SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. martā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
9
9

Jauns Preču zīmju likums

Stājas spēkā 06.03.2020.

Turpmāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam būs tiesības aizliegt viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja vien preču deklarētājs nepierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū to galamērķa valstī.

LV portāla infografika; avots: Valsts ieņēmumu dienests

Šodien, 6. martā, stājas spēkā jaunais Preču zīmju likums. Tā mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

īsumā
  • Jaunais likums skar fiziskās un juridiskās personas, it īpaši komersantus un citas personas, kuras veic saimniecisko darbību. Preču zīmju īpašnieki turpmāk varēs būt arī personu apvienības.
  • Šajā regulējumā jauna ir 9. nodaļa “Sertifikācijas zīme” – tajā noteikts, kas ir sertifikācijas zīme un īpašie noteikumi, kuri uz to attiecas.
  • Turpmāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam būs tiesības aizliegt viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās netiek izlaistas brīvā apgrozībā.
  • Jaunais likums nosaka preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, piemēram, to, kādi apzīmējumi var veidot preču zīmi.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Preču zīmju direktīvā paredzētās prasības, kā arī aktualizētu un pārstrukturētu līdzšinējā likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kurš pieņemts 1999. gadā, ietverto regulējumu, norādīts likumprojekta anotācijā. Līdz ar jauna Preču zīmju likuma stāšanos spēkā līdzšinējais likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” zaudē spēku.

Jaunais likums skar fiziskās un juridiskās personas, it īpaši komersantus un citas personas, kuras veic saimniecisko darbību. Preču zīmju īpašnieki turpmāk varēs būt arī personu apvienības, ja tās spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, arī slēgt darījumus un būt prasītājas un atbildētājas tiesā.

Likumprojekta virzību atbalstījusi arī biedrība “Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācija”.

Preču zīmju aizsardzībai lielāka tiesiskā noteiktība

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka jaunie normatīvi labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo palielinās preču zīmju aizsardzības tiesisko noteiktību, kā arī ļaus tiesību īpašniekam efektīvi aizsargāt savas tiesības tiesā.

Latvijas Republikas Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta Ekspertīzes nodaļas juriskonsulte Laima Veidemane skaidro, ka preču zīmju aizsardzības tiesisko noteiktību palielina daudzu aspektu kopums: skaidri noteikti preču zīmju veidi, kolektīvo un sertifikācijas zīmju aizsardzība, tiesības uz preču zīmi kā mantas objektu u. c. Detalizētāk noteikta gan preču zīmju reģistrācijas kārtība, gan preču zīmju īpašnieku, arī plaši pazīstamu preču zīmju vai preču zīmju ar reputāciju, izņēmuma tiesības u. c. aspekti.

Likums sastāv no 13 atsevišķām nodaļām. Šajā regulējumā jauna ir 9. nodaļa “Sertifikācijas zīme” – tajā noteikts, kas ir sertifikācijas zīme un īpašie noteikumi, kuri uz to attiecas. Sertifikācijas zīme ir apzīmējums, kuru lieto tādu preču vai pakalpojumu apzīmēšanai, ko šīs zīmes īpašnieks sertificējis attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas vai pakalpojumu izpildes veidu, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām un kura ļauj attiecīgās preces vai pakalpojumus atšķirt no tādām precēm vai pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti, norādīts likumā.

L. Veidemane: “Viens īpašais noteikums ir šāds – sertifikācijas zīmes īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona ar nosacījumu, ka šis īpašnieks neveic saimniecisko darbību, kas saistīta ar tādu preču ražošanu vai izplatīšanu vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tas sertificē.”

Neļaus ievest viltojumus arī tad, ja nelaiž brīvā apgrozībā

Tieslietu ministrija skaidro – turpmāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam būs tiesības aizliegt viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja vien preču deklarētājs nepierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū to galamērķa valstī.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati, 2019. gadā visvairāk – gandrīz 62% – mēģināts ievest viltotas automašīnu rezerves daļas un to iepakojumu (filtri, bremžu uzlikas u. c.), bet 22,6% – apavus.

Lielākajai daļai viltoto preču izcelsmes valsts bija Ķīna, bet preces tika nosūtītas arī no Hongkongas, Turcijas, Krievijas un Ukrainas.

Preču zīmju aizsardzības pamatprincipi

Jaunais likums nosaka preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, piemēram, to, kādi apzīmējumi var veidot preču zīmi. Palielināts apzīmējumu klāsts, kas var veidot preču zīmes.

“Visbiežāk tiek pieteiktas vārdiskas vai figurālas preču zīmes, taču ir iespējams pieteikt arī skaņu, kustību un krāsu zīmi, tāpat arī hologrāfisku zīmi u. c.,” stāsta L. Veidemane. “Lielākā atšķirība no iepriekšējā regulējuma – preču zīmei vairs nav jābūt grafiski atveidotai. Tas paver plašākas iespējas.”

Lielākajai daļai viltoto preču izcelsmes valsts bija Ķīna, bet tās tika nosūtītas arī no Hongkongas, Turcijas, Krievijas un Ukrainas.

Vienīgais jaunais preču zīmes veids ir multivides zīme, ko veido attēla un skaņas kombinācija, zina teikt Patentu valdes pārstāve. Arī agrāk varēja iesniegt skaņu zīmes, kustību zīmes un hologrāfiskās zīmes, bet tām bija jābūt attēlotām grafiski, piemēram, skaņu zīmei bija jāiesniedz nošu pieraksts, savukārt kustību zīmei –  secīgu attēlu kopums, kurā var redzēt kustību. Līdz ar jauno likumu pieteicēji varēs iesniegt arī audio un video failus.

Pamats atteikumam

Jaunais likums paredz gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, arī t. s. absolūtos un relatīvos pamatus.

L. Veidemane: “Absolūtie pamati ir saistīti ar sabiedrības, valsts un starptautiskajām interesēm, un tos var piemērot neatkarīgi no konkrētu komersantu interesēm. Likumā ir uzskaitīti šie pamatojumi, piemēram, kā preču zīmes nevar reģistrēt apzīmējumus, kas ir aprakstoši, maldinoši vai kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtajiem morāles principiem. Tāpat nav iespējams ar preču zīmes reģistrāciju iegūt izņēmuma tiesības uz apzīmējumu “maize”, jo jebkurai personai, kas ražo maizi, ir tiesības norādīt uz savas produkcijas, ka tā ir maize.”

Jaunajā likumā ir papildināti absolūtie pamati, kas aizsargā cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vīnu tradicionālos apzīmējumus, garantētās tradicionālās īpatnības un augu šķirnes, kuras ir aizsargātas ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem vai starptautiskajiem līgumiem.

Visbiežāk tiek pieteiktas vārdiskas vai figurālas preču zīmes, taču ir iespējams pieteikt arī skaņu, kustību un krāsu zīmi, tāpat arī hologrāfisku zīmi u. c.

Savukārt relatīvie pamati preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu aizsargā citu personu tiesības un tiesiskās intereses un ir piemērojami tikai pēc ieinteresēto personu pieprasījuma. Patentu valde, izskatot preču zīmes pieteikumu, nepārbauda, vai ir jau reģistrēti identiski vai līdzīgi apzīmējumi. Izņēmums ir plaši pazīstama preču zīme. Ja Patentu valdes rīcībā ir ziņas, ka reģistrācijai pieteikto apzīmējumu vai tā daļu patērētāji var uztvert kā Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes atveidojumu, tā var atteikt reģistrēt šādu apzīmējumu. Taču katrā ziņā pašam preču zīmes pieteicējam ir jāpārbauda citu personu agrākās tiesības. Jauns relatīvais pamats ir preču zīme ar reputāciju Latvijā kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu.

Mantiskas izņēmuma tiesības

Tieslietu ministrija skaidro, ka jaunajā likumā noteikts: tiesības uz preču zīmi ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tiesiskā režīmā ir pielīdzināmas kustamajai mantai Civillikuma izpratnē. Līdz ar to tās varēs atsavināt, ieķīlāt un citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā. Tāpat ir noteikti nosacījumi atsavināšanai un pirmpirkuma tiesību izlietošanas tiesības.

l. Veidemane skaidro, ka tiesības uz reģistrētu preču zīmi arī līdz šim varēja gan atsavināt, gan ieķīlāt. Līdz ar jauno likumu šie paši noteikumi attiecas arī uz preču zīmes pieteikumiem, proti, arī tikai pieteiktu, bet vēl nereģistrētu preču zīmi var atsavināt vai ieķīlāt.

Civiltiesiskā atbildība

Likums paredz arī civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, nosakot, ka prasību tiesā par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu var celt preču zīmes īpašnieks vai licenciāts, saņemot preču zīmes īpašnieka atļauju. To nevar darīt, ja preču zīmes īpašnieks nav atbildējis uz izņēmuma licenciāta lūgumu celt tiesā prasību. Noilgums šādu prasību celšanai ir trīs gadi, un likumā noteikti gadījumi, kad iespējamais prasītājs nav tiesīgs šādu prasību celt samierināšanās dēļ.

L. Veidemane zina teikt, ka arī iepriekš prasību pret preču zīmes pārkāpēju varēja celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par nelikumīgu preču zīmes izmantošanu. Tāpat bija noteikts: prasītājs nav tiesīgs šādu prasību celt samierināšanās dēļ, kā tas ir paredzēts jaunajā likumā.

Katru gadu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē un tiesā tiek izskatīti simtiem dažādu preču zīmju strīdu. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē var vērsties ar iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju triju mēnešu laikā no tās reģistrācijas un lūgt atzīt preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu, pamatojoties gan uz absolūtajiem, gan relatīvajiem pamatiem. Taču, ja šis termiņš ir nokavēts vai persona vēlas aizliegt lietot preču zīmi, jāvēršas tiesā. Likumā ir noteikti tiesiskie pamati, ar kuriem var pamatot attiecīgo iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasību tiesā.

Patentu valdē 2019. gada beigās nacionālās procedūras kārtībā bija reģistrētas un spēkā esošas 25 869 preču zīmes.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU