Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pat ja cilvēkam ir vairāki īpašumi, pārdodot to, kurš īpašumā ir bijis vismaz piecus gadus, ja tajā noteiktu laiku ir deklarēta dzīvesvieta, ienākuma nodoklis no īpašuma pārdošanas nav jāmaksā.
FOTO: Freepik
Gūstot ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas, var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja uz darījumu neattiecas likumā paredzētās nodokļa atbrīvojuma situācijas. Nodoklis nav mazs – 20 procenti jeb piektā daļa no ienākuma, ko nosaka no šī īpašuma pārdošanas cenas, atņemot tā iegādes vērtību.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka nodoklis jāmaksā no kapitāla, no kapitāla pieauguma, tajā skaitā no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 11.9 pantam. Šajā pantā ir regulēta arī iegādes vērtības noteikšana mantotam vai dāvinātam īpašumam, nekustamā īpašuma uzlabošanā un atjaunošanā veikto ieguldījumu iekļaušana.
Ja pārdod nekustamo īpašumu, kas atbilst vismaz vienam no likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, tad ienākums nav apliekams ar nodokli.
Tas ir gadījumos, kad:
Ir vēl dažas situācijas, kad ienākums nav apliekams (ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā) arī tad, ja īpašums atsavināts sabiedrības vajadzībām.
Katrai no situācijām, kad ienākums nav apliekams ar nodokli, ir papildu nosacījumi, – īpašumtiesību pastāvēšanas ilgums (to apliecina ieraksts Zemesgrāmatā), deklarēšanās fakts, tas, vai īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā u. c. Īpaši noteikumi ir ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības zemes atsavināšanas (tie paredzēti likuma 11.7 pantā).
Valsts ieņēmumu dienesta vietnē ir vairāki metodiskie materiāli par nodokļa piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu, piemēram, – "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma".
Nosakot tiesības uz nodokļa atbrīvojumu gadījumos, kuros ir vērtējami termiņi, kritērijs par īpašuma piederību ir konkretizēts ar norādi uz Zemesgrāmatu. Tāpēc svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītu, piemēram, nosacījumu par 60 mēnešu periodu, kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts Zemesgrāmatā, un ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas būtu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā.
Vēl viens terminēts kritērijs ir deklarēšanās fakts. Pat ja cilvēkam ir vairāki īpašumi, pārdodot to, kurš īpašumā ir bijis vismaz piecus gadus, ja tajā noteiktu laiku ir deklarēta dzīvesvieta, ienākuma nodoklis no īpašuma pārdošanas nav jāmaksā. Deklarēšanās 12 mēneši var būt jebkurā periodā šo piecu gadu laikā.
Administratīvā procesa likuma 42. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.
Piemērs: Cilvēks šoruden pārdod dzīvokli, kas Zemesgrāmatā reģistrēts 2016. gada 1. jūlijā (tātad vairāk nekā pirms 60 mēnešiem jeb vairāk nekā 5 gadiem). Dzīvoklī viņš deklarējās 2020. gada 14. septembrī, līdz ar to šogad, 15. septembrī, aprit 12 mēneši, kurus ņem vērā, piemērojot nodokļa atbrīvojumu. Tādējādi, pārdodot dzīvokli pēc 2021. gada 15. septembra, būs tiesības uz nodokļa atbrīvojumu.
Likumā noteikts: ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskata, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.
Šo likuma normu piemēro, lai noteiktu, vai mantotais īpašums ir īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem.
Ja, piemēram, meita 2020. gadā no tēva mantojusi dzīvokli, kuru tēvs Zemesgrāmatā bija reģistrējis 2010. gadā, savukārt meita to reģistrēja Zemesgrāmatā 2020. gadā, tad, lai piemērotu nodokli, šis nekustamais īpašums meitas īpašumā skaitās no dienas, kad reģistrēts Zemesgrāmatā kā tēva īpašums, tātad vairāk nekā 60 mēnešus. Ja šajā īpašumā meitai ir deklarēta dzīvesvieta no 2019. gada, tad ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas šogad netiks aplikts ar nodokli, jo tiek izpildīti abi nosacījumi, proti, dzīvoklis ir īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem, un deklarētā dzīvesvieta ir ilgāk par 12 mēnešiem.
Šis kritērijs attiecas tikai uz mantinieka tiesībām izmantot labvēlīgo normu. Ja mantotais īpašums ir, piemēram, uzdāvināts laulātajam, kurš to pārdos, uz dāvinājuma saņēmēju vairs netiks attiecināts kritērijs par īpašumtiesību periodu.
VID ir sniedzis atbildi uz jautājumu, kā rīkoties šādā situācijā, LV portāla e-konsultācijā “Vai būs jāmaksā nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma”.
Nodoklis – 20% – ir jāmaksā nevis no visas iegūtās summas, bet gan no starpības, kāda veidojas starp īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību (naudas summa, par kādu cilvēks ir iegādājies konkrēto nekustamo īpašumu, mantojuma apliecībā norādītā vērtība, dāvinājuma līgumā norādītā vērtība).
Iegādes vērtību samazina arī ieguldījumi laikā, kad īpašums piederējis, piemēram, privātmājai ierīkots ūdens urbums, pievilkta elektrolīnija, nomainīts jumts, māja ir nosiltināta utt. Protams, šiem izdevumiem jābūt pamatotiem ar maksājumu dokumentiem.
Apliekamo ienākumu var samazināt, iekļaujot iegādes vērtībā arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodevu par darījuma noformēšanu, valsts nodevu lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta, vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā, komisijas naudu un citus līdzīgus izdevumus.
Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī procentu maksājumi par kredītu, ja tāds ņemts konkrētā īpašuma iegādei un ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un konkrētā nekustamā īpašuma iegādes saistību.
Ja no īpašuma pārdošanas veidojas apliekams ienākums, tas ir jādeklarē un jāsamaksā nodoklis 20% apmērā.
Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra:
Deklarācijas veidlapa (“Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”) ir pieejama sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi”.
Visērtāk ienākumu deklarēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
EDS, aizpildot veidlapu DK, sistēma nodokli aprēķina automātiski. Lai veiktu nodokļa maksājumu tiešsaistē, EDS lietotājam savā EDS profilā jāizvēlas sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”.
Ja nodoklis ir samaksāts, bet cilvēks atrod kādus maksājumu dokumentus, kurus iepriekš nav izmantojis iegādes vērtības noteikšanai, vai ir iespējams precizēt DK deklarāciju? Cik ilgā laikā?
Jā, DK deklarāciju drīkst precizēt trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrēto nodokli un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).
Kas notiek, ja nodokli nesamaksā?
Ja cilvēks, kuram obligāti bija jāiesniedz DK deklarācija, to nebūs izdarījis, tad VID lūgs to izdarīt, nosūtot brīdinājumu par nodokļu saistību izpildi un termiņu, līdz kuram datumam iesniegt DK deklarāciju.
Par noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļa summu (pamatparāds) tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.
Kad jāiesniedz cita – gada ienākuma deklarācija?
Ja ienākums no īpašuma pārdošanas nav apliekams ar nodokli, deklarācija no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz ne ceturksnī, ne gadā. Taču, ja gūts ienākums, kas lielāks par 10 000 eiro, tas jānorāda gada ienākuma deklarācijā kā neapliekams. Deklarācijas D1 pielikumā (veidlapā) tam ir noteikta aile “Neapliekamie ienākumi”.
Ja nodokļu maksātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, nav jāsniedz atsevišķa deklarācija par neapliekamajiem ienākumiem. Taču šajā gadījumā gada ienākuma deklarācija jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” regulējumā par ienākumu no kapitāla pieauguma ir formulēta tikai atsavināšana. Kas atsavināšana ir šī likuma izpratnē, nav atšifrēts. Civiltiesībās atsavināšana nozīmē mantas nodošanu citas personas rokās.
Tātad tā ir arī dāvināšana. Uz nekustamā īpašuma dāvinājumu kā ienākumu attiecas nodokļa regulējums par dāvinājumiem. Ja šāda dāvana ir no laulātā vai radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, nodoklis no šī ienākuma nav jāmaksā.
Tomēr, ja no viena radinieka gadā saņemtais dāvinājums ir lielāks par 10 000 eiro, tas ir jādeklarē kā neapliekams ienākums.
Ja dāvināts attālākam cilvēkam, ar nodokli gadā neapliek tikai 1425 eiro no dāvinājuma vērtības.
VID mājaslapā ir pieejama informācija par ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma. Ja ir doma pārdot savu nekustamo īpašumu, jau pirms darījuma ieteicams konsultēties ar Valsts ieņēmumu dienestu.
* LV portālu skaidrojuma sagatavošanā konsultēja un atbildes uz jautājumiem sniedza VID nodokļu speciālisti.
