Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Ar mērķi ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, tirdzniecības vietās tiek ieviesti pasākumi sociālās distancēšanās nodrošināšanai. Tirdzniecības vietās, kuru platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetru, kā arī tirgū un aptiekās klientiem, iepērkoties kases zonā, ir jāievēro divu metru distance.
Šādu risinājumu, kas tirgotājiem būs obligāts, plānots apstiprināt rītdienas, 17. marta, valdības sēdē. Par to Ekonomikas ministrija (EM) ir vienojusies ar tirdzniecības ķēžu pārstāvjiem un nozaru asociācijām, 16. marta preses brīfingā paziņoja EM valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.
“Lai gan tirdzniecības vietās, kuru platība ir mazāka nekā 100 kvadrātmetru, šīs prasības nebūs obligātas, tomēr tām ir elastīgi jādomā, kā minimizēt pircēju saskarsmi citam ar citu,” uzsvēra Z. Liepiņa. “Nelielie veikali kā izņēmums ir noteikti tāpēc, ka nevar pieļaut situāciju, ka apdzīvotā vietā, kur neliels veikals ir vienīgā iepirkšanās vieta, tas nevar izpildīt prasības par divu metru sociālo distancēšanos un tiek aizslēgts. Taču visos veikalos ir jābūt informatīvajām norādēm, ka ir jāievēro sociālā distancēšanās. Šādas prasības ir jāievēro gan apmeklētājiem, gan tirgotājiem.”
EM pārstāve skaidroja, ka uzņēmēji tikšanās laikā paši piedāvājuši labo praksi, kā nodrošināt veselības drošības pasākumus tirdzniecības vietās, daudziem ir izstrādāts krīzes plāns un jau tiek operatīvi ieviesti sociālās distancēšanās pasākumi.
Šādi sociālās distancēšanās pasākumi tiek īstenoti mazumtirdzniecības uzņēmuma “Maxima Latvija” veikalos. Uzņēmuma komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule LV portālam apstiprināja, ka pie kasēm uz grīdas ir savilktas līnijas, līdzīgi kā lidostā, lai pircēji ievērotu divu metru robežu. Papildus veikalos ir izvietoti informatīvie materiāli par piesardzības pasākumu ievērošanu, kā arī dezinfekcijas līdzekļi. Vairs netiek piedāvāts izmantot iepirkumu groziņus, jo ratiņi ir efektīvāks līdzeklis, kas nodrošina distancēšanos, uzskata “Maxima Latvija” pārstāvji.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kurā brīvprātīgi apvienojušies vairāk nekā 600 ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu saistīti uzņēmumi, saviem biedriem ir izstrādājusi aktuālās rekomendācijas ārkārtējās situācijas laikā, LV portālam norādīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Tās aptver divus aspektus: darba organizāciju uzņēmumā un pircēju apkalpošanu.
Šajā sakarā LTA iesaka uzņēmumus informēt pircējus par drošības un uzvedības pasākumiem tirdzniecības vietās:
LTA aicina uzņēmumus ieviest izmaiņas pārdošanas organizēšanā:
EM un tirgotāji, apspriežot jautājumu par darba laika izmaiņām tirdzniecības vietās, vienojušies, ka patlaban tiks nodrošināts standarta darbalaiks, t. i., no plkst. 8.00 līdz plkst. 22.00. Tirgotāji var paši izlemt, vai saīsināt vai pagarināt darba laiku.
Nevar pieļaut situāciju, ka apdzīvotā vietā, kur neliels veikals ir vienīgā iepirkšanās vieta, tas nevar izpildīt prasības par divu metru sociālo distancēšanos un tiek aizslēgts.
Gan “Maxima Latvija”, gan LTA arī norāda, ka nav pamata satraukumam, jo krājumos ir pietiekami daudz preču. Turklāt pēdējās dienās veikalos ir samazinājusies pircēju plūsma.
Savukārt EM lūdz pircējus plānot savas darbības iepirkšanās centros jau laikus, respektīvi, vienā reizē pirkt vairāk, operatīvi un lieki veikalā neuzkavēties, lai pēc iespējas mazāk saskartos ar citiem pircējiem.
Par noteikto prasību neievērošanu gan tirgotājiem, gan pircējiem varēs paredzēt administratīvo atbildību. Minēto prasību uzraudzību tirdzniecības vietās veiks Valsts policija sadarbībā ar pašvaldībām.
Tirgotājam noteikta administratīvā atbildība par šīs informācijas (aicinājuma) neizvietošanu tirdzniecības vietās, savukārt apmeklētājiem – par aicinājumā minēto norādījumu neievērošanu. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot sodu līdz 350 eiro, informē EM.
LV portāls jau rakstīja, kādi sodi ir piemērojami, ja tiek pārkāpti ierobežojumi ārkārtas situācijas laikā. Gan pie administratīvās atbildības, gan pie kriminālatbildības var saukt fiziskas personas, kas sasniegušas 14 gadu vecumu.
Atbildot uz jautājumu, kā nozari ietekmēs Covid-19 izplatība, H. Danusēvičs skaidroja, ka daudzi strādājošie baidās iet uz darbu un ir papildus jāmaksā slimības nauda, tāpat finansējums vajadzīgs dezinfekcijas u. c. līdzekļu iegādei. “Viss atkarīgs no tā, ko lems valdība,” piemetināja H. Danusēvičs.
Kā zināms, 13. martā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzdevumā tika izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā, lai operatīvi novērstu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās ekonomiskās sekas.
Lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Iespējams, no viena līdz trīs gadiem tiks pagarinātas nodokļu brīvdienas, valsts lielākā apmērā apmaksās slimības lapas un ar “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” starpniecību būs pieejama kredītu garantija, lai palīdzētu uzņēmumiem ar īslaicīgu apgrozījuma kritumu.
Saeima 13. martā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības lēmumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Lēmums paredz līdz 14. aprīlim izsludināt visā valstī ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.
