Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 16. aprīlī, spēkā stājas jauns vienotais regulējums ēku energosertifikācijas kārtībai un ēku energoefektivitātes aprēķina metodei.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 222 ”Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvu (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (turpmāk – direktīva 2018/844).
Jaunais regulējums aizvieto Ministru kabineta noteikumus Nr. 348 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” un Ministru kabineta noteikumus Nr. 383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju” un apvieno regulējumu gan ēku energosertifikācijas kārtībai, gan ēku energoefektivitātes aprēķina metodei.
Noteikumi “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” nosaka:
Ēku energosertifikāciju piemēro projektējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām, kā arī ekspluatācijā esošām ēkām.
Ekonomikas ministrija skaidro: lai samazinātu izmaksas par jaunbūvju, kā arī pārbūvētu vai atjaunotu ēku energosertifikāciju, turpmāk jau ēkas projektēšanas stadijā neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā izstrādās ēkas pagaidu energosertifikātu, reģistrēs to Būvniecības informācijas sistēmas ēku energosertifikātu reģistrā un pievienos būvniecības ieceres dokumentācijai. Savukārt, nododot ēku ekspluatācijā, eksperts precizēs rādītājus, kas ietekmē ēku energoefektivitāti un ēkas pagaidu energosertifikātu.
Savukārt, ja ēkas īpašnieks vēlas noskaidrot jau ekspluatācijā esošas ēkas energoefektivitātes rādītājus, bet ne tās energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu kopumu, var veikt vienkāršoto energosertifikāciju, pamatojoties tikai uz izmērītajiem datiem. Svarīgs nosacījums – ēkai jābūt individuālai enerģijas patēriņa uzskaitei un pieejamiem enerģijas patēriņa datiem par pēdējiem trim ēkas ekspluatācijas gadiem, kā arī tajā nedrīkst būt veiktas pārbūves, kas ietekmē enerģijas patēriņu.
Galvenās izmaiņas attiecībā uz ēku energosertifikāciju paredz, ka turpmāk energosertifikācija balstīsies uz diviem rādītājiem – ēkas apkures patēriņu un primārās enerģijas patēriņu. Līdz šim tika ņemts vērā tikai siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei. Piemēram, ēka, kurā apkures iekārtas izmantos atjaunojamos energoresursus, būs energoefektīvāka jeb videi draudzīgāka.
Savukārt, lai padarītu dažāda lieluma ēku energosertifikāciju līdzsvarotāku, turpmāk energoefektivitātes klasi noteiks atbilstoši ēkas apkurināmajai platībai trīs ēku lieluma grupās, nevis tikai pēc izmatošanas iedalījuma “dzīvojamā” vai “nedzīvojamā” ēka. Tādējādi mazu ēku (50–120 m2) būvniecībā energoefektivitātes rādītāji (A klase 60 kWh/m2) būs sasniedzami ar ēkas apkurināmajai platībai atbilstošām izmaksām. Līdz šim visām dzīvojamām mājām A klasei bija noteikta prasība sasniegt 40 kWh/m2.
Jaunā energosertifikācijas kārtība paredz jaunu, brīvprātīgu ēku energoefektivitātes klasi A+, kas nosaka vēl augstākus sasniedzamos energoefektivitātes rādītājus nekā gandrīz nulles enerģijas ēkām (līdz šim augstākā energoefektivitātes klase).
Noteikumi paredz, ka pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām energosertifikāciju var neveikt, ja ēkai ir spēkā esošs ēkas energosertifikāts un ēkai pārbūves un atjaunošanas laikā veikti darbi vai nomainītas inženiersistēmas vai veikta to atjaunošana, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņš apkurei un sasniedzamos primārās neatjaunojamās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus ne vairāk par 5%. Iepriekš visām ēkām, veicot pārbūvi vai atjaunošanu, bija jāveic jauna energosertifikācija.
Savukārt ēkām, kuras pēc pielietojuma neatbilst tipiskam nedzīvojamo ēku pielietojumam (piemēram, autoserviss, elektronisko sakaru ēkas), būs jānodrošina atbilstība tikai Latvijas būvnormatīvu prasībām. Līdz šim šādām ēkām bija jāsasniedz tādas pašas prasības kā nedzīvojamām ēkām, izpildot gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības, lai gan tas ne vienmēr bija ekonomiski pamatoti un tehniski viegli realizējams.
Attiecībā uz nulles enerģijas ēkām direktīva noteic, ka gandrīz nulles enerģijas ēkām vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no AER.
Noteikumos ir ieviesti jauni gandrīz nulles enerģijas ēkas kritēriji attiecībā uz optimālu telpu gaisa kvalitātes un komforta līmeņu nodrošināšanu, kā arī prasību samazināt aukstumapgādes energopieprasījumu, apgaismojumam un ventilācijai nepieciešamo energopatēriņu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka gandrīz nulles enerģijas ēkās jāuzstāda tādas inženiersistēmu enerģiju patērējošas iekārtas, kuras atbilst ekodizaina prasībām un energomarķējuma vismaz A klasei, ja atbilstošas energomarķējuma prasības noteiktas normatīvajos aktos.
Noteikumi satur jaunas prasības attiecībā uz mikroklimata kvalitātes novērtējuma kritērijiem vasaras periodam un telpu pārkaršanas novērtējumam.
