Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Būvniecības valsts kontroles biroja infografika
No 1. oktobra būvniecības informācijas sistēmā (BIS) elektroniski nodrošināta visas būvniecības dokumentācijas aprite, līdz ar to process kļuvis pilnībā digitāls. No 2020. gada jaunās būvniecības ieceres varēs sākt tikai elektroniski, izmantojot BIS.
“Tas nozīmē, ka BIS aptver visu būvniecības procesu – sākot ar ieceri līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā,” norāda BIS pārziņa kopš 2017. gada – Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) – direktore Svetlana Mjakuškina.
Sākot ar 2020. gadu, visas jaunās būvniecības ieceres varēs uzsākt tikai BIS. Visu būvniecības ieceres dokumentāciju, kas līdz šim ir iesniegta un saskaņota papīra formātā, varēs pabeigt pēc iepriekšējās kārtības, savukārt vēsturiskos projektus Būvniecības likums pašvaldībām digitalizēt neparedz.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsver, ka 2018. gadā būvniecības nozare veidoja 6,2% no iekšzemes kopprodukta un tā strauji aug: “Ir nepieciešams padarīt būvniecības procesa dokumentāciju vienkāršāku, iedzīvotājiem saprotamāku un mazāk birokrātisku. To var panākt tieši ar BIS, kas ļauj visus procesus digitalizēt.”
Šobrīd novērojama pozitīva tendence attiecībā uz sistēmas izmantošanu – aug gan BIS lietotāju, gan tajā reģistrēto lietu skaits. Sākot BIS attīstīšanu, sistēmā kopumā bija pieejamas 22 333 būvniecības lietas. Šobrīd tajā ir vairāk nekā 92 220 būvniecības lietu. Savukārt BIS lietotāju skaits pieaudzis no 16 885 pagājušā gada beigās līdz 21 096 lietotājiem 2019. gada augusta beigās.
Liepājas pilsētas būvvaldes vadītāja, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve BIS konsultatīvajā padomē Agrita Kulvanovska atzīmē, ka Liepājas būvvalde BIS sākusi lietot viena no pirmajām. “Iepriekš, lai izskatītu būvniecības iesniegumus, bija jāizmanto neskaitāmas citu institūciju sistēmas. Šobrīd to visu dara BIS. Turklāt piekļuvi šīm sistēmām abonējām par maksu – tātad esam atslogoti arī finansiāli,” analizē A. Kulvanovska. “Sistēma neļauj arī kļūdīties, piemēram, ja ievadām nepareizu personas kodu vai kadastra apzīmējumu, sistēma uzreiz norāda uz kļūdu.”
“Liepājas būvvalde ļoti gaida, kad sāks iesniegt būvprojektus elektroniski, jo tas ir arhīva – telpu – jautājums. Būvprojekti ir apjomīgi, un tos nav, kur uzglabāt, – vairākas telpas lielā ātrumā jau tikušas piepildītas,” tā A. Kulvanovska.
Iepriekš par BIS funkcionalitāti neapmierinātību pauda Rīgas pilsētas būvvalde, kas šogad 24. janvārī parakstīja vienošanos ar BVKB par BIS lietošanas uzsākšanu Rīgas pilsētas pašvaldībā, noslēdzot sešus gadus ilgu saskaņošanas un sistēmas pilnveidošanas posmu.
Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns saka: lai gan Rīgas pilsētas būvvalde aktīvi lieto BIS, joprojām uz kopējā iesniegto būvniecības ieceru fona ar BIS starpniecību iesniegto būvniecības ieceru skaits ir salīdzinoši neliels. “Runājot par BIS nepilnībām, joprojām pastāv dažādi sistēmas trūkumi, piemēram, vēl aizvien sistēmā nav pieejama funkcionalitāte būvniecības nodošanai ekspluatācijā. Tāpat novērojamas nepilnības saskaņošanas procesā ar tehnisko noteikumu izdevējiem,” skaidro E. Butāns.
Iepriekš, lai izskatītu būvniecības iesniegumus, bija jāizmanto neskaitāmas citu institūciju sistēmas. Šobrīd to visu dara BIS. Turklāt piekļuvi šīm sistēmām abonējām par maksu – tātad esam atslogoti arī finansiāli.
Lai gan Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa norāda, ka pastāv bažas par BIS funkcionalitāti un juridiskas nepilnības, tā BIS novērtē atzinīgi. “Tie arhitekti, kas strādā ar lielākiem projektiem, meklē iespējas, kā tos iesniegt digitāli,” atklāj E. Rožulapa, piebilstot, ka pasūtītājus ir daudz grūtāk pierunāt iesaistīties BIS nekā arhitektus, un paužot cerību – BIS savlaicīgi pieslēgsies arī tie tehnisko noteikumu izdevēji, kas to vēl nav izdarījuši.
S. Mjakuškina atklāj, ka BVKB plāno turpināt sistēmas attīstību arī turpmāk, ir paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu, lai īstenotu jaunas iespējas.
E. Rožulapa rosina BVKB stiprināt lietotāju atbalsta sistēmas kapacitāti, “jo sistēma ir jauna un reālajā dzīvē, iespējams, pat atsevišķas būvvaldes nav BIS lietojušas”.
Saistībā ar pilnībā digitalizēto būvniecības dokumentācijas procesu BVKB sācis būvspeciālistu apmācības visā Latvijā. Līdz šā gada beigām par BIS tiks rīkoti izglītojoši semināri un vebināri, kuri notiks 15 dažādu Latvijas reģionu pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Tukumā, Liepājā, Bauskā, Valmierā, Limbažos, Saldū, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī. Klātienē tiks apmācīti vismaz 1500 sistēmas lietotāji – būvspeciālisti un tehnisko noteikumu izdevēji. Paralēli tam notiks 99 attālinātās apmācības jeb vebināri un 10 semināri sertificēšanas institūciju deleģētajiem būvspeciālistiem. Paredzēts arī veidot ciešāku sadarbību ar pašvaldībām, informējot iedzīvotājus par BIS sniegtajām iespējām.
Plānots, ka līdz gada beigām BVKB varētu izveidot klientu atbalsta zvanu centru.
LV portāls jau rakstīja, ka šogad, 13. martā, stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kas nosaka – ar 2020. gada 1. janvāri ikviena jauna būvniecības iecere būs iesniedzama tikai elektroniski. Likums arī nosaka pienākumu būvvaldēm, institūcijām, kas pilda būvvaldes funkcijas, un tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem pieņemt lēmumus, izdot tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņot būvniecības ieceri elektroniski BIS.
BIS ir elektroniska vide, kurā tiek nodrošināta informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, tiek uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie elektroniskie pakalpojumi.
Būvniecības valsts kontroles birojs BIS no Ekonomikas ministrijas pārņēma un par sistēmas pārzini kļuva 2017. gada 1. janvārī. Kopš tā laika līdz 2019. gada septembrim BIS attīstībā ir ieguldīti 1 312 559 eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta 1. kārtas līdzekļiem.
Savukārt BIS pielāgošanai normatīvo aktu prasībām, sistēmas pilnveidei un lietotāju atbalsta nodrošināšanai ir izlietoti 523 136 eiro (no budžeta līdzekļiem). Papildus tam sistēmas tehniskajai uzturēšanai ik gadu nepieciešami 130 000 eiro.
BIS darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”.
