Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
23. jūnijā stājas spēkā jauns Segto obligāciju likums, kas turpmāk noteiks regulējumu segto obligāciju jomā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības par šo obligāciju emisiju un publisko uzraudzību.
Likums tapis, jo Latvijai bija jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas 2019/2162 par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES prasības, norādīts likumprojekta anotācijā.
Lai nodrošinātu skaidru un uztveramu tiesisko regulējumu Latvijā, kas pilnībā atbilst arī Eiropas Savienības tiesību aktiem, bija nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu, kas regulētu segtās obligācijas.
Jaunais likums nodrošina ne tikai Direktīvas 2019/2162 pārņemšanu, bet arī paredz Baltijas segto obligāciju ietvaru, harmonizējot nacionālo normatīvo regulējumu starp trim Baltijas valstīm un saskaņojot būtiskākos segto obligāciju elementus.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka segtās obligācijas ir kredītiestādes emitēts parāda vērtspapīrs, kas ir nodrošināts ar norobežotu aktīvu kopumu (tradicionāli seguma aktīvos ietilpst hipotekārie kredīti), uz ko segto obligāciju ieguldītājiem ir prasījuma tiesības gadījumos, kad kredītiestāde neizpilda no segtajām obligācijām izrietošās saistības.
Daudzu pasaules un Eiropas valstu likumdevēji ir paredzējuši nacionālo normatīvo regulējumu segtajām obligācijām.
Latvijā līdz šim segtās obligācijas nav tikušas normatīvi regulētas, tādēļ nav arī notikusi neviena segto obligāciju emisija.
Latvijā normatīvi tika regulētas tikai hipotekāro ķīlu zīmes, kurām ir zināma līdzība ar segtajām obligācijām. Taču Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kurš pieņemts 1998. gadā, ir novecojis, un Latvijā hipotekāro ķīlu zīmes pēdējo reizi apgrozībā tika laistas 2011. gadā.
Hipotekāro ķīlu zīmju likumā trūkst vairāku būtisku elementu, piemēram, noteikto atbilstīgo aktīvu prasību, regulējuma pārrobežu darījumiem, tostarp par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā, regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, par seguma portfeļa uzrauga darbību, prasību informācijai ieguldītājiem un citu nosacījumu.
Līdz ar Segto obligāciju likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Hipotekāro ķīlu zīmju likums.
Segto obligāciju likuma mērķis ir veicināt finanšu resursu pieejamību, finanšu sistēmas attīstību un stabilitāti, kā arī nodrošināt ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību, likumprojekta anotācijā pauduši tā autori Finanšu ministrijā.
Likumā ir 104 panti, kuri apkopoti XXII nodaļās. Jaunais likums noteic segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un paredz nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību.
Ar likumu ir paredzēta iespēja seguma portfelī apvienot banku aktīvus no trim Baltijas valstīm, lai lielāka mēroga vērstpapīru emisijas nodrošinātu labvēlīgākus nosacījumus vērtspapīriem starptautiskajā tirgū.
Lai pēc iespējas lielākā apmērā nodrošinātu ieguldījumu un segto kreditoru aizsardzību, likumā tiek regulēts segto obligāciju struktūras modelis un ietverti galvenie tā principi.
Likums nosaka segto obligāciju sabiedrības dibināšanu, darbību un pienākumus, seguma aktīvu pārvaldīšanas, uzraudzības un atsavināšanas kārtību, kā arī ieguldītāju un emitentu tiesības un pienākumus. Tāpat noteikta prasījumu segšanas kārtība un ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzība emitenta maksātnespējas gadījumā.
Regulējuma izpildi un uzraudzību nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tostarp komisija izsniegs atļaujas segto obligāciju emisijas programmas īstenošanai, kā arī varēs piemērot sankcijas. Noteikts, ka FKTK pieņemtos lēmumus varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kas lietas izskatīs kā pirmās instances tiesa.
Lai saskaņotu Segto obligāciju likumu ar spēkā esošo tiesību normu sistēmu, ir veikti grozījumi šādos likumos, kas arī stājas spēkā 23. jūnijā:
