Svarīgākais par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu ārkārtējā situācijā

Attālinātās mācīšanās vadlīnijas noteiktas arī izglītības iestādēm, kuras sagatavo skolai piecus līdz sešus gadus vecus bērnus.

Izglītības iestādēm jānodrošina regulāra saziņa ar bērnu vecākiem – jāieplāno, kā skolotājs nodos ziņu un kā vecāki informēs skolotāju par bērna mācībām. Saziņai var izmantot e-pastu, izveidot sarunu grupu lietotnē “Whatsapp”, kā arī izvēlēties konkrētu laiku, kad vecāki var sazvanīties ar pedagogiem vai paņemt materiālus no bērnudārza.

Sagatavojami:

• ieteikumi vecākiem, kā organizēt telpu un laiku mācībām mājās;
• nedēļas plāni ar ieteicamajiem uzdevumiem/rotaļnodarbībām, kopīgas darbošanās iespējām, kurus bērni kopā ar vecākiem var pildīt tad, kad viņiem ir laiks.
• nepieciešamo materiālu saraksti no jau mājās pieejamiem materiāliem, saites uz video, attēliem, receptēm u. tml.
• ieteikumi/komentāri par vēlamajām darbībām un to, kā mācībām izmantot ierastās ikdienas darbības (piemēram, ēdienreizes, veļas mazgāšanu, mājas uzkopšanu).

Ņemot vērā pirmsskolas vecuma specifiku, katrai izglītības iestādei tiek dota salīdzinoši liela rīcības brīvība attālinātā mācību procesa īstenošanai, tomēr jācenšas ievērot vadlīnijās noteikto, skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Pirmsskolas izglītība ir obligāta. Vai bērnudārzu dežūrgrupām, kādas tagad izveidotas kā pagaidu risinājums, ir pienākums šo izglītību nodrošināt?

Nē, nav. Šajos ārkārtas apstākļos nevaram sagaidīt, ka bērnudārzi klātienē vai attālināti spēs nodrošināt mācības pilnā apjomā. Loģiski, ka bērni sākumskolā, jo sevišķi pirmsskolā, nav spējīgi nedz mācīties pašvadītā režīmā, nedz izdarīt to visu, ko bija paredzēts izdarīt klātienē. Līdz ar to šī ir atvieglota programma, iespēju robežās bērniem tiek doti uzdevumi arī uz mājām. Taču tas, saprotams, nenosegs un nemaz nevar nosegt visu plānoto programmu.

Tātad Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktās vadlīnijas ir rekomendējošas?

Protams. Vadlīnijas nav Ministru kabineta noteikumi. Tās ir padomi un ieteikumi.

Vadlīnijas paredz mācību plānu izstrādāšanu nedēļai. Tātad tā tomēr būtu labā prakse šajā situācijā?

Skolas un to iespējas ir dažādas, taču mēs prasām un lūdzam, lai tām būtu šādi plāni mācībām nedēļas garumā un lai tie būtu savstarpēji saskaņoti starp skolotājiem. Lai nebūtu tā, ka skolotājs viens pats pieņem lēmumu par to, kurā platformā un cik daudz uzdevumu dos. Skolotājiem jārīkojas saskaņoti, tā, lai nerastos pārslodze nedz viņiem pašiem, nedz skolēniem.

Kāds rīcības plāns paredzēts tiem piecus līdz sešus gadus vecajiem bērniem, kuri par maksu vai bez tās apmeklēja sagatavošanas nodarbības skolās vienu vai vairākas reizes nedēļā?

Organizētas klātienes mācības šajā ārkārtējā situācijas periodā nedrīkstētu notikt. Tikai neklātienē, izmantojot arī tiešsaistes platformas, ja to pieļauj situācija un tehnoloģiskais nodrošinājums mājās. Taču esam piesardzīgi arī ar šo rekomendāciju, jo jau šodiena mums parāda, ka elektroniskās saziņas platformas ir strādājušas ļoti lielas pārslodzes režīmā. Datu apraide tiešsaistes videoformātā, ja to vienlaikus izmantos daudzi skolotāji un skolēni, var neizdoties tehnisku iemeslu dēļ.

Ik gadu skolas rīko iepazīšanās nedēļas nākamajiem pirmklasniekiem. Kas notiks ar tām?

Viss atkarīgs no ārkārtējās situācijas attīstības. Ja redzēsim, ka 15. aprīlī var atsākties klātienes nodarbības, arī šādi pasākumi varēs notikt. Ja ne, tad no tiem vismaz klātienē būs jāatsakās.  

Kad kļūs skaidrs, vai attālinātā mācīšanās ir sekmīga?

Šobrīd esam nogaidošā režīmā. Ceram, ka attālinātā mācīšanās būs veiksmīga. Trīs nedēļas – līdz 14. aprīlim – nav tik ilgs laiks, lai būtu jāsper kādi kardināli soļi.

Saprotam, ka pilnu mācību programmu īstenot nevarēs. Taču vecākajās klasēs attālinātajām mācībām vajadzētu darboties pietiekami labi. Esam izstrādājuši aptaujas, monitorēsim situāciju sadarbībā ar “Edurio” platformu, kur tiešsaistē varēs aizpildīt aptaujas anketas gan skolu direktori un vadītāji, gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki. Esam plānojuši šādas aptaujas operatīvi veikt katru nedēļu un vērtēt to rezultātus.

Mēs, protams, izstrādājam scenārijus, kā rīkoties, ja 14. aprīlī ārkārtējā situācija nebeigsies un nāksies saskarties ar kādām fundamentālākām problēmām. Ja pieredze būs pārsvarā pozitīva un noderīga, ļoti iespējams, attālināto mācīšanās procesu vajadzības gadījumā var arī pagarināt. Patlaban gan nevar gan pateikt, uz cik ilgu laiku, – mācību gads tuvojas noslēgumam, un nāk eksāmenu laiks. Ja kļūs skaidrs, ka ar attālināto mācību procesu nevarēs nodrošināt normālu skolas gada beigu režīmu, protams, dienaskārtībā būs jautājums par mācību gada pagarinājumu. Raugāmies uz divām nedēļām – šo un nākamo –, kad būtu jātop skaidrai kopējai situācijai un tam, cik labi darbojas attālinātais mācību režīms.