Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Aktualizēts 1. martā, kad noslēdzās ārkārtējā situācija.
Freepik
Lai ierobežotu tālāku Covid-19 infekcijas izplatību, ir svarīgi, ka cilvēki, kuriem ir diagnosticēts koronavīruss, un viņu kontaktpersonas atbilstoši rīkotos.
Kas ir Covid-19 kontaktpersona un mājas karantīna, kas kontaktpersonai šajā laikā ir jādara un ko nozīmē stingra izolācija, ja gadījies saslimt ar Covid-19, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Noteikumos ir paredzēti izņēmumi personām, kuras ir izslimojušas vai ir vakcinētas pret Covid-19.
Tā ir persona, kura bijusi ciešā kontaktā ar Covid-19 inficētu cilvēku un kurai līdz ar to pastāv augsts risks arī pašai inficēties ar koronavīrusu un pārnest to tālāk citiem.
Ja esi kontaktpersona, esi atbildīgs – paliec mājās!
Lai maksimāli ierobežotu risku, ka kontaktpersona varētu izplatīt infekciju tālāk, tai ir jāievēro mājas karantīna.
Mājinieki, kas dzīvo kopā ar kontaktpersonu, var turpināt ikdienas gaitas, taču iespēju robežās arī viņiem ieteicams novērot savu veselības stāvokli un vienoties ar darba devēju par attālināto darbu līdz situācijas precizēšanai. Kāpēc tā? Tas skaidrojums ar slimības inkubācijas periodu (laika posms starp inficēšanos un slimības sākumu), kas vidēji ir no 2 dienām līdz 10 dienām. Visbiežāk pirmās saslimšanas pazīmes parādās aptuveni 3 dienu laikā.
Cilvēks var kļūt infekciozs, dažas dienas pirms parādās slimības simptomi. Līdz ar to ir maza iespēja, ka mājinieki, kas dzīvo kopā ar Covid-19 kontaktpersonu, var izplatīt infekciju tālāk, pirms kontaktpersonai ir parādījušies simptomi. Tiesa, Covid-19 var izslimot arī bez simptomi parādīšanās, tāpēc ir nepieciešams ievērot maksimālu piesardzību.
MK noteikumu Nr. 662. 2.13. apakšpunkts paredz, ka mājas karantīna ir ciešā kontaktā ar inficēto personu [..] bijuša cilvēka nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām.
Laika periods, kāds kontaktpersonai ir jāpavada mājas karantīnā, ir atkarīgs no tā, vai kontaktpersona pati iepriekš jau ir izslimojusi Covid-19 vai ir pabeigusi vakcināciju pret Covid-19.
No 3. marta jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu 191. punkts, nosakot, ka turpmāk kontaktpersonai pēc pēdējā kontakta ar Covid-19 inficētu personu vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta ar SARS-CoV-2 vīrusu (ieskaitot personas ar pozitīvu antigēna testa rezultātu) ir jāievēro:
No 3. marta Ministru kabineta noteikumu 194. punkts paredz, ka prasību ievērot mājas karantīnu var nepiemērot kontaktpersonām, kas:
Šeit jāpiebilst, ka pārslimošanas sertifikāts ir derīgs, sākot no 11. dienas, kopš pirmā pozitīvā RNS vai antigēna testa parauga ņemšanas datuma (vienas saslimšanas epizodes ietvaros), bet ne vairāk kā 180 dienas (221.2. apakšpunkts).
Noteikumu 1911. punkts paredz, ka kontaktpersonai mājas karantīnas laikā ir pienākums:
Vai kontaktpersona, kas nodrošina mājas karantīnu, drīkst iet pastaigāties ārā, piemēram, uz mežu? Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš norādījis, ka to drīkst darīt, ja tiek ievērota distance no citiem cilvēkiem.
Vai kontaktpersona drīkst doties uz veikalu? Ja nav citu risinājumu, var doties uz veikalu, maksimāli ievērojot visus drošības pasākumus – uzliekot masku un ievērojot 2 m distanci no citiem.
SPKC iesaka mājas karantīnas laikā sekot līdzi savam veselības stāvoklim: mērīt ķermeņa temperatūru divas reizes dienā (no rīta un vakarā) un vērot, vai neparādās elpceļu infekcijas slimības pazīmes (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana u. c.). Tiklīdz parādās elpceļu infekcijas slimības pazīmes, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš lems par turpmāko ārstēšanu.
Valsts apmaksātas Covid-19 analīzes ir iespējams nodot arī bez ārsta nosūtījuma, ja ir parādījušies slimības simptomi.
Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa (MK noteikumu 2.13. apakšpunkts). Ģimenes ārstam ir pienākums kontaktpersonai piedāvā izsniegt darbnespējas lapu uz visu mājas karantīnas laiku, kā arī informē kontaktpersonu par noteikumiem, kas jāievēro pašizolācijas (mājas karantīnas) laikā (MK noteikumu 187. punkts).
Svarīgi! Līdz ārkārtējās situācijas beigām (šobrīd tā ir paredzēta līdz 28. februārim) koronavīrusu jau izslimojušām vai pret Covid-19 vakcinētām personām darbnespējas lapu no pirmās tās dienas apmaksā valsts.
Plašāk:
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka ne visiem, nonākot kontaktpersonas statusā, būs nepieciešama darbnespējas lapa, jo ārkārtējās situācijas laikā klātienē atļauts strādāt tikai darbiniekiem, kuriem nav iespējams sava darba pienākumus veikt attālināti (MK rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5. punkts). Tāpēc pirms ņemt darba nespējas lapu mājas karantīnas laikā, darbiniekam ir jāvienojas ar darba devēju par darba organizēšanu karantīnas laikā. Ja darba devējs apstiprina, ka nav iespējams epidemioloģiski drošā veidā nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, jāinformē ģimenes ārsts par nepieciešamību saņemt darba nespējas lapu.
Ja personai ir diagnosticēts Covid-19, tad tai ir jānodrošina stingra izolācija.
Noteikumu 2.12. apakšpunkts paredz, ka izolācija ir obligāta inficētas personas vai personas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta ar SARS-CoV-2 vīrusu, ieskaitot personas ar pozitīvu antigēna testa rezultātu, nošķiršana no veselām personām dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē ārstniecības personas uzraudzībā ārstēšanai, nodrošinot atbilstošus apstākļus, lai nepieļautu veselu personu inficēšanos.
Par izolācijas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa.
Ja ir saņemts pozitīvs testa rezultāts, jārīkojas atbildīgi un, vēl pirms saņemts zvans no SPKC epidemiologa, personai pašai uzreiz jāapzina un jāinformē iespējamās kontaktpersonas, lai cilvēki pēc iespējas savlaicīgāk atbilstoši rīkotos un ievērotu kontaktpersonām noteiktos drošības pasākumus. (Patlaban situācijā, kad valstī ir ārkārtīgi liels Covid-19 slimnieku un kontaktpersonu skaits, informācija inficētai personai var tikt nosūtīta īsziņas veidā no Slimību profilakses un kontroles centra tālruņa numura 29188770).
Noteikumu 189. punkts paredz, ka izolācijas laikā Covid-19 pacients:
Ar Covid-19 inficējies cilvēks NEDRĪKST iet ārā pastaigāties vai doties uz veikalu.
Izolāciju var pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju!
Noteikumu 190. punkts paredz, ka Covid-19 inficēta persona var atstāt uzturēšanās vietu, lai dotos uz savu mītnes zemi, par to attiecīgi informējot ārstējošo ārstu vai centru, ja persona ievēro šādus nosacījumus:
Ņemot vērā, ka strauji izplatoties vīrusa omikrona paveidam, varētu izveidoties situācija, ka, vienlaikus atrodoties mājas karantīnā vai izolācijā lielam skaitam cilvēku, tiek kavēta uzņēmumu darbība un valstij svarīgu funkciju nodrošināšana, ārkārtējās situācijas laikā paredzēts īsāks mājas karantīnas un izolācijas laiks personām, kurām jāatgriežas darbā, īpaši sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs (piemēram, transports, sociālā aprūpe, veselības aprūpe, drošība) un izglītības jomā.
Šīs “atlaides” neattiecas uz situācijām, kad mājas karantīnā vai izolācijā esoša persona vēlas apmeklēt privātu vai publisku pasākumu. Kā sarunā ar mediju pārstāvjiem 18. janvārī uzsvēra SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, arī darba devējiem katru situāciju vajadzētu izvērtēt individuāli, lai nebūtu tā, ka ieguvums ir mazāks par zaudējumiem, ko radītu darbinieku prombūtne mājas karantīnā vai izolācijā.
“Ar katru dienu, kuru kontaktpersona vai inficēta persona pavada mājas karantīnā vai izolācijā mazāk, attiecīgi pieaug procentuālā iespējamība, ka infekcija izplatīsies tālāk. Pārtraucot izolāciju 5. dienā pēc inficēšanās, risks, ka persona vēl būs inficēta, ir 30%, savukārt, ja izolācijā tiek pavadītas desmit dienas, – 6,2%. Tāpēc, ja tiešām ir jāatgriežas darbā klātienē, šos riskus jācenšas kompensēt, ievērojot papildu drošības prasības, piemēram, darba vidē izmantojot FFP2 respiratorus,” skaidroja SPKC epidemiologs.
Ārkārtējai situācijai noslēdzoties, prasības kontaktpersonām darbam klātienē ir uzskaitītas MK noteikumu 191.2 punktā.
Šīs personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, lai turpinātu veikt darba pienākumus klātienē, ja līdz 7. (septītajai) dienai kopš pēdējā kontakta ar inficēto personu (vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas par inficēšanos) tiek ievērots viens no šādiem Covid-19 testēšanas algoritmiem un izpildītas attiecīgas prasības:
Pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas darbinieks var veikt savus darba pienākumus un pēc 3—4 dienām veikt atkārtotu kontroles RNS testu laboratorijā vai antigēna testu ārstniecības iestādē vai aptiekā un vienlaikus:
|
|
Darbiniekiem (amatpersonām), kuri ir iesaistīti sabiedrībai svarīgu funkciju īstenošanā, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanā, un kuru darba pienākumu pārtraukšana būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, nonākot kontaktpersonas statusā, var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, lai veiktu darba pienākumus, ja piecas līdz septiņas dienas pēc pēdējā kontakta ar inficēto personu darbinieks (amatpersona) veic RNS vai antigēna testu un testa rezultāts ir negatīvs, un:
To paredz MK noteikumu 191.3 punkts.
Atbildot uz mediju pārstāvju jautājumu, kā lai darbinieks tiek uz darbu, ja liegts izmantot sabiedrisko transportu, veselības ministrs D. Pavļuts norādīja, ka atviegloti nosacījumi ir pretimnākšana darba devējiem un būtu izmantojama tikai situācijās, kad ir apdraudēta uzņēmuma darbība vai valstij svarīgu funkciju nodrošināšana. Darba devējam ir jāpieņem lēmums par darbinieka nodarbināšanu klātienē pēc apstiprinātas inficēšanās ar Covid-19 vai kontakta ar inficētu personu, izvērtējot visus riskus ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī darba kolektīvam. Tā ir krīzes situācija, kurā darba devējam būtu jānodrošina transports neaizvietojamā darbinieka nokļūšanai no mājām uz darbu un otrādi.
Atvieglotas prasības ievērot mājas karantīnu tiek attiecinātas arī uz kontaktpersonām, kuras strādā izglītības iestādēs – skolās, bērnudārzos, kā arī studentiem.
MK noteikumu 191.4 punkts nosaka, ka mājas karantīnu var neievērot kontaktpersonas:
MK noteikumu 191.53. apakšpunkts paredz, ka pamatskolas vai vidusskolas skolēni, tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās (izņemot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas), nonākot kontaktpersonas statusā, var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, lai piedalītos klātienes izglītības procesā, ja tiek veikta izglītojamo rutīnas skrīninga testēšana atbilstoši SPKC algoritmam.
Savukārt MK noteikumu 191.5 1. un 2. apakšpunkts paredz, ka bērnudārza audzēkņiem (tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās) mājas karantīnas ilgums tiek noteikts atkarībā no tā, vai kontakts ar Covid-19 saslimušu personu ir bijis mājās vai ārpus mājām.
| Ja kontakts ar inficētu personu IR saistīts ar Covid-19 gadījumu mājsaimniecībā: | Ja kontakts ar inficētu personu NAV saistīts ar Covid-19 gadījumu mājsaimniecībā: |
Atsākot apmeklēt izglītības iestādi, nav nepieciešams uzrādīt laboratoriskās testēšanas rezultātu vai ārsta izziņu. |
|
MK noteikumu 190.1 punkts paredz, ka arī ar Covid-19 inficēta persona var atgriezties ātrāk darbā.
Darbinieks (amatpersona) vai izglītojamā asistents, kuram ir apstiprināta inficēšanās ar Covid-19 vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos, ko apliecina pozitīvs antigēna tests (tai skaitā paštests), var neievērot izolācijas nosacījumus, lai veiktu darba pienākumus klātienē, ja tiek ievērotas šādas prasības un pagājis attiecīgs dienu skaits kopš inficēšanās gadījuma vai aizdomu apstiprināšanās:
Veselības ministrijas infografika
MK noteikumu 190.2 punkts paredz, ka, ja persona, kurai ir apstiprināta inficēšanās ar Covid-19 vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos, ko apliecina pozitīvs antigēna tests, kas ir sabiedrībai svarīgu funkciju īstenošanā, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanā, un kuras darba pienākumu pārtraukšana būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, var neievērot izolācijas nosacījumus, lai veiktu darba pienākumus klātienē, ja tiek ievērotas šādas prasības un pagājis attiecīgs dienu skaits kopš inficēšanās gadījuma vai aizdomu apstiprināšanās:
MK noteikumu 190.3 punkts pieļauj, ka izglītojamais (skolēns, bērnudārza audzēknis, augstskolas students), kuram ir apstiprināta inficēšanās ar Covid-19 vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos, ko apliecina pozitīvs antigēna tests (tai skaitā paštests), var neievērot izolācijas nosacījumus, lai piedalītos klātienes izglītības procesā pirmsskolas, pamata, vidējās un augstākās izglītības pakāpē, tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās (izņemot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas), vai lai klātienē saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumu, ja:
Atsākot apmeklēt izglītības iestādi, nav nepieciešams uzrādīt laboratoriskās testēšanas rezultātu vai ārsta izziņu, informē Veselības ministrija.
Veselības ministrijas infografika
Ja esi saslimis ar Covid-19 un ārstējies mājās, savi simptomi ir jāvēro uzmanīgi, jo stāvoklis var strauji pasliktināties. Tāpēc aicinām rūpīgi iepazīties ar Veselības ministrijas sagatavoto ceļvedi Covid-19 pacientiem, ja ārsts ir noteicis atveseļošanos mājas apstākļos.
Lai pacienti varētu saņemt informāciju par Covid-19 ārstēšanu mājas apstākļos, atjaunota ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66016001 darbība diennakts režīmā, kā arī sadarbībā ar Paula Stradiņa universitātes slimnīcas speciālistiem izstrādāti ieteikumi pacientiem, kuri ārstējas no Covid-19 mājas apstākļos.
Nekavējoties zvaniet neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (113), ja piedzīvojat vienu vai vairākus šādus simptomus:
Aktuālā informācija un avoti:
|
