Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
“Jau divos gadījumos esmu iesniedzis prokurora protestu, jo Latvijas normatīvos aktus un tajos paredzētās sankcijas nevar attiecināt uz citas valsts jurisdikciju. Respektīvi, ja Latvijā ir noteikts skaidras naudas lietošanas ierobežojums, par kura pārkāpšanu paredzēts administratīvais sods, tas nenozīmē, ka cilvēku var sodīt, ja darījums ar skaidru naudu veikts, piemēram, Lietuvā,” LV portālam skaidro Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Aivars Buliņš.
Pēc Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora iesniegtajiem protestiem administratīvo pārkāpumu lietās Valsts ieņēmumu dienests (VID) atcēlis jau divus lēmumus, kas saistīti ar personu saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.7 panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Personām sākotnēji tika piemērots administratīvais sods par skaidrā naudā veiktu darījumu ārvalstīs, proti, par automašīnas iegādi vairāk nekā 7200 eiro vērtībā.
Prokurors Aivars Buliņš skaidro, ka gadījumi, kuros VID prettiesiski piemērojis administratīvos sodus par transportlīdzekļa iegādi skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro, attiecas tikai uz darījumiem, kas notikuši ārpus Latvijas Republikas robežām.
Saskaņā ar LAPK 159.7 panta trešajā daļā noteikto jebkuram, kurš iegādājas transportlīdzekli Latvijā, maksājot skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro, VID ir tiesīgs piemērot administratīvo sodu – 15% apmērā no darījuma summas. Tas ir atbilstoši likumam. Problēma rodas, kad VID piemēro šādu administratīvo sodu arī tām personām, kuras transportlīdzekli skaidrā naudā (pārsniedzot 7200 eiro) iegādājušās ārvalstīs – piemēram, Lietuvā vai Vācijā.
LAPK 8. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Tas nozīmē, ka normatīvo aktu darbība ir saistīta ar noteiktu teritoriju un pēc vispārīgā principa normatīvie akti attiecas uz visām personām, kas atrodas konkrētajā teritorijā, kurā ir spēkā šie akti. Tātad Latvijas normatīvie akti ir spēkā tikai Latvijas teritorijā un sankcijas, kas paredzētas Latvijas normatīvajos aktos, var piemērot tikai par Latvijas Republikā izdarītiem pārkāpumiem.
Līdz ar to jebkura persona, kas izbrauc ārpus Latvijas robežām un ārvalstī veic skaidras naudas darījumus par summu, kas pārsniedz 7200 eiro, var būt droša, ka VID nav tiesību tai piemērot sodu par to, ka ar šo naudu veikti kādi pirkumi ārvalstīs,” norāda A. Buliņš.
Lai gan personu nevar administratīvi sodīt par ārvalstīs skaidrā naudā iegādātu pirkumu, VID var piemērot administratīvo sodu par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu uz valsts robežas.
“Jāņem vērā, ka personai, kura ārvalstīs vēlas skaidrā naudā iegādāties transportlīdzekli, šķērsojot valsts ārējo robežu (dodoties uz valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES)), piemēram, Krieviju, Baltkrieviju u. tml.), atbilstoši likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” noteikumiem ir pienākums uz robežas deklarēt skaidru naudu, kuras summa ir 10 000 eiro vai vairāk. Respektīvi, ja persona citā valstī (ārpus ES) iegādājas transportlīdzekli skaidrā naudā un darījuma summa ir 10 000 eiro vai vairāk, VID nevar šo personu sodīt par to, ka veikts šāds darījums, taču var sodīt, ja skaidrā nauda nav bijusi deklarēta, šķērsojot valsts robežu,” skaidro prokurors.
Tomēr jāņem vērā, ka arī citās valstīs var būt līdzīgs tiesiskais regulējums par skaidras naudas lietošanas ierobežošanu un var nākties saņemt sodu no tās valsts institūcijām, kurā auto pirkts, ja iepriekš netiek izpētīti likumi, kas attiecas uz skaidras un bezskaidras naudas darījumiem konkrētajā valstī. Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors A. Buliņš uzsver, ka šādos gadījumos darbojas tāds pats princips kā situācijās ar ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kas iebrauc Latvijas teritorijā, kur tie saucami pie administratīvās atbildības uz tādu pašu noteikumu pamata kā Latvijas Republikas pilsoņi. Piemēram, VID var saukt pie administratīvās atbildības Lietuvas pilsoni, kas Latvijā iegādājas auto par skaidru naudu (ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro).
Savukārt, ja potenciālais auto pircējs šķērso valsts iekšējo robežu – ceļo starp ES valstīm –, tad atbilstoši likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežām” noteikumiem skaidra nauda 10 000 eiro apmērā vai vairāk ir jādeklarē tikai tad, ja to pieprasa kompetentās iestādes amatpersonas, tas ir, gadījumā, ja uz ES iekšējās robežas notiek skaidras naudas pārbaude un amatpersona aicina aizpildīt skaidras naudas deklarāciju. VID jau šobrīd aktīvi veic pārbaudes uz robežas un var jebkuru apstādināt un lūgt deklarēt skaidro naudu, ja tāda ir līdzi.
Ja persona šādas kontroles laikā slēpj faktu, ka tai līdzi ir šāda naudas summa, un ārvalstīs veic, piemēram, transportlīdzekļa pirkumu skaidrā naudā par 10 000 eiro vai vairāk, tad VID sodīs nevis par to, ka darījums veikts skaidrā naudā (par to sodīt nevar), bet gan par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu uz valsts robežas. Šobrīd nav tā, ka ikvienam obligāti, šķērsojot iekšējās robežas, ir jādeklarē šī skaidras naudas summa: tas jāveic tikai tad, ja uz robežas to pieprasa kompetentās iestādes amatpersona. Ja, šķērsojot valsts iekšējo robežu, nav pieprasīts deklarēt skaidro naudu, tad nevar saukt pie administratīvās atbildības par skaidras naudas deklarācijas neiesniegšanu, skaidro prokurors A. Buliņš.
VID ir atzinis, ka sods nav piemērojams, ja skaidras naudas darījums noticis ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un jau vairākos gadījumos VID ģenerāldirektore šādus lēmumus par administratīvā soda piemērošanu ir atzinusi par prettiesiskiem un pēc savas iniciatīvas tos atcēlusi. Tomēr divos gadījumos tika iesniegts prokurora protests, jo administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtie lēmumi jau bija izpildīti, tas ir, personas, paļaujoties uz iestādes kompetenci, labprātīgi bija samaksājušas sev piemērotos naudas sodus.
“LAPK 278.1 panta pirmās daļas otrais teikums noteic, ka institūcijas (amatpersonas) lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts. Šajos gadījumos, kad iesaistījās prokuratūra, lēmumi jau bija izpildīti – cilvēki bija samaksājuši sev uzliktos sodus. Līdz ar to pati iestāde pēc savas iniciatīvas šos lēmumus atcelt vairs nevar. VID gan var atjaunot nokavēto procesuālo termiņu pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, taču konkrētajos gadījumos iestāde to darīt atteicās un personas vērsās prokuratūrā ar lūgumiem likumā noteiktajā kārtībā aizsargāt to tiesības un likumīgās intereses.
LAPK 284. pants noteic, ka par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja likumā noteiktais pārsūdzēšanas termiņš (10 darba dienas no pilna lēmuma paziņošanas dienas) ir nokavēts, tad atbilstoši LAPK 282. panta noteikumiem persona, iesniedzot motivētu lūgumu, var lūgt kompetento iestādi atjaunot pārsūdzēšanas termiņu. Prokurors, konstatējot likuma pārkāpumu, gada laikā var iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā,” skaidro prokurors.
“Nezinu, cik daudz ir šādu gadījumu, taču pieļauju, ka varētu būt daudz. Visticamāk, cilvēki vienkārši nav informēti vai nezina, ka VID piemērotie administratīvie sodi par skaidras naudas darījumiem, kas notikuši ārpus Latvijas Republikas teritorijas, ir prettiesiski,” vērtē prokurors.
A. Buliņš: “Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.
Ja persona saukta pie administratīvās atbildības par skaidrā naudā veiktu darījumu ārvalstīs, tad atbilstoši LAPK divdesmit trešajā nodaļā noteiktajai kārtībai administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (VID amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē – VID ģenerāldirektorei –, sūdzību iesniedzot institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
Varētu būt arī gadījumi, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtie lēmumi par soda piemērošanu vēl nav izpildīti – sods nav samaksāts, sadalīts termiņos vai tamlīdzīgi, bet administratīvi sodītā persona pat nezina, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums ir prettiesisks. Šādā gadījumā lēmums jāpārsūdz augstākā iestādē (VID ģenerāldirektorei), kas minēto lēmumu var atcelt pēc savas iniciatīvas.”
Lai persona varētu noteikt, vai VID piemērotais administratīvais sods ir vai nav tiesisks, pirms prasīt soda atcelšanu, der ielūkoties likumos.
“Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi ir noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā, un jebkura persona ar tiem var iepazīties un saprast, vai tie uz viņu attiecas vai ne. Tā, piemēram, šī likuma 30. panta astotā daļa noteic, ka fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidras naudas darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās).
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā nav paredzēts izņēmums, ka skaidras naudas lietošanas ierobežojumi attiecas uz citu valstu teritorijā veiktiem darījumiem. Kā jau minēju, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8. panta pirmā daļa noteic – persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Normatīvo aktu spēks vietā nozīmē to, ka normatīvo aktu darbība ir saistīta ar noteiktu teritoriju,” uzsver prokurors.
