Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Nepietiekamo pedagogu skaitu skolās turpmāk paredzēts kuplināt, padarot vienkāršākus iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas nosacījumus studentiem un augstskolu mācībspēkiem.
Turpmāk skolā varēs strādāt arī koledžu un augstskolu akadēmiskais personāls bez papildu pedagoģiskās izglītības, kā arī tie studenti, kas iegūst skolotāja kvalifikāciju jaunajā darba vidē balstītu studiju programmā. Savukārt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu būs skolotājam, kurš apguvis ar attiecīgo mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vai profesionālās kompetences pilnveides kursus. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi “Noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, kas stājas spēkā 2020. gada 1. decembrī. Šo izmaiņu mērķis – risināt arvien pieaugušo skolotāju trūkumu, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi noteikumos arī paredz, ka izglītības iestādē drīkst strādāt pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, kuri kvalifikāciju ieguvuši līdz 2004. gadam vidējās profesionālās izglītības programmās un ieguvuši augstāko izglītību kādā citā zinātnes nozarē. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem, kuri iegūst vai ieguvuši pirmā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību, izglītības iestādei būs jānodrošina mentors. Tas veicinās atbalstu jaunajiem pedagogiem, attīstīs sadarbības prasmes un veiksmīgāku savu iegūto zināšanu izmantošanu ikdienas darbā, skaidro IZM.
Grozījumi paredz: par izglītības iestādes vadītāju, vadītāja vietnieku un izglītības metodiķi ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība atbilst vienai no šādām prasībām:
Attiecībā uz personām, kuras ieceltas amatā līdz 2020. gada 30. novembrim, atbilstība grozījumos noteiktajām izglītības prasībām izglītības iestādes vadītāja, vadītāja vietnieka un izglītības metodiķa darbam piemērojama no 2024. gada 1. septembra.
Grozījumi noteikumos paredz izmaiņas arī attiecībā uz sociālajiem pedagogiem. Tā kā ir izstrādāts jauns sociālā darbinieka profesijas standarts, kas ietver studiju programmas daļu pedagoģijā, turpmāk par sociālo pedagogu varēs strādāt arī ar sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja diploma pielikumā iekļautais studiju programmas daļas pedagoģijā apjoms ir ne mazāk kā četri kredītpunkti vai 160 stundas.
Līdz šim spēkā esošajos noteikumos prasības pedagogam attiecīga mācību priekšmeta pasniegšanai bija ļoti sašaurinātas, un tas ir viens no iemesliem skolotāju skaita trūkumam, kā arī nepilnu slodzi strādājošo pedagogu lielajam skaitam, kas attiecīgi saņem nekonkurētspējīgu, nemotivējošu atalgojumu. Grozījumi paplašina noteikumus par vispārējās izglītības skolotājam nepieciešamo izglītību, tādējādi palielinot iespējas aizpildīt pedagogu vakances un iespēju robežās nodrošinot racionālu slodžu sadali.
Profesionāli sagatavotu skolotāju pieejamību izglītības sistēmā ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan pārmaiņu procesi izglītības iestādē, pašvaldībā un sistēmiskas izglītības reformas nacionālā līmenī, teikts likumprojekta anotācijā.
