SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
2
2

Elektroniskā uzraudzība, atbalsts ieslodzīto studijām. Ko paredz grozījumi Sodu izpildes kodeksā

Stājas spēkā 29.06.2021.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

29. jūnijā stājās spēkā apjomīgi grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas turpmāk ļaus noteiktos gadījumos pastiprināt nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu elektronisko uzraudzību. Papildus minētajam grozījumi paredz kārtību, kādā notiesātais ieslodzījumā varēs saņemt palīglīdzekli, datoru, kas nepieciešams augstākās izglītības ieguvei, paplašina vājdzirdīgo un nedzirdīgo notiesāto tiesības uz videosaziņas iespējas ar tuviniekiem, kā arī paredz vairākas citas izmaiņas.

īsumā
  • Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktos gadījumos nosacīti atbrīvotai personai varēs pastiprināt elektronisko uzraudzību – attālināti noteikt personas atrašanās vietu vai kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu.
  • Turpmāk arī vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem ieslodzījuma vietās būs tiesības izmantot videosaziņas iespējas ar ar radiniekiem, laulāto un citām personām.
  • Izpildot Satversmes tiesas lēmumu, turpmāk noteikts, ka notiesātais varēs lūgt atļauju izmantot palīglīdzekli bakalaura, maģistra vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai.
  • Atkarību mazināšanas programmas ieslodzītajiem maksimālais ilgums ir pagarināts no 12 līdz 24 mēnešiem. Notiesātie varēs pieteikties neatkarīgi no atkarības riska pakāpes.

Iespēja pastiprināt elektronisko uzraudzību nosacīti atbrīvotajiem

Latvijas Sodu izpildes kodekss iepriekš paredzēja tikai situācijas, kādās nosacīti atbrīvotai personai var atcelt elektronisko uzraudzību pirms termiņa. Līdz ar grozījumiem kodeksā jaunā redakcijā izteikts tā 119.9 pants, paredzot elektroniskās uzraudzības pastiprināšanas iespējas. Elektroniskās uzraudzības pastiprināšana paredzēta divos gadījumos.

Piemēram, 119.9 panta otrā daļa paredz: ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par pienākuma nelietot alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas nepildīšanu, Valsts probācijas dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj kontrolēt alkoholu saturošu vielu iespējamu lietošanu.

Savukārt 119.9 panta trešā daļa paredz, ka Valsts probācijas dienesta amatpersona var lemt par elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt atrašanās vietu, ja nosacīti atbrīvota persona ir saņēmusi brīdinājumu par pienākuma nepildīšanu:

  • ievērot Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto elektroniskās uzraudzības grafiku (119.5 panta 5. punkts);
  • ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās (119.7 panta pirmās daļas 3. punkts);
  • ievērot aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas (119.7 panta pirmās daļas 5. punkts);
  • saskaņot ar Valsts probācijas dienesta amatpersonu pārvietošanās maršrutu (119.7 panta pirmās daļas 7. punkts);
  • ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm (119.7 panta pirmās daļas 10. punkts).

Vājdzirdīgo ieslodzīto tiesības uz videosaziņu

Līdz šim Latvijas Sodu izpildes kodeksā nebija paredzētas tiesības vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem izmantot videozvanu saziņai ar tuviniekiem. Tiesības uz videozvanu bija paredzētas tikai noteiktā notiesāto grupām:

  • Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam;
  • uz mūžu notiesātajiem, kas izcieš sodu atsevišķā slēgtā cietuma blokā ar pastiprinātu uzraudzību;
  • notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem;
  • notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija;
  • notiesātajiem, kas izcieš sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka, ņemot vērā vājdzirdīgo un nedzirdīgo personu ierobežotās iespējas izmantot telefonsarunas kā saziņas veidu, “bija nepieciešams rast risinājumus minēto personu tiesību uz saziņu paplašināšanai” ieslodzījuma vietās.

Tādējādi Latvijas Sodu izpildes kodekss papildināts ar normām, kuras paredz arī vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem ieslodzītajiem soda izpildes režīmā slēgtajos cietumos tiesības izmantot videosaziņas iespēju ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes:

  • soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē – videosaziņu uz laiku līdz 30 minūtēm trīs reizes mēnesī;
  • soda izciešanas režīma vidējā pakāpē – videosaziņu uz laiku līdz 30 minūtēm divas reizes mēnesī;
  • soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē – videosaziņu uz laiku līdz 30 minūtēm vienu reizi mēnesī (50.4 panta trīspadsmitā daļa).

Savukārt tiem vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtajos cietumos (50.5 pants) vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (50.7 pants) ir tiesības uz izmantot videosaziņas iespējas bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes.

Palīglīdzeklis studijām

Latvijas Sodu izpildes kodekss ir papildināts ar 47.pantu, kas paredz regulējumu jaunai kārtībai, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli, piemēram, datoru studiju turpināšanai augstākā līmeņa izglītības iegūšanai.

Minētajā pantā ir noteikta:

  • kārtība, kādā notiesātais iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iesniegumu ar lūgumu atļaut saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli;
  • informācija, kas jānorāda minētajā iesniegumā;
  • apstākļi, kuros brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neļauj izmantot palīglīdzekli;
  • kārtība, kādā notiesātais var apstrīdēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju izmantot palīglīdzekli studiju turpināšanai;
  • gadījumi, kad minētā atļauja ir uzskatāma par anulētu.

Jaunais regulējums ir ieviests, izpildot 2019. gada 24. oktobrī Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2018-23-03 “Par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam”. Tajā Satversmes tiesa atzina Ministru kabineta noteikumu Nr. 423 40. punktu, ciktāl tas neparedz brīvības atņemšanas iestādes administrācijai tiesības lemt par atļauju notiesātajam izmantot palīglīdzekļus studiju turpināšanai augstākā līmeņa izglītības iegūšanai, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.”

Likumprojekta anotācijā paskaidrots: ņemot vērā, ka dažāda veida palīglīdzekļu (piemēram, dators) nodošana lietošanā notiesātajam ir saistīta ar iespējamiem drošības un noziedzības riskiem, jaunais kodeksa 47.pants paredz noteikt, ka notiesātais varēs lūgt atļauju vienlaikus izmantot tikai vienu palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai. “Kaut arī minētajā pantā tiek lietots pietiekami plašs jēdziens “palīglīdzeklis”, vienlaikus ar to netiek aptverts mobilais telefons, kura glabāšana atbilstoši kodeksa 70. panta ceturtās daļas 9. punktam ir uzskatāma par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu,” skaidro likumprojekta autori pievienotajā anotācijā.

Pilnveido atkarību mazināšanas programmu

Līdz šim Sodu izpildes kodeksa 61.8 pants pieļāva, ka notiesāto var iesaistīt atkarību mazināšanas programmā, ja viņam ir augsts alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas risks. Atkarību mazināšanas programma ilga līdz 12 mēnešiem un tika īstenota, nodrošinot programmā iesaistīto notiesāto izolāciju no pārējiem notiesātajiem visā programmas īstenošanas laikā.

Līdz ar grozījumiem Sodu izpildes kodeksā programmas maksimālais ilgums ir pagarināts no 12 līdz 24 mēnešiem, kā arī ir noteikts, ka notiesātie varēs pieteikties atkarību mazināšanas programmai neatkarīgi no atkarības riska pakāpes.

Likumprojekta anotācijā tā autori norāda, ka, īstenojot atkarību mazināšanas programmu praksē, tika konstatēts, ka atsevišķos gadījumos 12 mēneši nav pietiekams laiks, lai notiesātie sasniegtu atkarību mazināšanas programmas mērķi, ņemot vērā, ka tā sasniegšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem – notiesātā intelektuālajām spējām, psiholoģiskā stāvokļa, valsts valodas zināšanas apjoma, notiesātā motivācijas. Ja notiesātajam ir vājas intelektuālās spējas vai valsts valodas zināšanas, tad nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu atkarību mazināšanas programmas mērķi. Turklāt uzturēšanās laika palielināšana ļaus izvairīties no notiesātā, kurš atradies centrā 12 mēnešus, sūtīšanas atpakaļ uz brīvības atņemšana iestādi, tādējādi palielinot iespēju uzturēt atkarību izraisošo vielu nelietošanas praksi.

Citas izmaiņas

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredz vēl vairākus citus jauninājumus, tostarp pilnveido ieslodzīto naudas līdzekļu glabāšanas un izsniegšanas kārtību, iepirkšanās cietumu veikalā regulējumu. Jauns 45.2 pants kodeksā turpmāk noteiks kārtību, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš arī izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē. Spēkā stājušās arī vairākas redakcionālas un terminoloģiskas izmaiņas. 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU