"Lielākā daļa negadījumu notiek, zaudējot modrību un neievērojot drošību pie ugunskuriem, griliem vai ūdens tuvumā, tāpat gadu no gada mediķiem svinību laikā nākas veikt reanimācijas pasākumus kādam, kuram, pēc aiztrīšanās ar gaļu, apstājusies sirdsdarbība un elpošana,” informē NMPD pārstāve Arita Freimane.
Tāpēc, lai svētki neizvērstos nelaimē, NMPD mediķi aicina:
- Esi piesardzīgs uguns tuvumā!
NMPD statistika liecina, ka pagājušā gadā, iekrītot vai lecot pāri ugunskuram, traumas un apdegumus guva 11 cilvēki. Lai vasaru nenāktos pavadīt slimnīcā ilgstoši ārstējot apdegumus, kas nereti atstāj rētas uz visu dzīvi, atpūšoties vai dejojot ap ugunskuru, jābūt uzmanīgam un noteikti nevajag lēkt tam pāri, ja lietots alkohols vai mugurā ir plandošs, sintētisks apģērbs.
Tāpat mediķi aicina ugunskura un grila tuvumā pieskatīt bērnus, jo katru gadu paši mazākie gūst nopietnus apdegumus, piespiežot plaukstas pie karsta grila vai iekāpjot oglēs.
Bīstami ugunskuru ir iekurināt ar benzīnu vai degšķidrumu, jo tas var uzliesmot un sekas var būt traģiskas. Piemēram, pērn šādi cieta kāds gados jauns puisis, kuru ar vairāk nekā 40% ķermeņa apdegumu smagā stāvoklī nogādājām slimnīcā.
- Svētku mielastu baudi apdomīgi!
Jāņos cilvēki ēd, dejo, dzied un smejas – visu dara vienlaicīgi. Iespējams, tieši tāpēc gadu no gada nākas glābt dzīvības vairākiem cilvēkiem, kuri aizrijušies ar gaļu, secina NMPD mediķi.
Pagājušajā gadā reanimācijas pasākumus turpat pie svinību galda pēc aizrīšanās ar gaļu NMPD veica diviem cilvēkiem. Kāds vīrietis spēka gados, aizrijoties ar gaļu, diemžēl gāja bojā, jo līdzcilvēki nebija gatavi vai baidījās sniegt pirmo palīdzību. Aizrīšanās gadījumā izšķirošas ir minūtes un pat sekundes, un jārīkojas ir ātri, lai glābtu cilvēka dzīvību.
Kā palīdzēt cilvēkam, kurš ir aizrijies, var uzzināt, ieskatoties pirmās palīdzības padomos NMPD mājaslapā.
- Neej peldēties un nebrauc pie stūres reibumā!
Auto stūre iereibuša cilvēka rokās vai braukšana ar velosipēdu alkohola reibumā ir riskanta spēle ar savu vai citu cilvēku likteni, uzsver NMPD mediķi. Esi piesardzīgs, dodoties peldēt - neej ūdenī būdams iereibis, nelec ūdenstilpnē no augstuma ne uz galvas, ne uz kājām, nepeldies viens un nedari to arī naktī.
NMPD atgādina - nespēlējies ar savu vai citu cilvēku dzīvībām un neļauj to darīt arī saviem tuviniekiem vai draugiem!
Plašāk par drošību pie ūdens vari uzzināt LV portāla infografikā “Latvieši – vieni no sliktākajiem peldētājiem Eiropā”.
- Precizē svinību vietas adresi jau iepriekš!
Vienmēr noskaidro jau iepriekš, kurp dosies (īpaši, ja dodies ciemos uz mazāk zināmu vietu vai izbrauksi pie dabas). Precīzas adreses vai orientieru nosaukšana dispečeram ir ļoti svarīga, lai mediķi nezaudētu tik vērtīgās minūtes, kas svarīgas dzīvību glābšanā, pa mežiem un laukiem maldoties, meklējot cietušo.
Jau šodien lejupielādē savā telefonā lietotni eVeselībasPunkts. Ar tās palīdzību uz ārkārtas tālruni 113 var piezvanīt, un, vienlaikus ar zvanu, dispečers saņems zvanītāja atrašanās vietas koordinātas. Tāpat savu atrašanās vietu kartē un koordinātas lietotnē redzi arī pats, un vajadzības gadījumā tās varēsi nosaukt dispečeram.
Arī ikdienišķākās situācijās lietotne var noderēt, jo parādīs tuvāko ārstniecības iestādi, kontaktinformāciju un pakalpojumus, kurus tā sniedz, kā arī navigācijas karti ar maršrutu, kā tur nokļūt. Plašāka informācija NMP dienesta mājaslapas sadaļā eVeselibasPunkts – mobilā lietotne NMP izsaukšanai.
- Svinēt svētkus atbildīgi, jo Covid-19 vēl nav uzveikts!
Atceries, ka pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc arī NMPD mediķi šogad aicina svētkus atzīmēt īpaši atbildīgi un Jāņu nakti pavadīt ģimenes un draugu lokā savā mājā, dārzā vai citur brīvā dabā. Izvērtē, vai ir nepieciešams apmeklēt pasākumus, kur pulcējas liels skaits cilvēku.
Kādi ir pulcēšanās ierobežojumi un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumi, lai svētki noritētu visiem droši, lasiet LV portāla publikācijā - Ko drīkst un ko nedrīkst svētku brīvdienās.
Zini, kur meklēt palīdzību
Gatavojoties svētkiem, mediķi iesaka sarūpēt ne vien ēdienus un dzērienus, bet arī “aptieciņu” ar sev nepieciešamajiem medikamentiem. Neviens neplāno saslimt, taču ir jābūt gatavam dažādām situācijām. Jo īpaši svarīgi līdzpaņemtās “aptieciņas” saturu ir pārskatīt cilvēkiem, kuri slimo ar hronisku saslimšanu. Par to, vai ikdienā nepieciešamie medikamenti un zāles krīzes brīžiem ir pietiekamā daudzumā, jāpārliecinās jau tagad, jo svētkos daudzviet aptiekas var būt slēgtas vai strādāt saīsinātu darbalaiku.
Ja garajās brīvdienās tomēr gadās saslimt vai gūta neliela trauma, iedzīvotāji tiek aicināti zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.
- Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis
Medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Pa šo tālruni pieredzējuši mediķi sniedz medicīniskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli ir parādījušās ārpus ģimenes ārsta darba laika. Ar tālruņa speciālistiem Nacionālais veselības dienests aicina sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc svētkiem, sazinoties ar savu ģimenes ārstu.
- Dežūrārsti
Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Ārstniecības iestādes, kurās pieejami dežūrārsti svētku brīvdienās (no 20. līdz 24. jūnijam) pieejams šeit.
Svarīgi! Ņemot vērā, ka joprojām ir spēkā piesardzības pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, Pirms došanās pie dežūrārsta, ar ārstniecības iestādi jāsazinās telefoniski un, ja pacientam tiek noteikta klātienes vizīte, tad precīzi jāierodas norādītajā laikā, tādējādi izvairoties no saskarsmes ar citiem pacientiem, piemēram, uzgaidāmajās telpās.
Par vizīti klātienē pie dežūrārsta jāmaksā pacienta līdzmaksājums: personām līdz 65 gadu vecumam – 2 eiro, personām virs 65 gadiem – 1 eiro.
- Medicīniskās palīdzības punkti
Traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.
Arī pirms došanās uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu jāsazinās ar ārstniecības iestādi telefoniski.
- Slimnīcu uzņemšanas nodaļas
Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Ja tiek plānots uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu doties ar savu automašīnu, pirms došanās (ja tas ir iespējams) ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi.
Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kuri nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana. Pacientiem, kas vērsīsies slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tiks veiktas Covid-19 analīzes.
|
Vispirms jāpiezvana Kad nepieciešama medicīniska palīdzība, vienmēr vispirms telefoniski jāsazinās ar ārstniecības pakalpojumu sniedzēju. Uz ārstniecības iestādi vai pie ārsta bez iepriekšējas pieteikšanās doties nedrīkst! |
Kad zvanīt uz 113
Dzīvībai kritiskā situācijā zvaniet uz ārkārtas tālruni 113, piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks u. c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.
