SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
03. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
4
4

Paplašina dīkstāves pabalsta saņēmēju loku; atbrīvo no nomas maksas

FOTO: Freepik

Dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām varēs pieteikties plašāks Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu loks – arī komersanti, kuri dibināti laika posmā no pagājušā gada 1. marta līdz gada nogalei, kā arī tie, kuriem nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro. Savukārt komersantus, kuri no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības nomā telpas saimnieciskajai darbībai, noteiktos gadījumos atbrīvos no nomas maksas.

īsumā
  • Tagad valsts atbalstam var pieteikties arī jaunie uzņēmumi, kuriem rit tikai pirmais darbības gads, t. i., kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim.
  • Lai pieteiktos uz dīkstāves pabalstu, iespējams lielāks nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī – līdz 1000 eiro.
  • Uz dīkstāves pabalstu varētu pretendēt kopumā 1760 komersanti, kuri dibināti pēc 2019. gada 1. marta un kuros nodarbināti 4700 darbinieki. Atbalstam būtu vajadzīgi 2,3 miljoni eiro.
  • Ja komersants nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabineta pieņemto lēmumu dēļ, tiek piemērots nomas maksas atbrīvojums.

Valdības 2. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 26. marta noteikumos Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, kas papildina dīkstāves pabalsta saņemšana iespējas. Izmaiņas stājas spēkā sestdien, 4. aprīlī. 

“Ir skaidrs, ka piešķirtie atbalsta instrumenti un to nosacījumi ir pastāvīgi jāpilnveido,” rezumēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. “Šobrīd jau ir pārskatītas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs uz laiku atlikt nodokļu maksājumus, kā arī noturēt darbiniekus, piesakoties dīkstāves pabalstam. Taču turpināsim sekot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajai informācijai, cik daudzi un kādi uzņēmumi izmanto šo atbalsta instrumentu, vai tas šobrīd ir optimāls risinājums un patiešām sniedz atbalstu arī reālajā dzīvē.”

Atbalsts arī jaunajiem uzņēmumiem

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš preses konferencē norādīja, ka tagad valsts atbalstam var pieteikties arī jaunie uzņēmumi, kuriem rit tikai pirmais darbības gads, t. i., kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim. Pabalstu piešķirs pēc citiem kritērijiem, jo nav iespēju salīdzināt apgrozījuma kritumu.

LV portāls jau rakstīja: Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” noteica kritērijus, ka dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ ir samazinājušies vismaz par 20–30%.

Savukārt krīzes skartajiem komersantiem, kuri dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, samazinājumu apmērus procentos aprēķinās, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Krīzes skartajiem darba devējiem, kuru darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem, dīkstāves pabalstu noteiks, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja VID deklarētos datus), 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Parāds līdz 1000 eiro

Ministru kabineta noteikumos Nr. 165 minēts, ka VID nepiešķir dīkstāves pabalstu un nodokļu brīvdienas, ja krīzes skartajam darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds bija vairāk nekā 150 eiro un nebija piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nebija noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

Vakar, 2. aprīlī, valdības atbalstītajā noteikumu projektā paredzēts lielāks nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī – līdz 1000 eiro.

Finanšu ministrs Jānis Reirs preses konferencē akcentēja, ka atbalsts paredzēts arī sezonālajam biznesam.

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši VID datiem uz dīkstāves pabalstu varētu pretendēt kopumā 1760 komersanti, kas dibināti pēc 2019. gada 1. marta un kuros nodarbināti 4700 darbinieki. Pieņemot, ka pesimistiskākajā scenārijā uz atbalstu varētu pieteikties 70% no visiem komersantiem, t. i., 3290 darbinieki katrs saņemtu vidēji 700 eiro, būtu vajadzīgi 2,3 miljoni eiro.

Informācijas apmaiņa starp iestādēm

Noteikumu projektā ir precizēts, kā jārīkojas, ja krīzes skartais darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus un viņa darbinieku skaits ir lielāks nekā dīkstāves sākuma brīdī. Tad komersantam labprātīgi jāatmaksā piešķirtais dīkstāves pabalsts vai VID to piedzen, piemērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikumus.

Ministru kabineta noteikumu projektā iekļauts arī punkts, ka VID informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. Tas nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka vienai un tai pašai personai tiek piešķirts gan dīkstāves pabalsts, gan pašvaldības pabalsts krīzes situācijā.

Jāatgādina, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 37. punkts noteic, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām pašvaldība var piešķirt ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā. Šis pabalsts tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Atbrīvojums no nomas maksas

Uzņēmējdarbības atbalstam šodien, 3. aprīlī, spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr. 180 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Finanšu ministrs preses konferencē norādīja, ka noteikumi attiecas uz komersantiem, kuri telpas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nomā no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības.

Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, tiek piemērots nomas maksas atbrīvojums. Savukārt citos gadījumos var samazināt nomas maksu līdz 90%. Tāpat uzņēmumam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja nomas maksa un citi saistītie maksājumi netiek samaksāti laikus.

Kādiem kritērijiem jāatbilst, lai atbrīvotu no nomas maksas

Noteikumu 3. punktā noteikts: lai saņemtu nomas maksas atbrīvojumu, komersantam ir jāiesniedz iesniegums publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas iznomātājam. Nomas maksas atbrīvojums vai samazinājums būs spēkā uz noteiktu laika periodu, sākot no 2020. gada 12. marta, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad spēku zaudē likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Vienpusēji, neveicot grozījumus nomas līgumā, iznomātājam ir tiesības piemērot nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, ja tiek izpildīti visi kritēriji:

  • komersanta ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies vismaz par 30%, bet, ja komersants saimniecisko darbību uzsācis 2019. martā vai vēlāk, tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30%, salīdzinot ar vidējo mēneša ieņēmumu no saimnieciskās darbības apmēru laika periodā līdz 2020. gada 29. februārim;
  • komersantam iesnieguma iesniegšanas brīdī nav VID administrēto nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro;
  • komersantam iesnieguma iesniegšanas brīdī nav uzsākts maksātnespējas process;
  • komersantam pēdējā gada laikā nav bijuši trīs (vai vairāk) nomas maksas un citu saistīto maksājumu kavējumi vai jebkādas citas būtiskas neizpildītas līgumsaistības pret iznomātāju. Ja pēdējā gada laikā ir bijuši šādi nomas maksas un citu saistīto maksājumu kavējumi, 2020. gada 29. februāri ir dzēstas visas parādsaistības pret iznomātāju vai norēķini pilnā apmērā veikti saskaņā ar iznomātāju saskaņoto parādu atmaksas grafiku.

J. Reirs aicināja arī privātos nekustamā īpašuma īpašniekus izturēties ar sapratni pret krīzes skartajiem uzņēmumiem un atrast risinājumus, kā pārvarēt šo nenoteiktības laiku un ļaut uzņēmumiem iegūt atelpu, lai tie varētu turpināt darbu.

***

MK rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU