SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
2
2

Rosina paredzēt pacienta tiesības atteikties no dzīvības uzturēšanas. Saeima šonedēļ

Freepik

Apkopojums par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.

īsumā
  • Saeimas deputāti rosina paredzēt pacienta tiesības atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības situācijās, kad nāve nav novēršama vai pacients vairs nespēs par sevi parūpēties.
  • Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz paplašināt personu loku, kas var veikt vakcināciju pret Covid-19. Piemēram, vakcinēt varētu arī zobārsti, optometristi, kosmētiķi u. c.
  • Pirmajā lasījumā atbalstīti trīs jauni likumprojekti – Plastmasu saturošu izstrādājumu likums, Pašvaldību likums un Latvijas Bankas likums.
  • Saeima konceptuāli atbalstīja vairākus grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp paredzot nodrošināt tiesības uz nodarbinātību personām, kuras pieteikušās bēgļa statusam.
  • Rosina noteikt martu par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu.
  • Trešajam lasījumam virza grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paplašina NEPLP tiesības atteikt apraides atļaujas izsniegšanu.

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Saeima 22. aprīlī nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā vairāku deputātu parakstīto likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, ar kuriem iecerēts likumā nostiprināt pacienta tiesības reģistrēt vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā (e-veselībā) atteikšanos no atdzīvināšanas metodes vai dzīvību uzturošas ārstēšanas, ja pacienta nāve nav novēršama.

Ar izmaiņām likumā tiktu iekļauts jauns termins – “informēta nepiekrišana” –, kas atbilstoši likumprojekta iesniedzēju piedāvājumam nozīmētu pacienta atteikšanos “no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības, kuru viņš dod rakstveidā vai elektroniski, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, sekām un izmantojamām metodēm”.

Likumprojektā piedāvāts papildināt Pacientu tiesību likuma 6. pantu ar 4.1 daļu, paredzot pacienta tiesības atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības (informētā nepiekrišana), ja:

  • pacienta nāve nav novēršana;
  • slimība, vecums, negadījums radīs pacientam tādus veselības traucējumus, kuru dēļ pacients nespēs pastāvīgi par sevi garīgi vai fiziski parūpēties.

Savu gribu pacients varētu izteikt jebkurā laikā, un viņš to reģistrētu, izdarot atzīmi e-veselības sistēmā. Dzīves laikā izdarīto izvēli varētu mainīt. Pacienta izteiktā griba (rīkojums) būtu saistoša arī tad, ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nespētu pieņemt šādus lēmumus.

Tas nozīmē, ka pacients varētu jau savlaicīgi noteikt, ka gadījumā, ja viņš nonāktu situācijā, kad vairs nav rīcībspējīgs, bet nāve nav novēršama vai radušos veselības traucējumu dēļ viņš vairs nespēs pastāvīgi par sevi parūpēties, ārstiem nav jācīnās par dzīvības uzturēšanu.

Lai gan jau šobrīd pacientam ir iespēja atteikties no ārstēšanas, tomēr šībrīža regulējums to paredz tikai gadījumos, ja persona ir rīcībspējīga, skaidro likumprojekta autori.

Iecerēts, ka izmaiņas Pacientu tiesību likumā varētu stāties spēkā 2022. gada 1. februārī vienlaikus ar citu, jau Saeimā pieņemtu likuma normu, kas paredz pacienta tiesības reģistrēt e-veselības sistēmā pilnvaroto personu.

Paplašina personu loku, kas drīkst veikt vakcināciju pret Covid-19

Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz paplašināt to personu loku, kas varēs veikt vakcināciju pret Covid-19.

Iecerēts, ka vakcinēt pret Covid-19 drīkstēs ne tikai sertificētas ārstniecības personas, bet arī praktizēttiesīgas ārstniecības personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Tāpat paredzēts, ka vakcinēt drīkstēs arī tās ārstniecības personas, kurām ir beidzies reģistrācijas termiņš ne ilgāk kā piecus gadus, kā arī medicīnas asistenti.

Vakcināciju varēs veikt šīs personas šādā prioritārā secībā:

  • ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts ārsts, māsa, ārsta palīgs, vecmāte, zobārsts;
  • medicīnas asistents, kura profesionālās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas vakcinācijas veikšanai, individuāli izvērtē ārstniecības iestāde, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts radiologa asistents, biomedicīnas laborants, fizioterapeits, ergoterapeits, masieris, podologs, kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā un radiogrāfers, kuri vakcināciju veic tiešā sertificētas ārstniecības personas (ārsta, ārsta palīga, māsas, vecmātes) uzraudzībā;
  • Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts optometrists, zobu higiēnists, zobārsta asistents, zobu tehniķis, fizioterapeita asistents, ergoterapeita asistents, māsas palīgs, audiologopēds, mākslas terapeits, uztura speciālists, tehniskais ortopēds, kuri vakcināciju veic tiešā sertificētas ārstniecības personas (ārsta, ārsta palīga, māsas, vecmātes) uzraudzībā;
  • ārsts, māsa, ārsta palīgs, vecmāte, zobārsts, kuru reģistrācijas termiņš Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā beidzies ne vēlāk kā piecus gadus no dienas, kad minētā ārstniecības persona tiek pieņemta darbā ārstniecības iestādē, lai veiktu vakcināciju pret Covid-19 infekciju.

Grozījumi ļaus nodrošināt gatavību masveida vakcinācijai situācijā, ja tiks veidoti papildu vakcinācijas punkti, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Jauns Latvijas Bankas likums

Saeima konceptuāli atbalstīja jauna Latvijas Bankas likuma projektu, kas paredz regulējumu valsts centrālās bankas darbībai pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Jaunais likuma projekts noteic Latvijas Bankas darbības principus, tostarp bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus, kā arī centrālās bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā.

Jauns likums vienreizlietojamās plastmasas aizliegumam

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu. Tas no šī gada 3. jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Likuma projekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus.

Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.

Plašāk:

Jauns regulējums pašvaldībām

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja jauno Pašvaldību likuma projektu, lai nodrošinātu mūsdienīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras un nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali. 

Likuma projekts noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras. Tāpat paredzēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.

Jauns vietējo pašvaldību likums ir nepieciešams, jo kopš 1994. gada, kad tika pieņemts pašreizējais likums “Par pašvaldībām”, ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, un līdz ar to daļa no esošā regulējuma normām ir novecojušas, neefektīvas un esošajai sistēmai neatbilstošas, atzīmēts likuma projekta anotācijā. 

Jaunā likuma projekts paredz tiesības pašvaldībai izveidot pārvaldi teritorijās, kurās neatrodas novada pašvaldības administratīvais centrs, lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Patlaban šim mērķim pašvaldībām ir jāizveido katra pagasta vai pilsētas pārvalde.

Plašāk:

Tiesības uz nodarbinātību bēglim

Saeima konceptuāli atbalstīja arī vairākus grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp ieceri ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, nodrošināt tiesības uz nodarbinātību, ja lēmums par statusa piešķiršanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā.

Tāpat konceptuāli atbalstīts likumprojekts, kas saistīts ar pārsūdzības kārtību lēmumiem par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kam ieceļošana Latvijā aizliegta. Grozījumi paredz, ka iekšlietu ministra lēmuma pārsūdzību turpmāk īstenos nevis ģenerālprokuratūra, bet gan tiesa. Paredzēts, ka lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā jānorāda tā motīvi tādā apjomā, kādu neierobežo informācijas aizsardzības nosacījumi.

Rosina noteikt jaunu atceres dienu

Saeima Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodeva vairāku deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas paredz 2. martu turpmāk noteikt par  Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu.

Izmaiņas apraides atļauju izsniegšanas kārtībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tiesības, izsniedzot apraides atļauju, vērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību iepriekšējās apraides atļaujas darbības laikā un atteikt apraides atļaujas izsniegšanu.

Iecerēts, ka ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām NEPLP varēs elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izsniegt atļauju bez konkursa vai atteikt tās izsniegšanu. Attiecīgais lēmums būs pieņemams, izvērtējot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pēdējā darbības gada laikā no iesnieguma par apraides atļaujas izsniegšanu saņemšanas brīža konstatētus būtiskus nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī valsts iestāžu sniegto informāciju par tā darbības radīto apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU