Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Šajā nedēļas nogalē liela daļa kristīgās pasaules svinēs Kristus augšāmcelšanās svētkus, kad ticīgie tradicionāli pulcējas Lieldienu dievkalpojumos baznīcās. Taču šogad svētki noritēs citādi, nekā ierasts. Valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, lai novērstu daudziem mūsu līdzcilvēkiem tik bīstamās slimības – Covid-19 – izplatību. Tas nozīmē, ka publiski pasākumi, arī dievkalpojumi, kuros pulcējas draudze, ir stingri aizliegti. Ko paredz valdības rīkojums, un kā svētkus aicina svinēt reliģisko konfesiju līderi?
Daudziem mūsu sabiedrības locekļiem, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sadzīvo ar hroniskām slimībām, pandēmijas apmērus ieguvusī slimība Covid-19 ir bīstama. Lai ierobežotu tās izplatību, valdība 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz vairākus pasākumus slimības izplatības apturēšanai, kas ir obligāti jāievēro katram.
Līdz ārkārtējās situācijas beigām ir aizliegti:
Gan publiskās iekštelpās, gan publiskās ārtelpās visām personām obligāti jāievēro savstarpēja 2 metru distance. Uzturēties blakus, neievērojot 2 metru distanci, drīkst TIKAI:
Ierobežojošie noteikumi ir attiecināmi arī uz reliģiskajiem pasākumiem. Kāpēc tas ir tik būtiski, īsi un kodolīgi paskaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis: “Ja nav kolektīvās imunitātes, tad pietiek ar vienu ierosinātāja nēsātāju baznīcā, kā Dienvidkorejas gadījumā, lai saslimstība dramatiski pieaugtu.”
Dievkalpojuma noturēšana, ko veic tikai garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, valdības rīkojuma izpratnē nav uzskatāma par reliģisko darbību pulcējoties, informē Tieslietu ministrija.
Taču, ņemot vērā, ka Lieldienas ir nozīmīgākie kristiešu svētki, kad daudziem ticīgajiem ir svarīgi piedalīties dievkalpojumā klātienē, Tieslietu ministrija ir atsevišķi sagatavojusi piecu punktu vadlīnijas reliģiskajām organizācijām, kā noteiktie ierobežojumi jāpiemēro svētku laikā.
1. Aicinājums palikt mājās
Iedzīvotāji tiek aicināti Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, ar interneta, TV un radio starpniecību.
2. Dievkalpojumi bez apmeklētāju klātbūtnes
Reliģiskās organizācijas tiek aicinātas visus svētku dievkalpojumus plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Dievkalpojumus drīkst noturēt garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas atturoties no tādu reliģisku rituālu veikšanas, kas paredz tiešu kontaktu.
3. Ievērot distancēšanos
Apzinoties, ka reliģisko organizāciju telpas (dievnami) ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, uz reliģiskajām organizācijām ir tieši attiecināmi ierobežojumi un noteikumi par sociālo (fizisko) distancēšanos.
Rīkojumā nav noteikts konkrēts personu skaits, kas var atrasties publiski pieejamās vietās (arī reliģisko organizāciju telpās). Minētais nozīmē, ka ikvienam, kas atrodas reliģisko organizāciju telpās, ir jāievēro 2 metru sociālā (fiziskā) distancēšanās.
Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, kurš rīko dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem, gan uz citām personām, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma video/audio tiešraidi.
Līdz ar to reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt iespēju apmeklētājiem ievērot 2 metru distanci jebkurā dievnama vietā, arī ieejot dievnamā. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu, skaidro Tieslietu ministrija.
4. Roku higiēnas nodrošināšana
Reliģiskajām organizācijām ir jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļa pieejamība pie ieejas dievnamā un jāaicina savi apmeklētāji lietot sejas maskas.
Reliģiskās organizācijas sadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai. Tādējādi ikviens ir stingri aicināts palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Šajās Lieldienās aicinu visus būt saprotošiem un atbildīgiem pret valdības pieņemtajiem lēmumiem un citam pret citu. Svētku laikā atcerēsimies, ka Bībelē stāv rakstīts: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū (Mateja evaņģēlijā 18–20).” Tas nozīmē, ka Lieldienu svētku īpašo noskaņu mēs katrs varam radīt, kopīgi sanākot savā namā, pārdomājot Lieldienu svētku nozīmi un vienojoties lūgšanā savās mājās un ģimenē – par mūsu valsti un ikvienu cilvēku, kas šobrīd ar savu darbu nodrošina inficēšanās risku mazināšanu. Ja būsim vienoti, mēs sekmēsim ātrāku situācijas uzlabošanos. Un atcerēsimies, ka ikviena krīze vienlaikus ir arī jauna iespēja pilnveidoties. It īpaši šajā laikā, kad mums ir nepieciešams ievērot drošības pasākumus, lai neapdraudētu savu un līdzcilvēku fizisko pašsajūtu, ir vienlīdz svarīgi pievērst uzmanību un neatstāt novārtā mūsu garīgo veselību.”
***
Kā svētkus svinēs lielākās reliģiskās konfesijas, LV portāls jautāja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapam metropolītam Zbigņevam Stankevičam, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapam Kasparam Šternam un Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolītam Aleksandram. Pareizticīgie Lieldienas svinēs pēc nedēļas, bet šajā nedēļas nogalē atzīmēs Pūpolsvētdienu.
Jānis Vanags
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
Foto: Evija Trifanova, LETA
Šogad Lieldienās mēs cilvēkus aicinām palikt mājās un ar televīzijas starpniecību piedalīties Doma dievkalpojumā vai arī savas draudzes dievkalpojumā internetā. Aicinu nevis vienkārši skatīties, bet gan apvilkt svētku drēbes, paņemt dziesmu grāmatu, iedegt sveces un svinēt pa īstam.
Baznīcas ir sabiedriskas telpas, kuras oficiāli nav slēgtas, taču tiem, kuri domā uz tām doties, jāatgādina, ka atbildīgāk pret sevi, savu ģimeni un citiem cilvēkiem ir palikt mājās. Turklāt, iespējams, aizbraucot uz baznīcu, nāksies konstatēt, ka tur jau ir sapulcējies pieļaujamais cilvēku daudzums un durvis ir ciet. Maksimālais skaits ir atkarīgs no baznīcas ēkas lieluma, lai jebkurā vietā varētu ievērot vismaz 2 metru atstatumu. Taču apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 25.
Kristus augšāmcelšanās svētku dievkalpojumu arhibīskaps Jānis Vanags vadīs Rīgas Domā pulksten 12.00. Dievkalpojumu translēs LTV1 un LR1. Tas ir plānots bez draudzes fiziskas klātbūtnes.
Zbigņevs Stankevičs
Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts
Foto: Zane Bitere, LETA
Šogad, ņemot vērā ārkārtējo situāciju un dažādos ierobežojumus, šīs piemiņas dienas un svētki norisināsies citādi, nekā ierasts, tomēr tas nekādā veidā nemazina šo notikumu būtību un nozīmi. Šajā laikā varam apzināties, ka svinēt kopīgus dievkalpojumus ar plašu ticīgo klātbūtni ir privilēģija.
To trūkums mūs mudinās ar vēl lielāku dedzību piepildīt baznīcu rindas tad, kad tas būs atļauts, bet šajā grūtību brīdī varam arī īpašā veidā būt vienoti ar to valstu iedzīvotājiem, kurās pulcēšanās ir liegta. Arī 21. gadsimtā ir daudz kristiešu dažādās zemēs, kas tiek vajāti savas ticības dēļ un dievkalpojumus labākajā gadījumā var svinēt slepenībā. Mūsu situācija ir citāda, šie ierobežojumi ieviesti kopējam labumam, lai pasargātu sabiedrību no vīrusa izplatīšanās iespējām. Tomēr Kristus augšāmcelšanās piemiņa un svinēšana nav atcelta, esam vēl lielākā mērā aicināti šo prieka un dzīvības uzvaru atzīmēt ar ģimenes locekļiem vai vienatnē, esot savās mājās un izmantojot plašsaziņas līdzekļu sniegtās iespējas piedalīties dievkalpojumos.
Pēdējo nedēļu laikā kļuvis krietni vairāk to draudžu, kas translē dievkalpojumus videotiešraidē. Tie, kurus interesē konkrēta draudze, var sekot tai līdzi sociālo tīklu profilos vai mājaslapās, bet dažādās baznīcās notiekošos dievkalpojumus, kas pieejami labā kvalitātē, apkopo vietnes “Facebook” profils KatolisTV. Dievkalpojumu dažādību, arī translācijas no Vatikāna, piedāvā “Radio Marija Latvija” un dažādi citi plašsaziņas līdzekļi.
Laiks starp dievkalpojumiem šo dienu laikā parasti tiek veltīts individuālai lūgšanai klusumā, tāpēc tajās vietās, kur baznīcas šajās dienās būs vaļā, ticīgie kādā brīdī var iegriezties, lai individuāli apcerētu šo dienu notikumus.
Katoļu baznīcu durvis netiks slēgtas, lai cilvēki laiku starp dievkalpojumiem varētu izmantot individuālai lūgšanai. Katras draudzes uzdevums ir rūpēties par to, lai pulcēšanās un drūzmēšanās nenotiktu, kā arī cilvēki, kas iegājuši baznīcā palūgties, ievērotu atbilstošo distanci. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Tieslietu ministrijas rīkojumiem. Cilvēki ir mudināti piedalīties dievkalpojumos attālināti, skatoties dažādas tiešraides, ko piedāvā plašsaziņas līdzekļi, un pavadīt šo laiku mājās.
Krusta ceļš no Vatikāna plkst. 22.00 Lielajā piektdienā tiks tiešraidē translēts “Radio Marija Latvija”, bet plkst. 23.00 to pārraidīs arī LTV1.
Svētdien, 12. aprīlī, plkst. 12.00 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna translēs “Radio Marija Latvija”. Pēc tā tiks sniegta “Urbi et Orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei” svētība, kas būs vērojama arī LTV1.
Pirmdien, 13. aprīlī, plkst. 11.00 Svēto Misi no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Otrajās Lieldienās pārraidīs “Latvijas Radio 1”.
Kaspars Šterns
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps
Mēs esam aicinājuši visus, kas apmeklē baptistu draudžu dievkalpojumus, respektējot valdības rīkojumu, palikt mājās un neapmeklēt dievkalpojumus. Tā vietā visi ir aicināti sekot līdzi draudžu videotiešraidēm, kas tiek translētas sociālajos tīklos.
Šogad Lieldienās mēs organizēsim vienu kopīgu dievkalpojumu, kas tiks translēts gan kanālā “Rīga TV 24”, gan Latvijas Baptistu draudžu savienības lapā vietnē “Facebook”. Tā būs unikāla pieredze, kad visas 93 baptistu draudzes būs vienotas vienā dievkalpojumā. Lai arī nevaram būt klātesoši fiziski, mēs joprojām varam būt klātesoši garā un piedzīvot Lieldienu svētku sajūtu, katrs esot savās mājās.
Šis laiks man atgādina notikumu, kad mācekļi pēc Jēzus nāves, izmisuma un satraukuma pārņemti, atrodas aiz slēgtām durvīm. Izolēti no visas sabiedrības. Tieši vislielākajā izmisuma brīdī viņu vidū ienāk augšāmceltais Jēzus un saka šo vienkāršo, bet tik dziļo sveicienu: “Miers ar jums!” Lai šajā neziņu un satraukuma laikā mums ikvienam izdodas sadzirdēt un piedzīvot šos Jēzus vārdus “Miers ar jums!”! Lai šie vārdi ienāk katrā satrauktā namā, katrā satrauktā cilvēka sirdī!
Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs
Foto: Paula Čurkste, LETA
Ciešanu nedēļas un Pashas dievkalpojumi mūsu dievnamos notiks pilnā apjomā, kā notiek katru gadu, stingri ievērojot ierobežojumus, kurus nosaka valsts normatīvie akti.
Atkarībā no apstākļiem dievnamos dievkalpojumu laikā varēs lūgties tikai ļoti mazs dievlūdzēju skaits. Bet starp dievkalpojumiem baznīcas būs atvērtas visu laiku, tāpat kā pirms ierobežojumu noteikšanas, taču apmeklētājiem jāievēro noteiktā 2 metru distance.
Tiks organizētas dievkalpojumu tiešraides televīzijā, radio un internetā.
Mēs aicinām ticīgos, skatoties vai klausoties tiešraides, mājās pievienoties baznīcas lūgšanām. Aicinām iedegt gaismeklīti pie ikonas, nostāties ikonu priekšā, aizdedzināt svecīti un lūgties kopā ar draudzi. Ļoti labi būtu arī dziedāt kopā ar baznīcas kori, veidojot mājās lūgšanu gaisotni.
Tādu dievnama apmeklēšanu Dievs skatīs kā baznīcas tiešu apmeklēšanu un nosūtīs savu žēlastību, palīdzību, un dāvās savas Augšāmcelšanās prieku.
Šie ierobežojumi ir mūsu mīlestības stiprinājums un cēls pašuzupurēšanās darbs. Mēs apzināti ierobežojam sevi, lai mazinātu slimības izplatīšanos, un Dieva žēlastība būs ar mums.
Lūdzam lūgties par Latvijas valsti, Valsts prezidentu, Saeimu, valdību, mediķiem un par visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai izveseļotos visi saslimušie un lai ātrāk beigtos šī epidēmija.
