SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
05. janvārī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
2
14
2
14

Personas apliecība no 2023. gada būs obligāts dokuments

Stājas spēkā 01.01.2021.

No 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošais dokuments.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kuri maina personu apliecinošo dokumentu prioritāti. Proti, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, no 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošais dokuments. Pārejas noteikumi paredz izņēmumus vairākām personu grupām, kurām pienākums saņemt personas apliecību noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim.

īsumā
  • Grozījumi paredz, ka personas apliecība (eID karte) no 2023. gada 1. janvāra ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
  • Laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai izsniegta tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību, bet, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību.
  • Pārejas noteikumi paredz izņēmumus vairākām personu grupām, kurām pienākums saņemt personas apliecību noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim.
  • Grozījumi nemaina pašreizējo kārtību, kādā jānorēķinās par personas apliecības saņemšanu.
  • Grozījumu mērķis tiek saistīts ar valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu pieejamību un elektronisko identifikāciju.

Līdz šim Personu apliecinošu dokumentu likums (turpmāk – likums) noteica, ka personām ir tiesības izvēlēties izmantot tikai personas apliecību vai tikai pasi kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu vai arī izvēlēties abus iepriekš minētos personu apliecinošos dokumentus. Proti, likuma 9. panta pirmajā daļā bija noteikts, ka eID karte vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

Grozījumos “Personu apliecinošu dokumentu likumā” (turpmāk – grozījumi) 9. panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā: “Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.”

Vienlaikus likuma 9. pants ir papildināts ar septīto daļu, saskaņā ar kuru Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs tikai ar nosacījumu, ka viņam ir derīga personas apliecība, vai vienlaikus ar personas apliecību.

LV portāls vērš uzmanību: par spīti tam, ka grozījumi stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, minētās tiesību normas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Proti, laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu:

  • un kurai izsniegta tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību;
  • saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību.

Izņēmums ir vairākas personu grupas

Saskaņā ar grozījumiem nosacījums, ka līdz 2023. gada 1. janvārim eID karte obligāti jāsaņem Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, neattiecas uz personām:

  • kuras Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā ir sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī;
  • kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
  • kuras ir izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
  • kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
  • kurām noteikta I invaliditātes grupa;
  • kuras ir virs darbspējas vecuma;
  • kurām noteikts politiski represētās personas statuss.

Proti, šīm personām dots ilgāks laiks pienākumam saņemt personas apliecību vai, saņemot pasi, saņemt arī personas apliecību: no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka šādi pārejas periodi noteikti, lai jauno tiesību normu ieviešanas laikā netiktu palielināts administratīvais slogs nedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, nedz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem.

eID kartes izmaksas netiek mainītas

Grozījumi nemaina pašreizējo kārtību, kādā jānorēķinās par personas apliecības saņemšanu. Proti, Ministru kabineta noteikumos Nr. 133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” (turpmāk – MK noteikumi) saglabāta līdzšinējā kārtība, kādā jāmaksā valsts nodeva par personas apliecību un pasu izsniegšanu, tostarp valsts nodevas apmērs, kā arī atvieglojumi un atbrīvojumi no valsts nodevas.

MK noteikumu 4. punkts paredz, ka valsts nodevas apmērs par personas apliecības izsniegšanu ir:

  • 15 eiro, ja personas apliecību izsniedz 10 darbdienu laikā;
  • 30 eiro, ja personas apliecību izsniedz 2 darbdienu laikā.

Savukārt atbilstoši MK noteikumu 6. punktam valsts nodevas atvieglojumi par personu apliecinošā dokumenta (izņemot uzturēšanās atļauju) izsniegšanu ir noteikti šādām personām:

  • personai, kura, iesniedzot dokumentus pases vai personas apliecības izsniegšanai, nav sasniegusi 20 gadu vecumu;
  • personai, kura sasniegusi likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmajā daļā noteikto vecumu;
  • personai, kurai piešķirta vecuma pensija un kura uzrāda pensionāra apliecību;
  • personai, kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un kura uzrāda invaliditāti apliecinošu dokumentu.

Ja personai piemērojami atvieglojumi, valsts nodevas apmērs par personas apliecības izsniegšanu ir:

  • 5 eiro, ja personas apliecību izsniedz 10 darbdienu laikā;
  • 15 eiro, ja personas apliecību izsniedz 2 darbdienu laikā.

Lai būtu vienots valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu identifikācijas līdzeklis

Grozījumu mērķis tiek saistīts ar valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu pieejamību. Proti, grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvijā elektronisko pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta gan ar institūciju interneta vietņu starpniecību, gan izmantojot portālu latvija.lv. Iestādes papildina personām pieejamo elektronisko pakalpojumu klāstu, savukārt portāls latvija.lv tiek attīstīts, atjaunojot izmantojamās tehnoloģijas elektronisko pakalpojumu ērtākai pieejamībai un vienkāršākai elektronisko dokumentu apritei.

Latvijas valsts portālā personu identifikācija dažādiem pakalpojumiem notiek, izmantojot dažādas identifikācijas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Viena no portālā latvija.lv pieejamajām identifikācijas metodēm ir banku identifikācijas rīki. Taču, kā skaidrots grozījumu anotācijā, šāda personu identifikācija var pastāvēt tikai gadījumos, ja attiecīgā banka kā komercstruktūra ir brīvprātīgi izrādījusi savu iniciatīvu iesaistīties valsts un pašvaldību sniegto elektronisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un attiecīgā persona ir šīs bankas klients.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka valsts institūcijas nevar garantēt ilglaicīgu šādas vienošanās un banku iniciatīvas/piekrišanas darbību, līdz ar to arī nepārtrauktu elektronisko pakalpojumu pieejamību, izmantojot banku izsniegtos identifikācijas līdzekļus. Proti, banku piedāvāto identifikācijas rīku sākotnējais un joprojām primārais mērķis ir piekļuve internetbankai. Tādējādi banku identifikācijas rīku izmantošana ārpus konkrētās bankas sistēmas būtiski palielina iespējamo drošības risku līmeni, bet bankai nav iespēju, kā arī pienākuma veikt drošības risku pārvaldību ārpus savā pārziņā esošās informācijas sistēmas, skaidrots anotācijā.

Jānovērš trūkumi

Anotācijā skaidrots, ka līdzšinējai personas identifikācijas pieejai ir vairāki trūkumi:

  • persona nevar paļauties uz to, ka visi elektroniskie pakalpojumi būs pieejami, – jau šobrīd ir tādi pakalpojumi, kuri pieejami, tikai autentificējoties ar eID karti vai ar uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) izsniegto droša elektroniskā paraksta viedkarti;
  • nepārskatāma un praktiski nepārvaldāma personu elektronisko identifikāciju regulējoša tiesiskā bāze – no tā izriet arī fragmentēts, nestandartizēts un uzturēšanā dārgs tehnisko līdzekļu kopums elektroniskās identifikācijas nodrošināšanai;
  • personas nevar paļauties uz iespēju pilnvērtīgi īstenot savas tiesības saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus neatkarīgi no savas atrašanās vietas – netiek nodrošināts vienmēr pieejams un universāli izmantojams līdzeklis elektroniskai identifikācijai, lai saņemtu jebkuru valsts sniegto elektronisko pakalpojumu, par kuru drošību un ilglaicīgu darbību atbildību uzņemas valsts;
  • juridiskās personas nevar paļauties uz vienu vispārpieejamu elektroniskās identifikācijas līdzekli – uzņēmumi spiesti ieguldīt papildu finanšu līdzekļus jaunu individuālu elektroniskās identifikācijas risinājumu izveidei saviem elektroniskajiem pakalpojumiem;
  • dilemma valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu sniedzējiem – piedāvāt piekļuvi pakalpojumam tikai ar eID karti, kas ir augstākas drošības identifikācijas rīks, apzinoties tā zemo izmantojamību un samērā mazo personu skaitu, kurām ir pieejamas eID kartes ar pilnu funkcionalitāti, vai uzņemties lielāku risku un, dodot iespēju pakalpojumu izmantot ar banku identifikācijas rīkiem, padarīt to pieejamāku plašākam iedzīvotāju lokam.
Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU