Pētījumā secināts, ka pašreizējā velosatiksmes infrastruktūra valstī nenodrošina pietiekami drošu un efektīvu iespēju iedzīvotājiem pārvietoties ar velosipēdu un citiem mikromobilitātes rīkiem, tādēļ netiek veicināts velosipēdistu skaita pieaugums. Lai iedzīvotājus piesaistītu aktīvam un veselīgam dzīvesveidam un attīstītu velosatiksmi, ir nepieciešama satiksmes drošības uzlabošana, teritorijas plānošana, satiksmes dalībnieku izglītošana un uzvedības paradumu maiņa. Diemžēl statistika liecina, ka pēdējos piecos gados ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits ar cietušajiem, kuros ir iesaistīti velosipēdisti, audzis par ceturtdaļu, bet ievainoto skaits – par aptuveni 19%.
Veiksmīgai velosatiksmes attīstībai svarīga ir arī savienojamība ar sabiedrisko transportu, autoostu un dzelzceļa stacijām, lai velosipēdisti varētu veikt lielākus attālumus. Šobrīd dominējošo lomu mobilitātē ieņem autotransports.
Pētījums tapis pēc socioloģiskas iedzīvotāju un pašvaldību aptaujas. To veicis uzņēmums SIA “Enviroprojekts” un dati iegūti sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Latvijas Valsts ceļiem, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un citiem avotiem. Aptaujāti vairāk nekā 4000 iedzīvotāju. Iegūtos datus plānots izmantot, lai sagatavotu mikromobilitātes plānu 2021–2024 un izstrādātu plānošanas dokumentus.
