No 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošais dokuments.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kuri maina personu apliecinošo dokumentu prioritāti. Proti, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, no 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošais dokuments. Pārejas noteikumi paredz izņēmumus vairākām personu grupām, kurām pienākums saņemt personas apliecību noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim.
Līdz šim Personu apliecinošu dokumentu likums (turpmāk – likums) noteica, ka personām ir tiesības izvēlēties izmantot tikai personas apliecību vai tikai pasi kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu vai arī izvēlēties abus iepriekš minētos personu apliecinošos dokumentus. Proti, likuma 9. panta pirmajā daļā bija noteikts, ka eID karte vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Grozījumos “Personu apliecinošu dokumentu likumā” (turpmāk – grozījumi) 9. panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā: “Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.”
Vienlaikus likuma 9. pants ir papildināts ar septīto daļu, saskaņā ar kuru Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs tikai ar nosacījumu, ka viņam ir derīga personas apliecība, vai vienlaikus ar personas apliecību.
LV portāls vērš uzmanību: par spīti tam, ka grozījumi stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, minētās tiesību normas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Proti, laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu:
Saskaņā ar grozījumiem nosacījums, ka līdz 2023. gada 1. janvārim eID karte obligāti jāsaņem Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, neattiecas uz personām:
Proti, šīm personām dots ilgāks laiks pienākumam saņemt personas apliecību vai, saņemot pasi, saņemt arī personas apliecību: no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka šādi pārejas periodi noteikti, lai jauno tiesību normu ieviešanas laikā netiktu palielināts administratīvais slogs nedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, nedz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem.
Grozījumi nemaina pašreizējo kārtību, kādā jānorēķinās par personas apliecības saņemšanu. Proti, Ministru kabineta noteikumos Nr. 133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” (turpmāk – MK noteikumi) saglabāta līdzšinējā kārtība, kādā jāmaksā valsts nodeva par personas apliecību un pasu izsniegšanu, tostarp valsts nodevas apmērs, kā arī atvieglojumi un atbrīvojumi no valsts nodevas.
MK noteikumu 4. punkts paredz, ka valsts nodevas apmērs par personas apliecības izsniegšanu ir:
Savukārt atbilstoši MK noteikumu 6. punktam valsts nodevas atvieglojumi par personu apliecinošā dokumenta (izņemot uzturēšanās atļauju) izsniegšanu ir noteikti šādām personām:
Ja personai piemērojami atvieglojumi, valsts nodevas apmērs par personas apliecības izsniegšanu ir:
Grozījumu mērķis tiek saistīts ar valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu pieejamību. Proti, grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvijā elektronisko pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta gan ar institūciju interneta vietņu starpniecību, gan izmantojot portālu latvija.lv. Iestādes papildina personām pieejamo elektronisko pakalpojumu klāstu, savukārt portāls latvija.lv tiek attīstīts, atjaunojot izmantojamās tehnoloģijas elektronisko pakalpojumu ērtākai pieejamībai un vienkāršākai elektronisko dokumentu apritei.
Latvijas valsts portālā personu identifikācija dažādiem pakalpojumiem notiek, izmantojot dažādas identifikācijas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Viena no portālā latvija.lv pieejamajām identifikācijas metodēm ir banku identifikācijas rīki. Taču, kā skaidrots grozījumu anotācijā, šāda personu identifikācija var pastāvēt tikai gadījumos, ja attiecīgā banka kā komercstruktūra ir brīvprātīgi izrādījusi savu iniciatīvu iesaistīties valsts un pašvaldību sniegto elektronisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un attiecīgā persona ir šīs bankas klients.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka valsts institūcijas nevar garantēt ilglaicīgu šādas vienošanās un banku iniciatīvas/piekrišanas darbību, līdz ar to arī nepārtrauktu elektronisko pakalpojumu pieejamību, izmantojot banku izsniegtos identifikācijas līdzekļus. Proti, banku piedāvāto identifikācijas rīku sākotnējais un joprojām primārais mērķis ir piekļuve internetbankai. Tādējādi banku identifikācijas rīku izmantošana ārpus konkrētās bankas sistēmas būtiski palielina iespējamo drošības risku līmeni, bet bankai nav iespēju, kā arī pienākuma veikt drošības risku pārvaldību ārpus savā pārziņā esošās informācijas sistēmas, skaidrots anotācijā.
Anotācijā skaidrots, ka līdzšinējai personas identifikācijas pieejai ir vairāki trūkumi: