Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Šogad 4. maijs – diena, kad 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ar kuru atjaunoja 1922. gadā pieņemto Satversmi, – iekrīt sestdienā, tāpēc saskaņā ar likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” nākamā darba diena – 6. maijs – tiek noteikta par brīvdienu. Savukārt saskaņā ar Darba likuma 133. pantu šogad netiks pārcelta neviena darba diena.
Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu par svētku dienām noteiktas:
1. janvāris – Jaungada diena;
Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena;
1. maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena;
4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena;
maija otrā svētdiena – Mātes diena;
Vasarsvētki;
23. jūnijs – Līgo diena;
24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži);
Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena;
18. novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena;
24., 25. un 26. decembris – Ziemassvētki (ziemas saulgrieži);
31. decembris – Vecgada diena;
2018. gada 24. septembris – Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena.
Likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir norādīts: ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.
Šogad gada nogalē Ziemassvētku nedēļā darba dienas iekrīt gan pirmdienā, gan piektdienā. Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš skaidro, ka šogad netiks pārcelta neviena darba diena. Rīkojums par darba dienu pārcelšanu jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu, kas paredz: ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets (MK) rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Pērn MK rīkojums par šogad pārceltām darbadienām netika izdots.
Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, Valsts kanceleja un visas ministrijas tiek aicinātas paust oficiālu iestādes viedokli (pēc iespējas veicot ministrijas amatpersonu un darbinieku, kā arī ministriju padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku viedokļu apzināšanu), vai ir lietderīgi pārcelt šādu darba dienu. Pārceltās darba dienas attiecas tikai uz iestādēm, kas tiek finansētas no valsts budžeta, tāpēc arī aptauja tiek veikta šajās struktūrās. Visiem pārējiem darba devējiem šāds MK lēmums par darba dienu pārcelšanu ir rekomendējošs.
Taču papildus visiem interesentiem, arī nevalstiskajām organizācijām, tiek nodrošināta iespēja izteikt savu viedokli Labklājības ministrijas mājaslapā par darba dienu pārcelšanu.
Atgādinām, ka Darba likuma 133. panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja pārcelto darba dienu uzskatīt par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.
