Kas ir pacientu drošības sistēma
“Starptautiskā statistika liecina, ka attīstītajās valstīs 8–12% pacientu gūst kādu kaitējumu, atrodoties slimnīcā. Pacientu drošības sistēmas mērķis ir mazināt ar veselības aprūpi saistīto kļūdu skaitu un nevēlamas sekas pacientiem,” skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pacientu drošības konsultants Reinis Upenieks. “Pacientu drošības centieni ir pēc iespējas mazināt visdažādākos riska faktorus, lai negadījumi pacientiem būtu jāpiedzīvo retāk; it sevišķi tādi, kuri notikuši agrāk un par kuriem gūtas vērtīgas mācības,” viņš uzsver.
Praksē pacientu drošības sistēma nozīmē darbu ar apzinātiem vai potenciāliem riskiem un to mazināšanu.
Pirmkārt, tā ir drošības kultūras veicināšana jeb nenosodīšana, tā vietā akcentējot mācīšanās iespējas. Ja kāds no darbiniekiem vai pacientiem ir pamanījis potenciālu risku vai arī notikušu negadījumu, ikviens ir aicināts ziņot par notikušo īpaši izveidotā gadījumu reģistrēšanas sistēmā. Darbiniekiem tā ir iekšējā slimnīcas sistēma, bet vecāki un pacienti par notikušo var ziņot slimnīcas mājaslapā, īpaši norādītā vietā.
Ziņojumu saņem apmācīti speciālisti, kuri izpēta notikušo un rūpīgi analizē iespējamos cēloņus. Pacientu drošības komanda izstrādā potenciālos risinājumus, lai samazinātu iespēju līdzīgam notikumam atkārtoties nākotnē.
Piemērs: izmeklējums veikts citam pacientam
Bērniem ar vienādu vārdu vienā un tajā pašā nodaļā paredzēti katram savi izmeklējumi. Personālam ienākot rotaļu istabā un uzrunājot bērnu, atsaucas viens no viņiem. Personāls dodas ar pacientu veikt attiecīgo izmeklējumu. Izrādās, ka atsaucies cits pacients un īstais pacients nereaģēja uz personāla uzaicinājumu.
BKUS Pacientu drošības komanda izstrādāja risinājumu ieviest katram bērnam unikālas ID aproces, kuras personāls pārbauda pirms katras manipulācijas, izmeklējuma un procedūras, lai neatkārtotos līdzīgas kļūdas.
Pacientu drošības sistēmas pirmie rezultāti
Kopš Bērnu slimnīcā ieviesta pacientu drošības sistēma, ik gadu pieaug reģistrēto nevēlamo gadījumu skaits. “Tas nav saistīts ar biežāku kļūdīšanos, bet gan ar personāla lielāku iesaisti iespējamo risku pamanīšanā,” stāsta R. Upenieks. 2013. gadā personāls ziņoja par 77 nevēlamiem gadījumiem, savukārt 2018. gadā tie bija 436. “Tas joprojām nav daudz, jo starptautiskā statistika liecina, ka valstīs ar iedzīvinātu drošības kultūru Bērnu slimnīcai līdzīga izmēra slimnīcās gadā reģistrē pat 1000 gadījumus par novērotiem riskiem,” komentē R. Upenieks.
Visbiežāk Bērnu slimnīcas darbinieki ziņo par klīniskajiem procesiem un procedūrām, novērotajiem riskiem sarežģītu manipulāciju laikā, kam seko informācijas nodošana starp ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm, dažāda veida pārpratumi ar medikamentu iepakojumiem, piemēram, dažādi medikamenti ar līdzīgu iepakojumu, nepareizu parametru ievadīšana medicīnas ierīcē u. tml.
Kopš 2018. gada arī paši pacienti un viņu vecāki Bērnu slimnīcas mājaslapas sadaļā “Pacienta vai vecāku ziņojums par novērotu risku vai kļūdu” var ziņot par nevēlamiem gadījumiem un riskiem. Pagaidām gan saņemti tikai daži vecāku iesniegti ziņojumi.
Zīmīgākie pacientu drošības pasākumi Bērnu slimnīcā
- Pacienta identifikācija visā ārstniecības procesa laikā.
Piemēram, bērnu slimnīcā tiek lietotas pacientu identifikācijas aproces, personāls pirms katras manipulācijas pārjautā pacientam, kā viņu sauc.
- Savlaicīga kritisko rezultātu paziņošana.
Piemēram, pēc kritiskas izmeklējuma atrades personāls proaktīvi meklē pacientu un informē par nepieciešamību ierasties pie ārsta.
- Risku mazinoši pasākumi ķirurģijā un anestēzijā.
Piemēram, ķirurgi pirms operācijas marķē operācijas vietu; saskaņā ar starptautiskajām rekomendācijām pacientam pirms grieziena tiek ievadīta profilaktiska antibiotiku deva; pirms jebkuras manipulācijas anestēzijā anesteziologi veic standartizētu, uz kritērijiem balstītu pacienta apskati.
- Risku mazinoši pasākumi augsta riska pacientiem.
Piemēram, ieviesta triāžas sistēma NMPON, lai pacienti ar augstāku risku ātrāk nonāk ārsta redzeslokā; māsas izmanto pediatrisko agrās brīdināšanas sistēmu, lai savlaicīgi pamanītu pacienta stāvokļa izmaiņas.
- Droša zāļu aprites sistēma.
Piemēram, citostatiskos medikamentus aptieka sagatavo īpašos augstas drošības apstākļos.
- Ar pacienta veselības aprūpi saistīto infekcijas slimību risku mazināšanas pasākumi.
Piemēram, regulāri tiek atgādināts personālam, pacientiem un apmeklētājiem par roku mazgāšanu tā, lai tas piesaistītu uzmanību un veicinātu vēlamo uzvedību.
Ieteikumi pacientiem, atrodoties slimnīcā
Pacientu drošību, atrodoties slimnīcā, var palīdzēt veicināt arī pacienti paši.
