Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar lielāku risku, nekā pērkot to “tradicionālā” veidā veikalā. Tāpēc īpaši svarīgi ir pārliecināties, vai izvēlētais interneta veikals ir drošs un uzticams.
Ar dažādu interneta veikalu reklāmu sociālo portālu lietotāji saskaras ik dienu. Dažkārt piedāvājums ir vilinošs, bet, ierakstot veikala nosaukumu meklētājā “Google”, parādās brīdinājumi, ka mājaslapa eksistē tikai mēnesi, nav uzticama u. tml. “Sūdzību par šādiem interneta veikaliem ir daudz,” apstiprina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.
Turklāt šādi interneta veikali ir izvietoti ne tikai trešajās valstīs, bet arī Eiropas Savienībā (ES). Eiropas Patērētāju informēšanas centrs 2020. gadā ir sniedzis vairāk nekā 60 konsultāciju saistībā ar tirdzniecību internetā ES veikalos. Savukārt PTAC par interneta veikaliem šogad ir saņēmis divas sūdzības: par “Helvetia DM” un Ķīnā reģistrēto komersantu “Aliexpress”.
“Neuzticami interneta veikali pārsvarā ir reģistrēti trešajās valstīs, bet krāpniecības shēmu netrūkst arī ES robežās. Iemesli, kādēļ rodas šādi veikali, visbiežāk ir maksājumu datu iegūšana,” saka S. Gertmane.
Tirdzniecība internetā kļūst intensīvāka. To apstiprina arī iepirkšanās centra internetā 220.lv mārketinga un komunikācijas vadītāja Līga Bubko. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pārdošanas apjoms maijā un aprīlī viņas pārstāvētajam uzņēmumam pieauga pat par 40%.
Sava ietekme bijusi Covid-19 pandēmijai. Vienlaikus, lai gan iepirkšanās apjoms interneta vidē palielinājās, Covid-19 krīzes laikā nav audzis sūdzību skaits par noslēgtiem darījumiem e-vidē, secina PTAC pārstāve.
Viņa piebilst, ka e-komercija ir uzticamības bizness – negodīga attieksme pret patērētāju grauj uzticamību ne tikai vienam interneta veikalam, bet arī visai e-komercijai kopumā.
“Jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar dažāda veida riskiem tā iemesla dēļ, ka patērētājs tajā brīdī atrodas pie sava datora, nevis veikalā, kur pieejamo preci ir iespējams fiziski aptaustīt, uzmērīt un tikai tad, kad ir skaidrs, ka tā patīk un der, iegādāties,” norāda S. Gertmane.
“Internetā ir citādi – jau ieejot virtuālajā veikalā, patērētājam ir jāizvērtē, vai šis veikals vispār pastāv un kādi ir tā darbības principi, vai tie ir godprātīgi. Lielā daļā interneta veikalu jāveic priekšapmaksa. Ja veikala “īpašnieks” nav godprātīgs, ir risks visu samaksāto summu pazaudēt, bet preci nesaņemt,” turpina S. Gertmane.
PTAC pārstāve gan piebilst, ka nevēlas biedēt patērētājus: lielākā daļa interneta tirdzniecības vietņu ir godprātīgas. Problēmas var sagādāt preču pieejamība, jo var izrādīties, ka interneta vietnē norādītās preces veikala noliktavā nav un uz to piegādi jāgaida krietns laiks. Jārēķinās, ka saņemtā prece var nebūt tāda, kā gaidīts, vai vienkārši nederēs. Tad būs jāvelta laiks un līdzekļi, lai to sūtītu atpakaļ.
Tomēr vērā ņemams ir risks, kas saistīts ar maksājumu veikšanu, kad kāds var mēģināt ļaunprātīgi iegūt kredītkartes vai konta informāciju un pēc tam to izmantot.
Tā kā internetā tirdzniecība notiek attālināti, to pamatā regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Likuma 10. pants noteic, ka distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu.
Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.
Pirms līguma noslēgšanas sniedzamās un līgumā ietveramās informācijas saturu, tās sniegšanas kārtību, šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību īstenošanas termiņus un kārtību, patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā, kā arī atteikuma veidlapas paraugu un izņēmumus attiecībā uz atteikuma tiesību izmantošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu”.
Izvēloties interneta vietni, kurā iegādāties preci vai pakalpojumu, būtu jāpievērš uzmanība, vai tajā ir:
Runājot par to, kā pārliecināties, ka interneta veikala īpašnieki nav krāpnieki, L. Rubko pircējus aicina vienmēr pārbaudīt, vai mājaslapa ir sertificēta, pievērst uzmanību pieejamiem maksājuma veidiem, iepazīties ar atsauksmēm, ko norāda citi pircēji, izpētīt, vai ir iespēja piezvanīt klientu servisam, lai noskaidrotu vai atrisinātu kādu problēmjautājumu.
Arī PTAC iesaka vairākas darbības, ko ņemt vērā, slēdzot distances līgumu:
“Būtiskākais patērētāju apdraudējums ir distances līguma nepildīšana vai nekorekta pildīšana, t. i., ja patērētājs ir iegādājies preci, bet šī prece netiek piegādāta vai pakalpojums netiek sniegts,” skaidro S. Gertmane. “Ļoti svarīgi ir uzsvērt, kad un kā var izmantot atteikuma tiesības. Ja patērētājs saņem preci, tad to var izmēģināt tik daudz, cik to varētu izdarīt, iepērkoties veikalā. Tādā gadījumā varēs izmantot atteikuma tiesības. Ja prece tiek apzināti lietota, bet patērētājs secina, ka tā nav tāda, kādu viņš vēlējās, un vēlas atgūt naudu, tad var nākties strīdēties ar komersantu.”
Savukārt “Noteikumu par distances līgumu” 22. punktā ir uzskaitīti gadījumi, kad patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, piemēram, ja prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem vai prece ir nepārprotami personalizēta; ja prece ātri bojājas vai tai drīz beidzas derīguma termiņš u. c.
Iepērkoties internetā, PTAC aicina pievērst uzmanību mājaslapā publicētajam melnajam sarakstam, kurā uzskaitīti komersanti, kas labprātīgi nav izpildījuši Patērētāju strīdu risināšanas komisijas uzliktos lēmumus, kā arī aizdomīgo vietņu sarakstam. Tajā PTAC apkopo negodprātīgas interneta vietnes, kurās iepērkoties patērētāji saskārušies ar problēmām, piemēram, samaksājuši naudu, bet nav saņēmuši preces vai arī komersants nav ļāvis realizēt atteikuma tiesības u. c.
Aizdomīgo vietņu sarakstā ļoti bieži nokļūst tieši trešo valstu interneta vietnes. Pēdējā laikā īpaši daudz ir aizdomīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju.
