas tikai “zaļajā” režīmā, apmeklētājiem un pārdevējiem ir jāvalkā sejas maskas (rīkojuma 5.15. apakšpunkts).

“Zaļajā” režīmā ir atļauts organizēt ielu tirdzniecību – gadatirgus, Ziemassvētku tirdziņus –, ievērojot virkni epidemioloģisko drošības prasību, kas uzskaitītas 5.16.2 apakšpunktā.

  • Iepirkšanās līdzekļu (grozu, ratu) skaits un citas prasības

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst. 6.00 līdz plkst. 23.00. Pirmās nepieciešamības preču veikali drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Gan nedrošajā “sarkanajā”, gan drošajā “zaļajā” režīmā strādājošie veikali apmeklētāju plūsmu var kontrolēt ar iepirkšanās līdzekļu, piemēram, grozu, ratu, veikala nodrošinātu iepirkšanās somu u. tml. palīdzību. To skaits nedrīkst pārsniegt pieļaujamo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Tirdzniecības vietā, kurā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta (rīkojuma 5.17. apakšpunkts).

Ja tirdzniecības centra kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7 000 m2, jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Pakalpojumi un pasākumi Vecgada vakarā un Jaungada naktī

Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” papildināts ar 20. punktu, ar ko paredzēts, ka ārkārtējās situācijas laikā noteiktais darba laika ierobežojums saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai no plkst. 6.00 līdz plkst. 23.00 netiek piemērots Vecgada vakarā un Jaungada naktī (no 2021. gada 31. decembra plkst. 23.00 līdz 2022. gada 1. janvāra plkst. 6.00).

Svētku naktī tiek atcelts tikai darba laika ierobežojums, nevis epidemioloģiskās drošības prasības kopumā.

Kā sarunā ar plašsaziņas pārstāvjiem 20. decembra vakarā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pašreizējais regulējums, ievērojot stingrus drošības pasākumus, pieļauj “zaļajā režīmā” rīkot pasākumus un sniegt ēdināšanas pakalpojumus restorānos un kafejnīcās līdz plkst. 23.00. Pāris stundas ilgākai pakalpojumu sniegšanai pilnībā vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām svētku naktī nevajadzētu būtiski ietekmēt kopējo epidemioloģisko situāciju.

Ziņu aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka šādu lēmumu ir pieņēmusi arī Igaunija.

Tāpat kā līdz šim, arī Jaungada naktī ir spēkā virkne ierobežojumu. Daži no tiem:

  • ēdināšanas pakalpojumus var sniegt tikai “zaļajā” režīmā, nodrošinot, ka pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk kā 10 personas kopā), bet starp personām, kuras sēž pie dažādiem galdiņiem, ir vismaz divu metru distance, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena;
  • publiskus pasākumus rīko tikai epidemioloģiski drošā jeb “zaļajā” vidē, ja papildus tiek nodrošināts, ka pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 500 apmeklētāju, kuri lieto sejas maskas, atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās u. c.;
  • nedrošajā jeb “sarkanajā” režīmā ir atļauts pulcēties privātos pasākumos telpās ne vairāk kā 10 personām, bet ārpus telpām – ne vairāk kā 20 personām.

Plašāk:

Epidemioloģiskās drošības prasības reliģiskās darbības veikšanas vietās

Pulcēšanās drošajā “zaļajā” režīmā

Valdības rīkojuma 5.26.2 apakšpunkts paredz, ka, organizējot dievkalpojumus, reliģiskajām organizācijām jāievēro šādas prasības:

  • pulcēšanās notiek “zaļajā” režīmā, proti, dievkalpojumus klātienē var apmeklēt, uzrādot sadarbspējīgus Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātus;
  • visi apmeklētāji pareizi lieto sejas maskas;
  • visi apmeklētāji atrodas vai nu individuālajās sēdvietās, vai individuālajās stāvvietās, novēršot apmeklētāju nekontrolētu drūzmēšanos (pulcēšanos);
  • katram apmeklētājam, kurš atrodas ierādītajā individuālajā stāvvietā, nodrošina vismaz 15 m2 no telpas;
  • individuālajās sēdvietās blakus drīkst atrasties ne vairāk kā 2 personas, ievērojot, ka distance starp katrām 2 blakus sēdošajām personām ir divas sēdvietas;
  • rindās sēdvietas izkārtotas pamīšus.

Visām personām, kuras nodrošina pasākumu organizēšanu “zaļajā” režīmā, tai skaitā garīdzniekiem un kalpojošajam personālam, ir jābūt sadarbspējīgam Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.

Pulcēšanās nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē

Savukārt, ja pulcēšanās notiek nedrošajā jeb “sarkanajā” režīmā (netiek pārbaudīti apmeklētāju Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti), jāievēro šādi nosacījumi:

  • telpā vienlaikus var atrasties ne vairāk par 10 apmeklētājiem;
  • katram apmeklētājam paredzēti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpas platības;
  • pirms ieejas reliģiskās darbības veikšanas vietā, katram apmeklētājam izsniedz FFP-2 respiratoru lietošanai dievkalpojuma laikā.

Kāpēc izlemts pieļaut šādas atkāpes, skaidro Tieslietu ministrija: “Šobrīd saskaņā ar valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu privātā pasākumā atļauts pulcēties līdz desmit personām. Lai novērstu atšķirības un iespēju robežās pilnvērtīgāk nodrošinātu garīgo aprūpi cilvēka pamattiesību nodrošināšanai, ar grozījumiem tiek dota iespēja draudzes aktivitātēs iesaistīties visiem tās locekļiem, neatkarīgi no sertifikāta esamības, jo lielai sabiedrības daļai reliģiskās darbības veikšanas vietu apmeklējums ir neatņemama dzīvesveida sastāvdaļa, kā arī savas emocionālās un garīgās labklājības nodrošināšanas avots. Iespēja apmeklēt reliģiskās darbības veikšanas vietu ir viens no reliģijas brīvības kā cilvēka pamattiesību izpausmes veidiem.”

Vienlaikus Tieslietu ministrija uzsver, ka pulcēšanās epidemioloģiski drošā vidē konkrētajā reliģiskajā organizācijā nedrīkst notikt vienlaikus ar apmeklētāju pulcēšanos bez sertifikātu uzrādīšanas.

Līdz šim spēkā esošais regulējums noteica, ka bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanas reliģiskās darbības veikšanas vietās var notikt individuāli apmeklējumi ne ilgāk par 15 minūtēm, katram apmeklētājam nodrošinot ne mazāk kā 15 m2, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Reliģisko organizāciju darba laiks

Ārkārtējās situācijas laikā reliģiskās organizācijas darbību sāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 23.00.

Svētkos baznīcu durvis apmeklētājiem būs atvērtas ilgāk:

  • Ziemassvētkos (19.—24. decembrī) – bez darba laika ierobežojuma;
  • 25. un 26. decembrī ne vēlāk kā līdz pusnaktij;
  • 2022. gada 7. janvāra naktī – bez darba laika ierobežojuma.

Valdības rīkojuma 5.14. apakšpunkts paredz, ka darba laika izņēmumus reliģisko darbību veikšanas vietās var noteikt tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, līdz 28. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU