Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saskarsmes tiesības pirmām kārtām ir bērna tiesības. Neatbilstoša to izmantošana ir uzskatāma par bērna tiesību aizskārumu.
FOTO: Freepik
Vai valdības pieņemtie kontaktēšanās ierobežojumi Covid-19 pandēmijas dēļ stāv augstāk pār mūsu tiesībām? Piemēram, tiesībām uz saskarsmi starp bērniem un vecākiem, īpaši gadījumos, kad saskarsmes tiesības ir noteiktas ar tiesas nolēmumu. Vai vecvecāki drīkst pieskatīt mazbērnus, ja vecākiem jābūt darbā? Kā izmantot tiesības svinēt valsts svētkus – Lieldienas – un ievērot ārkārtējās situācijas regulējumu? Lai cik pašpietiekams un lakonisks būtu valsts krīzes apstākļiem pieņemtais tiesiskais regulējums, praksē tas raisa daudz jautājumu.
Saskarsmes tiesības pirmām kārtām ir bērna tiesības. Neatbilstoša to izmantošana ir uzskatāma par bērna tiesību aizskārumu, un to novērst ir ikviena vecāka tiesības un pienākums1.
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta juristi, skaidrojot saskarsmes tiesību piemērošanu, atzīst: “Bērna intereses vienmēr ir prioritāras, tāpat kā veselības un dzīvības intereses. Visos gadījumos, kas attiecināmi uz bērna tiesību nodrošināšanu, ievērojams bērna interešu prioritātes princips, kas noteikts ne tikai Bērnu tiesību konvencijas 3. pantā, bet arī nacionālajā tiesību aktā – Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā.
Tas nozīmē, ka ikvienai personai jautājumos, kas skar bērnu, (t. i., ne tikai valsts un pašvaldību vai privātu iestāžu amatpersonām, darbiniekiem un speciālistiem, bet arī bērna vecākiem) visas darbības jāveic, pamatojoties uz bērna interešu izvērtējumu un to prioritāru nodrošināšanu. Bērnu tiesību konvencijas 18. panta pirmajā daļā noteikts, ka vecāki ir galvenās personas, kas atbildīgas par bērna audzināšanu un attīstību. Tādējādi nodrošināt, lai vislabāk tiktu aizsargātas bērna intereses, ir svarīgākais vecāku rūpju objekts.”
Kā konkrētās situācijās vecākiem izvērtēt un pieņemt ne vien emocionāli, bet arī tiesiski korektus lēmumus bērnu interesēs ārkārtējā stāvokļa laikā, lūdzām skaidrot juristiem no Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Valsts Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas, kā arī ģimenes tiesībās praktizējošiem juristiem.
Atsevišķos jautājumos juristu viedokļi dalās.
Ministru kabineta rīkojumā ir lietots jēdziens “viena mājsaimniecība”. Kā ārkārtējā stāvokļa laikā būtu interpretējams mājsaimniecības jēdziens?
Tiesībsarga birojs: Mājsaimniecības jēdziens interpretējams tāpat kā līdz šim – tās ir personas, kuras pastāvīgi dzīvo kopā vienā mājoklī un kurām ir kopīgi izdevumi par mājokli un pārtiku.
Dāvis Volksons, zvērināts advokāts: Ar Ministru kabineta noteikto jēdzienu “personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā” jāsaprot personu loks, arī nepilngadīgie bērni, kuri dzīvo kopā vienā dzīvojamā telpā – dzīvoklī vai mājā.
Juris Bārtulis, jurists: Kaut gan termina “mājsaimniecība” legālā definīcija Latvijas normatīvajos aktos nav ietverta, ar to saprot vairāku vienā mājoklī dzīvojošu personu kopīgi uzturētu saimniecību. Šā jēdziena saturu valstī izsludinātā ārkārtējā situācija neietekmē.
Vai ārkārtējās situācijas laikā vecāki ir tiesīgi bērnus nodot pieskatīšanā vecvecākiem, paziņām? Ja var, tad kā to īstenot?
Veselības ministrija: Vecvecākiem atstāt bērnu pieskatīšanu ir riskanti, visupirms jau pašiem senioriem. Tādēļ šis risinājums nav rekomendējams.
Tiesībsarga birojs: No epidemioloģiskās drošības viedokļa bērniem būtu jāpaliek mājās kopā ar personām, ar kurām viņi dzīvo vienā mājsaimniecībā. Ja tas nav iespējams objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, vecākam jādodas uz darbu un bērns ir jaunāks par septiņiem gadiem, vecāki ir tiesīgi bērnus nodot pieskatīšanā vecvecākiem un paziņām. Nodošana pieskatīšanā īstenojama, aizvedot bērnu pie pieskatītāja vai pieskatītājam ierodoties bērna dzīvesvietā.
Dāvis Volksons, advokāts: Rīkojums izslēdz iespēju lūgt pieskatīt nepilngadīgos bērnus trešajai personai, t. i., personai, kura nav otrs vecāks vai kura nedzīvo vienā mājsaimniecībā.
Juris Bārtulis, jurists: Vecākiem, uzticot bērna pieskatīšanu citām personām, jāievēro Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestās daļas prasības, proti, bērnu līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai vismaz 13 gadus vecu personu klātbūtnes. Tātad šī persona var būt tiklab vecvecāks vai cits bērna tuvinieks, kā arī persona, kura nav radniecības attiecībās ar bērnu, turklāt tā var būt arī nepilngadīga.
Savukārt, ja vecākiem nepieciešams bērnu nodot citas personas aprūpē, tad jāņem vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 panta pirmās daļas regulējums. Proti, ja laika periods, kurā bērna aprūpe uzticama citai personai, pārsniegs trīs mēnešus, tad nepieciešams vērsties vecāku dzīvesvietas administratīvās teritorijas bāriņtiesā ar iesniegumu, lūdzot bāriņtiesas piekrišanu, kas tiek sniegta atzinuma formā. Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas zvērināts notārs izdod attiecīgu pilnvaru. Parasti šādas pilnvaras tiek izdotas, ja vecāks vai vecāki uz paredzamu laika periodu izbrauc uz ārvalsti, taču attiecīga nepieciešamība var rasties arī ārkārtējās situācijas apstākļos.
No minētā izriet, ka uz laiku līdz trīs mēnešiem bērnu citas personas aprūpē var nodot arī bez bāriņtiesas atzinuma, taču pilnvara būs neieciešama, lai attiecīgā persona varētu risināt ar bērna izglītību un medicīnisko aprūpi saistītos jautājumus.
Cik bērnu vienlaikus var pieskatīt vecvecāki? Ja patstāvīgi pie vecvecākiem aizbrauc viens septiņus gadus vecs bērns, vai tas ir pārkāpums?
Tiesībsarga birojs: Ja tie ir bērni, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā (brāļi, māsas, pusbrāļi, pusmāsas), bērnu skaits, kas var uzturēties pie vecvecākiem, nav ierobežots. Septiņu gadu vecumu sasniedzis bērns drīkst pie vecvecākiem braukt patstāvīgi.
Juris Bārtulis, jurists: Tiesību normās nav noteikti ierobežojumi to bērnu skaitam, kurus pieskata vecvecāki vai citas personas. Bērna patstāvīga došanās pie vecvecākiem vai citām personām pieļaujama, ievērojot jau minēto, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā noteikto vecuma ierobežojumu, tātad, ja bērns nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, viņš jāpavada personai, kura ir sasniegusi vismaz 13 gadu vecumu.
Vai vecāki brīvdienās, ģimenes svētkos vai Lieldienās ir tiesīgi apciemot bērnus, kurus pieskata vecvecāki?
Veselības ministrija: Tā kā šobrīd inficēšanās notiek sabiedrībā un jebkurš no mums var inficēties un inficēt kādu citu, lai Covid-19 neizplatītos, patlaban (09.04.2020.) ir aizliegti privāti pasākumi, arī kopīga svētku svinēšana. Ciemošanās nav objektīva nepieciešamība.
Tiesībsarga birojs: Rīkojumā par ārkārtējo stāvokli ir noteikti pulcēšanās ierobežojumi publiskās ārtelpās un publiskās iekštelpās. Tāpat ir aizliegti privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās.
Vecvecāku māja nav publiska telpa, un ciemošanās pie bērniem, kurus pieskata vecvecāki, nav privāts pasākums, tādējādi apciemošana nav aizliegta. Katrā ziņā svarīgi ir ievērot piesardzības pasākumus, kas pašiem liekas saprātīgi, ne tikai aizliegumus, kuri noteikti ar konkrēto tiesību aktu.
Dāvis Volksons, advokāts: Ja bērni atrodas pie vecvecākiem, Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ievērojot bērnu intereses un to drošību, izslēdz iespēju bērnu vecākiem tos apciemot, lai svinētu svētkus.
Juris Bārtulis, jurists: Vecāki drīkst apciemot vecvecāku pieskatīšanā nodotos bērnus, ar to saprotot apmeklēšanu, taču ne dažādu svētku svinības. Proti, arī vienas ģimenes locekļiem ir jāievēro ar Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.5.5. apakšpunktā noteiktais aizliegums noturēt jebkādus privātus pasākumus, izņemot bēru ceremoniju ārtelpās un kristību ceremoniju neatliekamos gadījumos.
Vai, ievērojot tiesas nolēmumu, bērnus drīkst brīvdienās un svētku dienās nodot otram vecākam citā mājsaimniecībā, kurā dzīvo arī citi otra vecāka piederīgie (pieaugušie, bērni)?
Veselības ministrija: Ja nepilngadīga bērna vecāki nedzīvo vienā mājsaimniecībā, saskarsmes tiesības ir atļautas. Abiem vecākiem apspriežoties ir nopietni jāizvērtē, kādus riskus var radīt kontaktēšanās ar bērnu. Klātbūtni izņēmuma situācijā var aizstāt, piemēram, videozvans, kas var sekmēt bērna digitālās prasmes.
Tieslietu ministrija: Covid-19 krīzes apstākļos bērna vecākiem savstarpēji būtu atbildīgi jāvienojas par tādu tikšanās kārtību ar bērnu, kas vislabāk atbilst bērna interesēm un neapdraud citus ģimenes locekļus vai mājsaimniecības iemītniekus, pat ja tā nesakrīt ar spriedumā noteikto.
Šāda kopīga lēmuma pieņemšana pati par sevi ir bērnu interesēs, ne tikai tādēļ, lai situāciju atrisinātu pēc iespējas savlaicīgi, bet arī lai visiem situācijā iesaistītajiem gaidāmā rīcība būtu skaidri zināma, tādējādi nodrošinot gan bērniem, gan pieaugušajiem emocionālu stabilitāti. Ja sarunu ceļā vienošanās un līdz ar to kopīga lēmuma pieņemšana nav iespējama, pēc palīdzības domstarpību risināšanā jāvēršas bāriņtiesā vai tālāk tiesā.
Īstenojot saskarsmi, vecākiem jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu.
Juris Bārtulis, jurists: No pašreizējā tiesiskā regulējuma, arī minētā valdības rīkojuma Nr. 103, neizriet aizliegums bērnus nodot otram vecākam, kura mājsaimniecībā dzīvo arī citas personas. Vienlaikus vecāks, kurš īsteno bērna aprūpi un uzraudzību, to nedrīkst darīt, ja tam ir zināms, ka minētajā mājsaimniecībā dzīvo personas, kuras atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1.1. vai 4.12.2.1. apakšpunktam atrodas pašizolācijā pēc atgriešanās no ārvalstīm vai atzītas par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām, kā arī personas, kurām apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās. Šādā gadījumā atteikums nodot bērnu otram vecākam nav uzskatāms par tiesas nolēmuma vai vienošanās par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību neizpildi.
Dāvis Volksons, advokāts: Ministru kabineta rīkojuma 4.5.24.3. punkts paredz, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Tātad rīkojuma 4.5.24.3. punkts juridiski neatceļ un nekādā veidā neierobežo bērna un vecāka saskarsmes tiesības jeb personisku attiecību un tiešu kontaktu savstarpēju uzturēšanu (braukšanu pie tēva, pat ja viņam ir cita ģimene).
Rīkojums neatceļ otra vecāka (ja vecāki nedzīvo kopā) saskarsmes tiesības jeb personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanu ar bērnu, taču, ievērojot bērnu tiesības, drošības nolūkā otram vecākam būtu nepieciešams ārkārtējās situācijas apstākļos atturēties no tiešiem (fiziskiem) kontaktiem ar bērniem un izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tas ir iespējams, tādā veidā rūpējoties par savu bērnu drošību.
Normatīvie akti, arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants, noteic, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, un kontekstā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” prioritārās bērnu tiesības un intereses vēl vairāk aktualizē un nostiprina.
Tiesībsarga birojs: Tiesas nolēmumu izpilde nav atcelta. Tas nozīmē, ka bērnus drīkst nodot otram vecākam citā mājsaimniecībā, ja vien vecāks vai persona, ar kuru otrs vecāks dzīvo kopā, nav kādā no rīkojumā noteiktajām grupām – personas, kuras ieradušās no ārzemēm, SPKC noteiktās Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas vai personas, kurām laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze.
Kā rīkoties, ja otrs vecāks atsakās pārrunāt riskus un, pamatojoties uz saskarsmes tiesībām un tiesas nolēmumu, bērnu nogādā savā dzīvesvietā, kurā ir citi iemītnieki?
Tiesībsarga birojs: Ja saskarsme noteikta ar tiesas nolēmumu, tas ir jāizpilda. Šajā gadījumā ir būtiski, kā konkrētais vecāks neievēro ārkārtas stāvokļa regulējumu. Ja otrs vecāks vai persona, ar kuru otrs vecāks dzīvo kopā, ir kādā no rīkojumā noteiktajām grupām – personas, kuras ieradušās no ārzemēm, SPKC noteiktās Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas vai personas, kurām laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze, – tad saskarsme nav pieļaujama un par ārkārtas stāvokļa aizliegumu neievērošanu jāinformē Valsts policija.
Ja otrs vecāks un citas viņa dzīvesvietā dzīvojošās personas nav nevienā no rīkojumā noteiktajām grupām, bērna ciemošanās pie vecāka ir pieļaujama.
Arī situācijā, kad nebūtu ārkārtas stāvoklis, piemēram, vecāks, kuram jāīsteno saskarsme, vai kāds viņa mājsaimniecībā dzīvojošais slimotu ar sezonālo gripu vai vēdera vīrusu, bērns nebūtu jāpakļauj inficēšanās riskam tikai tāpēc, ka tiesas nolēmumā tā ir noteikts – tikties konkrētos laikos. Īstenojot saskarsmi, abiem vecākiem jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu.
Juris Bārtulis, jurists: Ja vecāks, kas izmanto saskarsmes tiesības, bērnu nogādā savā dzīvesvietā, kurā atrodas pašizolācijā vai stingrā izolācijā esošas personas, vai citādi neievēro ārkārtējās situācijas regulējumu, aprūpi un uzraudzību īstenojošajam vecākam vispirms būtu jāatsaka saskarsmes tiesību izmantošana, bet, ja tas par pārkāpumu uzzinājis vēlāk, jāvēršas Valsts policijā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.2 pantu par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no desmit līdz diviem tūkstošiem eiro, juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz pieciem tūkstošiem eiro.
Proti, ņemams vērā, ka ārkārtējās situācijas regulējuma normas uzskatāmas par speciālajām normām iepretim Civillikuma un Civilprocesa likuma vispārējām tiesību normām un saskarsmes tiesību – gluži tāpat kā jebkuru citu tiesību – izmantošanu var ierobežot ar minēto speciālo regulējumu.
Vai vecāks, kas pēc ārzemju brauciena pavadījis 14 dienas pašizolācijā, ir tiesīgs izmantot saskarsmes tiesības ar bērnu? Kā tās būtu īstenojamas?
Veselības ministrija: Ja pašizolācijas laiks otram vecākam ir beidzies un nav saslimšanas pazīmju, un nepilngadīgā bērna vecāki nedzīvo vienā mājsaimniecībā, saskarsmes tiesības ir atļautas. Vienlaikus vecākiem ir objektīvi jāizvērtē riski un iespējas sazināties ar bērnu neklātienes formā, piemēram, pa telefonu, videozvana formātā u. tml. Šobrīd ir jāizprot situācijas nopietnība – jādara viss iespējamais, lai infekcija neizplatītos.
Juris Bārtulis, jurists: Pēc pašizolācijas termiņa beigām personai katrā ziņā ir jāievēro Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.12.1.4. apakšpunktā noteiktais pienākums nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, samazinot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c.). Šī pienākuma izpildes termiņš tiesību normās nav noteikts, taču katra vecāka pienākums ir ievērot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto: tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Līdz ar to vecākam ir kritiski jāvērtē savs veselības stāvoklis, pēc iespējas nesteidzoties īstenot tiešu kontaktu ar bērnu.
Tiesībsarga birojs: Jā, vecāks ir tiesīgs izmantot saskarsmes tiesības ar bērnu pēc pašizolācijas beigām. Saskarsme īstenojama iepriekšējā kārtībā.
Tuvojoties Lieldienu brīvdienām, Veselības ministrija atgādina: vīrusam nav brīvdienu – šobrīd ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās cilvēki, kuri nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem un svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti pasākumi (arī Lieldienu svinēšana), kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.
Nav pieļaujama arī situācija, ka, piemēram, cilvēks darba dienās dzīvo vienā vietā (ar draugiem, kolēģiem vai tamlīdzīgi), bet nedēļas nogalē dodas apciemot ģimeni vai draugus, kuri dzīvo citur. Šādās situācijās cilvēkam ir jāpieņem lēmums, kurā mājsaimniecībā viņš pavadīs laiku līdz brīdim, kad šie ierobežojumi tiks atcelti.
Tāpat ministrija atgādina, ka uz ielas kopā atrasties var tikai divi cilvēki, kuri nedzīvo kopā, tāpēc, piemēram, divas māmiņas, kas pastaigājas kopā ar bērniem, vairs nevar pastaigā iet kopā vai viņām savā starpā jāievēro vismaz divu metru distance.
Tā kā iedzīvotāji bieži jautā par pārvietošanās ierobežojumiem automašīnā, ministrija skaidro – cilvēkiem joprojām ir atļauts automašīnā braukt kopā ar personām, ar kurām viņi nedzīvo kopā, un sodu par to nepiemēro, taču Veselības ministrijas speciālisti tā rīkoties neiesaka. Uzturēšanās vienā automašīnā bez iespējas ievērot distanci ir katra personīgs lēmums un atbildība savas un līdzcilvēku veselības priekšā.
1Bārtulis J. Saskarsmes tiesības un pienākumi. LV portāls, 17.02.2020.
