Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ultraskaņas un elektromagnētiskajiem ūdens patēriņa skaitītājiem ir pagarināts atkārtotās verifikācijas periodiskums. Tādējādi tiks nodrošināta precīzāka patērētā ūdens uzskaite ilgākā laika posmā un veicināta straujāka jauno tehnoloģiju izmantošana. Tiek apspriesti arī vairāki priekšlikumi, kuru mērķis ir pilnveidot ūdens patēriņa starpības sadales kārtību dzīvojamās mājās, lai tā būtu taisnīgāka.
Valdībai apstiprinot grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, 11. jūlijā stājās spēkā izmaiņas, kas par diviem gadiem (no četriem uz sešiem gadiem) pagarināja tādu ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verifikācijas periodiskumu, kuru darbībā tiek izmantots elektromagnētiskais lauks vai ultraskaņa. Pagarinātais atkārtotās verificēšanas termiņš attiecas arī uz tiem jaunās paaudzes ūdens skaitītājiem, kas jau šobrīd atrodas lietošanā un kas ir verificēti pirms šiem grozījumiem.
Elektromagnētiskie un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītāji nodrošina precīzāku un drošāku ūdens patēriņa mērīšanu ilgākā laika posmā, vienlaikus samazinot kļūdu starp ievada un dzīvokļu skaitītājiem, norādīts likumprojekta anotācijā. Šiem skaitītājiem nav kustīgu detaļu, un ūdens radītais piesārņojums (ūdens pievades sistēmā nonākušās sīkās daļiņas un nogulsnes) to darbību un rādījumu precizitāti ietekmē daudz mazākā mērā.
Savukārt mehāniskajiem ūdens patēriņa skaitītājiem tiek saglabāts līdzšinējais verificēšanas periodiskums – vienu reizi četros gados. Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka atkārtotajā verifikācijā vidēji 13% mehānisko ūdens skaitītāju neiztur šo procedūru un neatbilst noteiktajām prasībām. Taču, ņemot vērā, ka skaitītāji pirms verifikācijas tiek skaloti, prasībām neatbilstošo mērierīču skaits varētu sasniegt pat 70%.
“Ja elektromagnētiskie vai ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītāji ir sasaistīti ar attālinātas nolasīšanas iekārtām, darbojas vienotā datu nolasīšanas sistēmā un par iegūtajiem datiem tiek veikta statistiskā kontrole, tad verifikācijas termiņu šādiem skaitītājiem varētu palielināt līdz sešiem gadiem. Pretējā gadījumā verificēšanas termiņu vajadzētu saglabāt četrus gadus, jo nav zināms, kā mainīsies metroloģiskie raksturotāji dzīvokļu skaitītājiem, kuri ir uzmontēti uz salīdzinoši neliela diametra caurulēm, kas aizaug biežāk nekā lielās caurules,” vērtē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes Kvalitātes tehnoloģiju katedras asociētais profesors Jānis Miķelsons.
“Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) līdz šim nav veicis ultraskaņas un elektromagnētisko plūsmas skaitītāju uzstādīšanu daudzdzīvokļu mājās, informē uzņēmuma Komunikācijas projektu vadītāja Laura Vaļuma un precizē: lai gan tie ir augstas precizitātes uzskaites mēraparāti, šie skaitītāji pārsvarā tiek izmantoti ražošanas vajadzībām. Turklāt to cena esot ļoti augsta: elektromagnētiskie plūsmas mērītāji maksājot, sākot no 300 eiro, bet ultraskaņas caurplūdes mērītāji – no 37 eiro (bez montāžas). RNP pārstāve norāda, ka šādu skaitītāju uzstādīšanas rentabilitāte dārdzības dēļ daudzdzīvokļu ēkās jāizvērtē individuāli.
Vai vajag ar laiku atteikties no mehāniskajiem skaitītājiem? Noteikti ne, jo tie var kalpot bezgalīgi, pat 15–18 gadus. Savukārt elektromagnētiskie vai ultraskaņas skaitītāji ne katram var būt pa kabatai.
Savukārt akciju sabiedrībai “Madonas ūdens” ir ilgstoša pieredze ultraskaņas un elektromagnētisko skaitītāju uzstādīšanā – tie tiek izmantoti gan kā ievada skaitītāji privātmāju un daudzdzīvokļu māju ūdens patēriņa uzskaitei, gan arī dzīvokļos kā individuālie skaitītāji. Uzņēmuma Skaitītāju daļas vadītājs Deniss Kovtuns piekrīt, ka dzīvokļa saimniekiem jaunie skaitītāji varētu likties padārgi, bet norāda – RNP nosauktās cenas ir “pilnīgas muļķības”. “Ultraskaņas un elektromagnētiskie skaitītāji šobrīd maksā ap 100–110 eiro, cena starp šiem diviem skaitītājiem būtiski neatšķiras. 90% tirgū piedāvā ultraskaņas un 10% – elektromagnētiskos ūdens patēriņa skaitītājus,” zina teikt D. Kovtuns.
“Turklāt, lai pārraidītu skaitītāja raidījumu, mehāniskajiem skaitītājiem jāpērk klāt vēl arī skaitītāja nolasīšanas raidītājs. Savukārt modernajiem skaitītājiem raidītājs jau ir iemontēts. Līdz ar to cenas atšķirība vairs nesanāk tik liela,” skaidro “Madonas ūdens” pārstāvis. “Tirgū piedāvā mehānisko skaitītāju kopā ar raidītāju par 45 eiro, savukārt lētākais dzīvoklī uzstādāmais ultraskaņas skaitītājs maksā 75 eiro. Bet drīz tirgū ienāks lietuvieši ar ultraskaņas skaitītāju cenu ap 60 eiro,” tā D. Kovtuns.
Modernajiem skaitītājiem kalpošanas ilgums atkarībā no ražotājfirmas un baterijas kalpošanas ilguma ir 12–15 gadi, apgalvo D. Kovtuns.
Visi mēģina cīnīties ar tekošiem podiem un krāniem, kuru patērēto ūdeni neuzskaita mehāniskie skaitītāji. Varbūt ir iespēja padomāt par modernajiem skaitītājiem un tādā veidā atrisināt daudzas problēmas?
J. Miķelsons uzskata, ka “izvēloties ūdens skaitītāju dzīvoklim, vajadzētu ņemt vērā skaitītāju jutīguma pakāpi R=Q3/Q1, nevis precizitātes klasi. Precizitātes klase visiem skaitītājiem, kas atbilst MK noteikumiem Nr. 664 “Noteikumi par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem”, ir vienāda, un tā ir 2. precizitātes klase. Jutīguma pakāpei R dzīvokļu un mājas skaitītājiem vajadzētu būt vienādai, lai neveidotos situācija, ka dzīvokļos būs zemākas, bet mājas ievadē – augstākas jutības skaitītāji. Tad palielināsies ūdens patēriņa starpība starp dzīvokļu skaitītājiem un skaitītāju mājas ievadē.”
“Vai vajag ar laiku atteikties no mehāniskajiem skaitītājiem?” pārjautā J. Miķelsons. “Noteikti ne, jo tie var kalpot bezgalīgi, pat 15–18 gadus. Savukārt elektromagnētiskie vai ultraskaņas skaitītāji ne katram var būt pa kabatai.”
RTU mācībspēks uzsver, ka Latvijā nav veikti pētījumi, kā ūdens kvalitāte ietekmē patēriņa skaitītājus, un viņš iestājas par to, lai tirgū būtu plaša skaitītāju izvēle, jo katram skaitītājam – gan modernajam, gan mehāniskajam – ir savas priekšrocības un trūkumi. “Nekas nav absolūti labs.”
RTU mācībspēkam piekrīt arī L. Vaļuma: “Mehāniskajiem skaitītājiem pēc būtības nav lielu problēmu – ir sarežģīti rādījumus nolasīt pareizi, vienlaikus un mehāniski neietekmēti. Tādēļ daudzās daudzdzīvokļu mājās ir uzstādīti attālinātās nolasīšanas skaitītāji, taču arī tas ne vienmēr atrisina ūdens starpības parādīšanos.”
Savukārt D. Kovtuns uzskata, ka mehāniskie skaitītāji ir novecojusi ierīce, jo elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem ir daudzi plusi:
“Laiks iet uz priekšu. Pirms pieciem gadiem Madonā bija vecie, mehāniskie skaitītāji un par attālināto rādījumu nolasīšanu neviens nerunāja. Tagad pilsētā ir apmēram 15 daudzdzīvokļu māju (arī mājas ar 60 dzīvokļiem), kurās visās ir modernie skaitītāji ar radionolasīšanas sistēmu, lai izslēgtu variantus ar šmaukšanos, nedeklarēšanu, neziņošanu. Tās ir mājas, kas ar savām iekšējām ūdens zuduma problēmām tiek galā,” stāsta D. Kovtuns. “Visi mēģina cīnīties ar tekošiem podiem un krāniem, kuru patērēto ūdeni neuzskaita mehāniskie skaitītāji. Varbūt ir iespēja padomāt par modernajiem skaitītājiem un tādā veidā atrisināt daudzas problēmas?”
Madonā mehāniskie skaitītāji, kuriem beidzies verifikācijas termiņš, tiek utilizēti, verifikācija vairs netiek veikta. “Pēc dažiem gadiem Madonā būs tikai modernie skaitītāji,” apgalvo D. Kovtuns.
