FOTO: Ieva Čīka, LETA
29. jūnijā stājās spēkā apjomīgi grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas turpmāk ļaus noteiktos gadījumos pastiprināt nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu elektronisko uzraudzību. Papildus minētajam grozījumi paredz kārtību, kādā notiesātais ieslodzījumā varēs saņemt palīglīdzekli, datoru, kas nepieciešams augstākās izglītības ieguvei, paplašina vājdzirdīgo un nedzirdīgo notiesāto tiesības uz videosaziņas iespējas ar tuviniekiem, kā arī paredz vairākas citas izmaiņas.
Latvijas Sodu izpildes kodekss iepriekš paredzēja tikai situācijas, kādās nosacīti atbrīvotai personai var atcelt elektronisko uzraudzību pirms termiņa. Līdz ar grozījumiem kodeksā jaunā redakcijā izteikts tā 119.9 pants, paredzot elektroniskās uzraudzības pastiprināšanas iespējas. Elektroniskās uzraudzības pastiprināšana paredzēta divos gadījumos.
Piemēram, 119.9 panta otrā daļa paredz: ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par pienākuma nelietot alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas nepildīšanu, Valsts probācijas dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj kontrolēt alkoholu saturošu vielu iespējamu lietošanu.
Savukārt 119.9 panta trešā daļa paredz, ka Valsts probācijas dienesta amatpersona var lemt par elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt atrašanās vietu, ja nosacīti atbrīvota persona ir saņēmusi brīdinājumu par pienākuma nepildīšanu:
Līdz šim Latvijas Sodu izpildes kodeksā nebija paredzētas tiesības vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem izmantot videozvanu saziņai ar tuviniekiem. Tiesības uz videozvanu bija paredzētas tikai noteiktā notiesāto grupām:
Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka, ņemot vērā vājdzirdīgo un nedzirdīgo personu ierobežotās iespējas izmantot telefonsarunas kā saziņas veidu, “bija nepieciešams rast risinājumus minēto personu tiesību uz saziņu paplašināšanai” ieslodzījuma vietās.
Tādējādi Latvijas Sodu izpildes kodekss papildināts ar normām, kuras paredz arī vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem ieslodzītajiem soda izpildes režīmā slēgtajos cietumos tiesības izmantot videosaziņas iespēju ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes:
Savukārt tiem vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtajos cietumos (50.5 pants) vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (50.7 pants) ir tiesības uz izmantot videosaziņas iespējas bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Latvijas Sodu izpildes kodekss ir papildināts ar 47.2 pantu, kas paredz regulējumu jaunai kārtībai, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli, piemēram, datoru studiju turpināšanai augstākā līmeņa izglītības iegūšanai.
Minētajā pantā ir noteikta:
Jaunais regulējums ir ieviests, izpildot 2019. gada 24. oktobrī Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2018-23-03 “Par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam”. Tajā Satversmes tiesa atzina Ministru kabineta noteikumu Nr. 423 40. punktu, ciktāl tas neparedz brīvības atņemšanas iestādes administrācijai tiesības lemt par atļauju notiesātajam izmantot palīglīdzekļus studiju turpināšanai augstākā līmeņa izglītības iegūšanai, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.”
Likumprojekta anotācijā paskaidrots: ņemot vērā, ka dažāda veida palīglīdzekļu (piemēram, dators) nodošana lietošanā notiesātajam ir saistīta ar iespējamiem drošības un noziedzības riskiem, jaunais kodeksa 47.2 pants paredz noteikt, ka notiesātais varēs lūgt atļauju vienlaikus izmantot tikai vienu palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai. “Kaut arī minētajā pantā tiek lietots pietiekami plašs jēdziens “palīglīdzeklis”, vienlaikus ar to netiek aptverts mobilais telefons, kura glabāšana atbilstoši kodeksa 70. panta ceturtās daļas 9. punktam ir uzskatāma par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu,” skaidro likumprojekta autori pievienotajā anotācijā.
Līdz šim Sodu izpildes kodeksa 61.8 pants pieļāva, ka notiesāto var iesaistīt atkarību mazināšanas programmā, ja viņam ir augsts alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas risks. Atkarību mazināšanas programma ilga līdz 12 mēnešiem un tika īstenota, nodrošinot programmā iesaistīto notiesāto izolāciju no pārējiem notiesātajiem visā programmas īstenošanas laikā.
Līdz ar grozījumiem Sodu izpildes kodeksā programmas maksimālais ilgums ir pagarināts no 12 līdz 24 mēnešiem, kā arī ir noteikts, ka notiesātie varēs pieteikties atkarību mazināšanas programmai neatkarīgi no atkarības riska pakāpes.
Likumprojekta anotācijā tā autori norāda, ka, īstenojot atkarību mazināšanas programmu praksē, tika konstatēts, ka atsevišķos gadījumos 12 mēneši nav pietiekams laiks, lai notiesātie sasniegtu atkarību mazināšanas programmas mērķi, ņemot vērā, ka tā sasniegšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem – notiesātā intelektuālajām spējām, psiholoģiskā stāvokļa, valsts valodas zināšanas apjoma, notiesātā motivācijas. Ja notiesātajam ir vājas intelektuālās spējas vai valsts valodas zināšanas, tad nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu atkarību mazināšanas programmas mērķi. Turklāt uzturēšanās laika palielināšana ļaus izvairīties no notiesātā, kurš atradies centrā 12 mēnešus, sūtīšanas atpakaļ uz brīvības atņemšana iestādi, tādējādi palielinot iespēju uzturēt atkarību izraisošo vielu nelietošanas praksi.
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredz vēl vairākus citus jauninājumus, tostarp pilnveido ieslodzīto naudas līdzekļu glabāšanas un izsniegšanas kārtību, iepirkšanās cietumu veikalā regulējumu. Jauns 45.2 pants kodeksā turpmāk noteiks kārtību, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš arī izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē. Spēkā stājušās arī vairākas redakcionālas un terminoloģiskas izmaiņas.