Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām varēs pieteikties plašāks Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu loks – arī komersanti, kuri dibināti laika posmā no pagājušā gada 1. marta līdz gada nogalei, kā arī tie, kuriem nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro. Savukārt komersantus, kuri no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības nomā telpas saimnieciskajai darbībai, noteiktos gadījumos atbrīvos no nomas maksas.
Valdības 2. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 26. marta noteikumos Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, kas papildina dīkstāves pabalsta saņemšana iespējas. Izmaiņas stājas spēkā sestdien, 4. aprīlī.
“Ir skaidrs, ka piešķirtie atbalsta instrumenti un to nosacījumi ir pastāvīgi jāpilnveido,” rezumēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. “Šobrīd jau ir pārskatītas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs uz laiku atlikt nodokļu maksājumus, kā arī noturēt darbiniekus, piesakoties dīkstāves pabalstam. Taču turpināsim sekot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajai informācijai, cik daudzi un kādi uzņēmumi izmanto šo atbalsta instrumentu, vai tas šobrīd ir optimāls risinājums un patiešām sniedz atbalstu arī reālajā dzīvē.”
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš preses konferencē norādīja, ka tagad valsts atbalstam var pieteikties arī jaunie uzņēmumi, kuriem rit tikai pirmais darbības gads, t. i., kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim. Pabalstu piešķirs pēc citiem kritērijiem, jo nav iespēju salīdzināt apgrozījuma kritumu.
LV portāls jau rakstīja: Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” noteica kritērijus, ka dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ ir samazinājušies vismaz par 20–30%.
Savukārt krīzes skartajiem komersantiem, kuri dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, samazinājumu apmērus procentos aprēķinās, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.
Krīzes skartajiem darba devējiem, kuru darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem, dīkstāves pabalstu noteiks, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja VID deklarētos datus), 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 165 minēts, ka VID nepiešķir dīkstāves pabalstu un nodokļu brīvdienas, ja krīzes skartajam darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds bija vairāk nekā 150 eiro un nebija piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nebija noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.
Vakar, 2. aprīlī, valdības atbalstītajā noteikumu projektā paredzēts lielāks nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī – līdz 1000 eiro.
Finanšu ministrs Jānis Reirs preses konferencē akcentēja, ka atbalsts paredzēts arī sezonālajam biznesam.
Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši VID datiem uz dīkstāves pabalstu varētu pretendēt kopumā 1760 komersanti, kas dibināti pēc 2019. gada 1. marta un kuros nodarbināti 4700 darbinieki. Pieņemot, ka pesimistiskākajā scenārijā uz atbalstu varētu pieteikties 70% no visiem komersantiem, t. i., 3290 darbinieki katrs saņemtu vidēji 700 eiro, būtu vajadzīgi 2,3 miljoni eiro.
Noteikumu projektā ir precizēts, kā jārīkojas, ja krīzes skartais darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus un viņa darbinieku skaits ir lielāks nekā dīkstāves sākuma brīdī. Tad komersantam labprātīgi jāatmaksā piešķirtais dīkstāves pabalsts vai VID to piedzen, piemērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikumus.
Ministru kabineta noteikumu projektā iekļauts arī punkts, ka VID informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts. Tas nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka vienai un tai pašai personai tiek piešķirts gan dīkstāves pabalsts, gan pašvaldības pabalsts krīzes situācijā.
Jāatgādina, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 37. punkts noteic, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām pašvaldība var piešķirt ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā. Šis pabalsts tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Uzņēmējdarbības atbalstam šodien, 3. aprīlī, spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr. 180 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”.
Finanšu ministrs preses konferencē norādīja, ka noteikumi attiecas uz komersantiem, kuri telpas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nomā no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības.
Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, tiek piemērots nomas maksas atbrīvojums. Savukārt citos gadījumos var samazināt nomas maksu līdz 90%. Tāpat uzņēmumam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja nomas maksa un citi saistītie maksājumi netiek samaksāti laikus.
Noteikumu 3. punktā noteikts: lai saņemtu nomas maksas atbrīvojumu, komersantam ir jāiesniedz iesniegums publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas iznomātājam. Nomas maksas atbrīvojums vai samazinājums būs spēkā uz noteiktu laika periodu, sākot no 2020. gada 12. marta, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad spēku zaudē likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.
Vienpusēji, neveicot grozījumus nomas līgumā, iznomātājam ir tiesības piemērot nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, ja tiek izpildīti visi kritēriji:
J. Reirs aicināja arī privātos nekustamā īpašuma īpašniekus izturēties ar sapratni pret krīzes skartajiem uzņēmumiem un atrast risinājumus, kā pārvarēt šo nenoteiktības laiku un ļaut uzņēmumiem iegūt atelpu, lai tie varētu turpināt darbu.
***
MK rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.
