SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
28. maijā, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Energoresursi
2
2

Dzīvokļu namā “pazūd” elektrība – kā rīkoties, un kurš par to ir atbildīgs?

FOTO: Freepik

Ārkārtējās situācijas laikā daudzi strādā attālināti, no mājām. Lielās noslodzes dēļ dažkārt rodas problēmas ar elektrību – no ierindas iziet savu laiku nokalpojušie gaismas slēdži, pārslodzes dēļ notiek īssavienojums, jo vadi ir veci un “netur” jaudu. LV portāls skaidro, ko paredz normatīvie akti – kurš ir atbildīgs par elektroinstalāciju drošumu un regulāru pārbaudi, kā jārīkojas, ja dzīvoklī pēkšņi pazūd elektrība, un ko īpašnieks var darīt pats, bet kad jāpiesaista sertificēts speciālists. 

īsumā
  • Par elektroierīču un elektroinstalācijas drošību un stāvokli dzīvoklī atbild katrs īpašnieks pats.
  • Ja dzīvoklī noticis nelaimes gadījums ar elektroiekārtām vai elektroinstalāciju, apdrošinātāji ņem vērā arī normatīvu prasību izpildi.
  • Vairākums dzīvokļu īpašnieku un namu apsaimniekotāju regulāri neveic obligāto tehnisko pārbaudi.
  • Biežākais iemesls elektroenerģijas apgādes traucējumiem ir kļūmīga elektroierīču ekspluatācija un tās izraisīti bojājumi tīklā, gaismas slēdžos un kontaktligzdās, kā arī bojātas elektroierīces.
  • Pārāk liela slodze elektrotīklā ir izplatīts drošinātāju izslēgšanās vai izkušanas iemesls.
  • Elektroinstalācijas pārbaude jāveic reizi 10 gados. Šāds pienākums attiecas arī uz privātmāju vai dzīvokļu īpašniekiem.

Par elektroierīču un elektroinstalācijas drošību un stāvokli dzīvoklī atbild katrs īpašnieks pats, uzsver Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

To nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kura 6. panta otrajā daļā minētas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, piemēram:

  • elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašuma daļai (arī kopīpašuma iekārtu darbības nodrošināšanai);
  • dzīvojamās mājas, tās iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts;
  • dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.

Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, arī par šā likuma 6. panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā. “Ja dzīvoklī noticis nelaimes gadījums ar elektroiekārtām vai elektroinstalāciju un apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, apdrošinātāji ņem vērā arī normatīvu prasību izpildi,” zina teikt LEEA izpilddirektors.

LV portāls jau rakstīja, ka lielākā daļa – 98% – daudzdzīvokļu māju Latvijā ir uzbūvētas līdz 1992. gadam. Pakāpeniski nolietojas itin viss – arī elektroiekārtas un elektroinstalācija. Speciālisti elektroinstalāciju tehnisko stāvokli daudzdzīvokļu namos vērtē kā satraucošu, jo vairākums dzīvokļu īpašnieku un namu apsaimniekotāju regulāri neveic obligāto tehnisko pārbaudi.

Iemesli elektroenerģijas apgādes traucējumiem

Kādi ir visbiežākie iemesli elektroenerģijas apgādes traucējumiem dzīvoklī vai privātmājā? Neskaitot ārējos bojājumus, kas galvenokārt ir saistīti ar dabas stihijām, biežākais traucējumu iemesls ir kļūmīga elektroierīču ekspluatācija un tās izraisīti bojājumi tīklā, gaismas slēdžos un kontaktligzdās, kā arī bojātas elektroierīces, atbild G. Valdmanis.

Bojājumi tīklā notiek  galvenokārt tādēļ, ka dažās iekārtās kontakti, saskaroties ar mitrumu, var oksidēties vai apdegt, līdz ar to šo kontaktu pretestība pieaug un tie pastiprināti uzkarst, turpinot bojāties un uzkarst. Šajā gadījumā traucējumiem var būt haotisks un mainīgs raksturs. Otrs izplatīts traucējumu iemesls ir īssavienojums, kas parasti notiek, ja izkususi vadu izolācija vai sabojājušās citas elektroierīces detaļas. Parasti tas izsauc ļoti strauju ierīces iziešanu no ierindas vai arī tūlītēju drošinātāju izslēgšanos.

Šādus bojājumus elektroiekārtas var izraisīt vairāki iemesli – darbība nepiemērotos apstākļos, piemēram, vietās ar pārāk augstu mitrumu, aizaugšana ar kaļķakmeni, elektroierīces dzesēšanas iekārtas piesārņojums ar putekļiem, kā arī iekārtas ekspluatācijas termiņa beigas.

Ir jāņem vērā, ka daudzās elektroierīcēs izmantotie izolācijas materiāli ar laiku var novecot, kļūt trausli un plaisāt. Laika gaitā ierīču vadiem var rasties mehāniski bojājumi, piemēram, locījumu vietās.

Jāpārliecinās, vai bojājums ir lokāls

Kā rīkoties, ja dzīvoklī pēkšņi ir pazudusi elektroenerģijas padeve? G. Valdmanis vispirms iesaka pārliecināties, vai bojājums ir lokāls. Diennakts tumšajā laikā, ja iespējams, ir vērts pavērties pa logu un pārliecināties, vai elektroenerģijas padeve ir pārtraukta arī kaimiņos. Bet diennakts gaišajā laikā iespējams ielūkoties kaimiņu elektroenerģijas skaitītājos vai arī vērsties pie kaimiņiem.

Ja tiek konstatēts, ka elektroenerģijas apgāde traucēta tikai konkrētajam dzīvoklim, jāveic drošinātāju pārbaude. Ja tiek secināts, ka ir izslēgušies drošinātāji, pirms to atkārtotas ieslēgšanas vai nomaiņas jācenšas atcerēties, kādas elektroierīces izmantotas pirms elektroenerģijas strāvas pārtraukuma. Operatīvi šīs ierīces jāapskata un jāpārliecinās, vai kādai no tām ir pamanāmi bojājumi, piemēram, pārkaršana vai deguma smaka.

Konstatējot bojājumu, bojātā ierīce jāatslēdz no tīkla, un tikai pēc tam būtu pieļaujams atjaunot elektroenerģijas padevi dzīvoklim vai tā daļai. Ir jārēķinās, ka bojātā elektroierīce dažos gadījumos var izraisīt arī kontaktligzdu vai vadu bojājumus, tādēļ pēc elektroenerģijas padeves atjaunošanas noteikti būtu vērts rūpīgi novērot, vai tīkla un ierīču darbībā nesaglabājas kādi traucējumi, kā arī apsvērt iespēju lūgt speciālistam veikt profilaktisku kontaktligzdu un tīkla pārbaudi.

Iespējams, bijusi pārslodze

Savukārt, ja pamanāmi bojājumi iekārtām vai kontaktligzdām apskates laikā netiek atrasti, būtu ieteicams pārbaudīt dzīvoklī izvietoto elektroierīču izvietojumu un pārliecināties, vai kādam tīkla atzaram vai kontaktligzdai nav pieslēgts nesamērīgi liels ierīču skaits. Īpaši jāpievērš uzmanība tam, vai ierīces, kurām ir paredzēts arī kontakts zemējumam, ir pieslēgtas attiecīgajām kontaktligzdām vai piemērotiem pagarinātajiem.

Būtu svarīgi atcerēties, vai elektroenerģijas pārtraukuma mirklī neikdienišķā kombinācijā nav izmantotas vairākas ļoti jaudīgas ierīces (piemēram, gludeklis, elektriskā tējkanna, elektriskā cepeškrāsns) vienlaikus. Arī pēc tam, kad ir konstatēti un novērsti iespējamie pārslodzes iemesli, būtu vēlams veikt profilaktisku speciālista apskati, lai pārliecinātos, ka tīklā vai kontaktligzdās nav izveidojušies bojājumi, piemēram, izkususi elektroizolācija vai bojāti kontakti.

LV portāls jau rakstīja, ka Ugunsdrošības noteikumu 56. punkts paredz: elektroinstalācijas pārbaude jāveic reizi 10 gados. G. Valdmanis skaidro, ka šāds pienākums attiecas arī uz privātmāju vai dzīvokļu īpašniekiem.

Gan elektroinstalācijas pārbaudi, gan elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru var veikt persona, kura atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1041 “Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības” prasībām ir saņēmusi atbilstošu apmācību un ieguvusi pielaidi attiecīgajai elektrodrošības grupai.

Izmanto automātiskos drošinātājus

Pārāk liela slodze elektrotīklā ir bieži izplatīts drošinātāju izslēgšanās vai izkušanas iemesls. Mūsdienās lielākoties tiek izmantoti automātiskie drošinātāji, kuru darbību pēc nostrādes ir iespējams atjaunot ar slēdzi, un tie ir paredzēti, lai uzlabotu lietotāju ērtības. Tie neprasa īpašu apkopi, un, ievērojot vispārējos dzīvokļa elektrodrošības un pareizas ekspluatācijas principus (ieskaitot arī nelabvēlīgas apkārtējas vides ietekmes, piemēram, mitruma un putekļu iedarbību), lietotājs var patstāvīgi atjaunot to darbību pēc atslēgšanas.

Tomēr dažos gadījumos atsevišķās daudzdzīvokļu mājās joprojām ir saglabājušies arī kūstošie drošinātāji, kuriem tīkla traucējumu gadījumā izkūst drošinātāja maināmajā elementā ievietotā stieplīte, skaidro G. Valdmanis. Dzīvokļa energoapgādes sistēmā konstatējot šādus drošinātājus, lietotājam vajadzētu veikt to pārbaudi. Lietotāji iepriekšējās desmitgadēs šādiem drošinātājiem bieži vien neveica bojātā kūstošā elementa nomaiņu, bet gan tos “remontēja” patstāvīgi, savienojot to kontaktus ar stiepli. Ņemot vērā, ka drošinātājam ir paredzēts nostrādāt pēc konkrētiem tīkla parametriem, kas tiek nodrošināti ar noteikta diametra un materiāla stiepli, lietotāja patvaļīgi ievietotā stieple var būtiski mainīt drošinātāja tehniskās īpašības un apdraudēt arī tīkla iekārtas, tāpēc patvaļīgi remontēti drošinātāji būtu steigšus jānomaina, papildus pārliecinoties arī par to, vai tīklā to dēļ nav radušies bojājumi.

Ja mirguļo gaisma

Nereti gadās situācijas, kad dzirksteļo gaismas slēdži un rozetes, mirguļo gaisma. G. Valdmanis stāsta, ka daļai mūsdienās izmantoto spuldžu, proti, gāzizlādes spuldzēm, gaismas mirguļošana var būt saistīta ar neapmierinošu spuldzes kvalitāti vai arī novecošanu. Nomainot spuldzi, gaismas mirguļošanas problēma, ļoti iespējams, tiks atrisināta.

Savukārt gaismas slēdžu darbības traucējumus un pārtraukumus bieži vien var izraisīt nepietiekami kvalitatīvs savienojums ar barošanas vadiem, kontaktu bojājumi, kurus izraisījusi apsūbēšana vai pārkaršana, kā arī dažos gadījumos kādu mehānisku detaļu (atsperīšu) izkustēšanās no vietas.

Bet biežāk izplatītie kontaktligzdu (rozešu) bojājumu iemesli ir nepietiekami droša to nostiprināšana ēkas sienā un brīvkustība, kas mehāniski bojā vadu savienojumus vai vadus, tāpat arī kontaktligzdu pārslodze ar pārlieku lielu skaitu elektroierīču, kuras izraisa kontaktu un izolācijas pārkaršanu un bojājumus.

Ko dzīvokļa īpašnieks var darīt pats

Mājas apstākļos dzīvokļa īpašnieks var pārliecināties par to, vai kāda no elektroiekārtām nav bojāta, un samazināt tīklam pieslēgto ierīču skaitu, atsakoties no jaudīgākajām ierīcēm. Tāpat, ja nav pamanāmi elektroinstalāciju un kontaktligzdu bojājumi, īpašnieks, ievērojot piesardzību, var ar nelielu un mazjaudīgu ierīču palīdzību pēc atslēguma novēršanas pārbaudīt, vai elektroenerģijas padeve ir atjaunojusies visos dzīvokļa tīkla iekšējos atzaros.

Kādos gadījumos neprofesionālis nedrīkst neko aiztikt un ir jāsauc sertificēts elektriķis? G. Valdmanis norāda, ka profesionāļa palīdzība būtu jālūdz tad, ja pēc elektroenerģijas padeves atjaunošanas tiek konstatēts: par spīti tam, ka drošinātāji strādā, kādā atzarā elektroenerģijas padeve nav atjaunojusies – tas liecina par potenciāli nopietniem instalācijas vai kontaktligzdas bojājumiem, kuri, iespējams, ir notikuši lietotājam nepieejamā vietā.

Jāatgādina, ka akciju sabiedrība “Sadales tīkls” nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi un elektrotīklu uzturēšanu klientiem nodrošina līdz noteiktajai elektroenerģijas piegādes un elektroietaišu piederības robežai. Katras puses atbildību par ēkas elektrotīklu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU