SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
16. septembrī, 2021
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
11
11

Kapitāla pieauguma nodoklis no pārdotā īpašuma ienākuma

Pat ja cilvēkam ir vairāki īpašumi, pārdodot to, kurš īpašumā ir bijis vismaz piecus gadus, ja tajā noteiktu laiku ir deklarēta dzīvesvieta, ienākuma nodoklis no īpašuma pārdošanas nav jāmaksā.

FOTO: Freepik

Gūstot ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas, var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja uz darījumu neattiecas likumā paredzētās nodokļa atbrīvojuma situācijas. Nodoklis nav mazs – 20 procenti jeb piektā daļa no ienākuma, ko nosaka no šī īpašuma pārdošanas cenas, atņemot tā iegādes vērtību.

īsumā
  • Ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas piemēro nodokļa likmi 20% apmērā.
  • Ar nodokli apliek nevis visu saņemto summu, bet gan starpību, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot šī īpašuma iegādes vērtību, – naudas summu, par kādu savulaik pirkts īpašums, mantojuma apliecībā vai dāvinājuma līgumā norādīto vērtību, ieguldījumus, kredītprocentus.
  • Likumā ir noteiktas vairākas situācijas, kad no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma nodoklis nav jāmaksā: ja tas piederējis vairāk nekā piecus gadus un vismaz 12 mēnešus bijis deklarētā dzīvesvieta; ja tas bijis vienīgais nekustamais īpašums pēdējos piecos gados; ja pārdotā vienīgā īpašuma vietā pērk citu līdzīgu īpašumu.
  • Ja no īpašuma pārdošanas veidojas apliekams ienākums, tas ir jādeklarē un jāsamaksā nodoklis – 20%. Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra.
  • Ja ienākums no īpašuma pārdošanas nav apliekams ar nodokli, deklarācija no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja gūts ienākums, kas lielāks par 10 000 eiro, tas jānorāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekams ienākums.
  • Par noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļa summu tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka nodoklis jāmaksā no kapitāla, no kapitāla pieauguma, tajā skaitā no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 11.9 pantam. Šajā pantā ir regulēta arī iegādes vērtības noteikšana mantotam vai dāvinātam īpašumam, nekustamā īpašuma uzlabošanā un atjaunošanā veikto ieguldījumu iekļaušana.

Kad nodoklis nav jāmaksā

Ja pārdod nekustamo īpašumu, kas atbilst vismaz vienam no likuma 9. panta pirmajā daļā  noteiktajiem nosacījumiem, tad ienākums nav apliekams ar nodokli.

Tas ir gadījumos, kad:

  • nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā), līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese);
  • nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus, līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai, ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums;
  • nekustamais īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums un ienākums no šā nekustamā īpašuma atsavināšanas no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ir vēl dažas situācijas, kad ienākums nav apliekams (ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā) arī tad, ja īpašums atsavināts sabiedrības vajadzībām.

Katrai no situācijām, kad ienākums nav apliekams ar nodokli, ir papildu nosacījumi, – īpašumtiesību pastāvēšanas ilgums (to apliecina ieraksts Zemesgrāmatā), deklarēšanās fakts, tas, vai īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā u. c. Īpaši noteikumi ir ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības zemes atsavināšanas (tie paredzēti likuma 11.7 pantā).

Valsts ieņēmumu dienesta vietnē ir vairāki metodiskie materiāli par nodokļa piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu: “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas  ienākuma; arī metodiskajā materiālā “Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas ar piemēriem paskaidrots, kādus nosacījumus un kuros gadījumos ņem vērā, lai varētu piemērot nodokļa atbrīvojumu. Atsevišķs metodiskais materiāls ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli no lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma.

Kā tiek rēķināti 12 deklarēšanās mēneši un citi termiņi

Nosakot tiesības uz nodokļa atbrīvojumu gadījumos, kuros ir vērtējami termiņi, kritērijs par īpašuma piederību ir konkretizēts ar norādi uz Zemesgrāmatu. Tāpēc svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītu, piemēram, nosacījumu par 60 mēnešu periodu, kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts Zemesgrāmatā, un ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas būtu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā.

Vēl viens terminēts kritērijs ir deklarēšanās fakts. Pat ja cilvēkam ir vairāki īpašumi, pārdodot to, kurš īpašumā ir bijis vismaz piecus gadus, ja tajā noteiktu laiku ir deklarēta dzīvesvieta, ienākuma nodoklis no īpašuma pārdošanas nav jāmaksā. Deklarēšanās 12 mēneši var būt jebkurā periodā šo piecu gadu laikā.

Administratīvā procesa likuma 42. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Piemērs: Cilvēks šoruden pārdod dzīvokli, kas Zemesgrāmatā reģistrēts 2016. gada 1. jūlijā (tātad vairāk nekā pirms 60 mēnešiem jeb vairāk nekā 5 gadiem). Dzīvoklī viņš deklarējās 2020. gada 14. septembrī, līdz ar to šogad, 15. septembrī, aprit 12 mēneši, kurus ņem vērā, piemērojot nodokļa atbrīvojumu. Tādējādi, pārdodot dzīvokli pēc 2021. gada 15. septembra, būs tiesības uz nodokļa atbrīvojumu.

Likumā noteikts: ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskata, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Šo likuma normu piemēro, lai noteiktu, vai mantotais īpašums ir īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem.

Ja, piemēram, meita 2020. gadā no tēva mantojusi dzīvokli, kuru tēvs Zemesgrāmatā bija reģistrējis 2010. gadā, savukārt meita to reģistrēja Zemesgrāmatā 2020. gadā, tad, lai piemērotu nodokli, šis nekustamais īpašums meitas īpašumā skaitās no dienas, kad reģistrēts Zemesgrāmatā kā tēva īpašums, tātad vairāk nekā 60 mēnešus. Ja šajā īpašumā meitai ir deklarēta dzīvesvieta no 2019. gada, tad ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas šogad netiks aplikts ar nodokli, jo tiek izpildīti abi nosacījumi, proti, dzīvoklis ir īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem, un deklarētā dzīvesvieta ir ilgāk par 12 mēnešiem.

Šis kritērijs attiecas tikai uz mantinieka tiesībām izmantot labvēlīgo normu. Ja mantotais īpašums ir, piemēram, uzdāvināts laulātajam, kurš to pārdos, uz dāvinājuma saņēmēju vairs netiks attiecināts kritērijs par īpašumtiesību periodu.

VID ir sniedzis atbildi uz jautājumu, kā rīkoties šādā situācijā, LV portāla e-konsultācijā “Vai būs jāmaksā nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma”.

Kā nodokli var samazināt

Nodoklis – 20% – ir jāmaksā nevis no visas iegūtās summas, bet gan no starpības, kāda veidojas starp īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību (naudas summa, par kādu cilvēks ir iegādājies konkrēto nekustamo īpašumu, mantojuma apliecībā norādītā vērtība, dāvinājuma līgumā norādītā vērtība).

Iegādes vērtību samazina arī ieguldījumi laikā, kad īpašums piederējis, piemēram, privātmājai ierīkots ūdens urbums, pievilkta elektrolīnija, nomainīts jumts, māja ir nosiltināta utt. Protams, šiem izdevumiem jābūt pamatotiem ar maksājumu dokumentiem.

Apliekamo ienākumu var samazināt, iekļaujot iegādes vērtībā arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodevu par darījuma noformēšanu, valsts nodevu lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta, vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā, komisijas naudu un citus līdzīgus izdevumus.

Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī procentu maksājumi par kredītu, ja tāds ņemts konkrētā īpašuma iegādei un ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un konkrētā nekustamā īpašuma iegādes saistību.

Kapitāla pieauguma deklarācija – DK

Ja no īpašuma pārdošanas veidojas apliekams ienākums, tas ir jādeklarē un jāsamaksā nodoklis 20% apmērā.

Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra:

  • ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarāciju par gūto ienākumu no kapitāla iesniedz VID vienreiz ceturksnī, līdz esošā mēneša 15. datumam. Aprēķinātā nodokļa summu vienotajā nodokļu kontā iemaksā līdz tā mēneša 23. datumam, kurā iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla;
  • ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 15. janvārim. Aprēķinātā nodokļa summu vienotajā nodokļu kontā iemaksā līdz 23. janvārim.

Deklarācijas veidlapa (“Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”) ir pieejama sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi”.

Visērtāk ienākumu deklarēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

EDS, aizpildot veidlapu DK, sistēma nodokli aprēķina automātiski. Lai veiktu nodokļa maksājumu tiešsaistē, EDS lietotājam savā EDS profilā jāizvēlas sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”.

Ja nodoklis ir samaksāts, bet cilvēks atrod kādus maksājumu dokumentus, kurus iepriekš nav izmantojis iegādes vērtības noteikšanai, vai ir iespējams precizēt DK deklarāciju? Cik ilgā laikā?

Jā, DK deklarāciju drīkst precizēt trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrēto nodokli un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).

Kas notiek, ja nodokli nesamaksā?

Ja cilvēks, kuram obligāti bija jāiesniedz DK deklarācija, to nebūs izdarījis, tad VID lūgs to izdarīt, nosūtot brīdinājumu par nodokļu saistību izpildi un termiņu, līdz kuram datumam iesniegt DK deklarāciju.

Par noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļa summu (pamatparāds) tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

Kad jāiesniedz cita – gada ienākuma deklarācija?

Ja ienākums no īpašuma pārdošanas nav apliekams ar nodokli, deklarācija no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz ne ceturksnī, ne gadā. Taču, ja gūts ienākums, kas lielāks par 10 000 eiro, tas jānorāda gada ienākuma deklarācijā kā neapliekams. Deklarācijas D1 pielikumā (veidlapā) tam ir noteikta aile “Neapliekamie ienākumi”.

Ja nodokļu maksātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, nav jāsniedz atsevišķa deklarācija par neapliekamajiem ienākumiem. Taču šajā gadījumā gada ienākuma deklarācija jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam.

Dāvinājums arī ir ienākums no kapitāla

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” regulējumā par ienākumu no kapitāla pieauguma ir formulēta tikai atsavināšana. Kas atsavināšana ir šī likuma izpratnē, nav atšifrēts. Civiltiesībās atsavināšana nozīmē mantas nodošanu citas personas rokās.

Tātad tā ir arī dāvināšana. Uz nekustamā īpašuma dāvinājumu kā ienākumu attiecas nodokļa regulējums par dāvinājumiem. Ja šāda dāvana ir no laulātā vai radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, nodoklis no šī ienākuma nav jāmaksā.

Tomēr, ja no viena radinieka gadā saņemtais dāvinājums ir lielāks par 10 000 eiro, tas ir jādeklarē kā neapliekams ienākums.

Ja dāvināts attālākam cilvēkam, ar nodokli gadā neapliek tikai 1425 eiro no dāvinājuma vērtības.

VID mājaslapā ir pieejama informācija par ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma. Ja ir doma pārdot savu nekustamo īpašumu, jau pirms darījuma ieteicams konsultēties ar Valsts ieņēmumu dienestu.

* LV portālu skaidrojuma sagatavošanā konsultēja un atbildes uz jautājumiem sniedza VID nodokļu speciālisti.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU