SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TIEŠRAIDE

Valsts kontroles preses konference par secināto pašvaldību infrastruktūras objektu attīstības revīzijā Skatīties

TĒMAS
03. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Satiksme
1
1

Izmaiņas likumā vienotas dzelzceļa telpas izveidei

Stājas spēkā 03.07.2019.

Ar izmaiņām Dzelzceļa likumā noteikts, ka Valsts dzelzceļa administrācija (VDzA) ir dzelzceļa jomas regulatīvā iestāde Latvijā, kā arī ieviestas, paplašinātas un precizētas VDzA funkcijas un uzdevumi.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas prasības, kas paredz vienotas dzelzceļa telpas izveidi, 2019. gada 3. jūlijā stājas spēkā grozījumi Dzelzceļa likumā. Grozījumos precizētas līdzšinējās ar dzelzceļa infrastruktūru saistītās definīcijas, kā arī ieviesti jauni jēdzieni. Tāpat noteiktas jaunas prasības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem un Valsts dzelzceļa administrācijai.

īsumā
  • Kaut gan šobrīd Latvijā nav tādu dzelzceļa infrastruktūras elementu kā tuneļi un estakādes, pēc grozījumiem minētie elementi Dzelzceļa likumā ir iestrādāti, jo “Rail Baltic” projekta laikā paredzēts tādus ieviest.
  • Grozījumos precizētas līdzšinējās ar dzelzceļa infrastruktūru saistītās definīcijas, kā arī ieviesti jauni jēdzieni: dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, vertikāli integrēts uzņēmums, pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumi, dzelzceļa infrastruktūras attīstīšana.
  • Grozījumi paredz jaunas prasības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem un Valsts dzelzceļa administrācijai.

Grozījumi Dzelzceļa likumā (turpmāk tekstā – grozījumi) izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/2370/ES (turpmāk tekstā – Direktīva) prasību pārņemšanu. Tāpat šajos grozījumos iekļautas vairākas normas, lai precizētu Direktīvas 2012/34/ES pārņemšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) konstatētajām neprecizitātēm.

Papildināts dzelzceļa infrastruktūras apraksts

Līdz šim Dzelzceļa likuma 4. pantā dzelzceļa infrastruktūras aprakstā netika uzskaitītas tādas inženierbūves kā tuneļi un estakādes. Kaut gan šobrīd Latvijā nav neviena no minētajiem dzelzceļa infrastruktūras elementiem, saskaņā ar grozījumu anotāciju tie likumā iestrādāti, jo “Rail Baltic” projekta laikā paredzēts tādus ieviest.

Vienlaikus šā likuma 4. panta pirmā daļa ir papildināta ar 9. punktu, nosakot, ka dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst arī speciāla infrastruktūra pasažieru un kravu piekļuvei pie dzelzceļa platformām, tostarp speciāli piebraucamie ceļi un gājēju ceļi pasažieriem.

Precizētas definīcijas un ieviesti jēdzieni

Saskaņā ar grozījumu anotāciju likumā precizētas līdzšinējās ar dzelzceļa infrastruktūru saistītās definīcijas, kā arī ieviesti jauni jēdzieni:

  • papildināta dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja definīcija daļā par nosacījumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju, tostarp vilcienu ceļu iedalīšanu, satiksmes pārvaldību un infrastruktūras maksas noteikšanu, uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību tīklā;
  • ieviests vertikāli integrēta uzņēmuma jēdziens, kas ir tā definīcijā minētais koncerns, izņemot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju, ja tie ir savstarpēji neatkarīgas valsts kapitālsabiedrības, vai komersants, ja:
    • koncerns, lietojot terminu “kontrole” EK Apvienošanās regulas izpratnē, ir tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs komersants, kas vienlaikus kontrolē vienu vai vairākus pārvadātājus, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā, vai tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs viens vai vairāki pārvadātāji, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā, vai tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs viens vai vairāki pārvadātāji, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā;
    • komersants, kuru veido atsevišķas struktūrvienības, ietverot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un vienu vai vairākas struktūrvienības, kuras kā pārvadātājs sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā un kurām nav atsevišķas juridiskās personas statusa;
  • ieviests pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumu jēdziens, ar ko saprot pakalpojumus pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, kurus sniedz bez pieturām starp divām vietām, kuras šķir vairāk nekā 200 km liels attālums, pa īpaši būvētām ātrgaitas līnijām, kuras aprīkotas ātrumam, kas nav mazāks par 250 km/h, un pa kurām vilcienu kustība vidēji notiek ar šādu ātrumu;
  • ieviests dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanas jēdziens, kas ir tīkla plānošana, finanšu un ieguldījumu plānošana un infrastruktūras attīstība.

Terminu “dzelzceļa infrastruktūras attīstīšana” nevajadzētu jaukt ar Dzelzceļa likumā jau līdz šim esošo terminu “infrastruktūras attīstība”, kas ir pasākumu komplekss (infrastruktūras izveidošana, būvniecība, modernizācija (uzlabošana), jaudas palielināšana), kuru saskaņā ar transporta politikas plānošanas dokumentiem realizē, lai būtiski palielinātu dzelzceļa pārvadājumu ātrumu, uzlabotu drošību, kvalitāti un citas dzelzceļa tehniskās iespējas.

Lai gan šie termini skan fonētiski līdzīgi, katram no tiem ir cita nozīme, skaidrots grozījumu anotācijā. Tāpat tajā norādīts, ka abi dažādie termini atstāti, lai savietotu esošo likuma redakciju ar Direktīvas tekstu.

Nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību

Tāpat Dzelzceļa likums papildināts ar 6.1, 6.2, 6.3, 6.4, 6.5 un 6.6 pantu, kas attiecināms uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem un paredz:

  • to neatkarību un objektivitāti attiecībā uz satiksmes pārvaldību un uzturēšanas plānošanu, funkciju nodošanu ārpakalpojumā un funkciju dalīšanu, kā arī finanšu pārredzamību;
  • koordinācijas mehānismu ieviešanu;
  • galvenajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam pienākumu piedalīties Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tīklā, kā arī sadarboties ar to.

Jaunas Valsts dzelzceļa administrācijas funkcijas

Arī Dzelzceļa likuma 30. pants papildināts ar 3.1 daļu, nosakot, ka Valsts dzelzceļa administrācija (VDzA) ir dzelzceļa jomas regulatīvā iestāde Latvijā. Vienlaikus minētā likuma 31. pantā noteiktas, paplašinātas un precizētas šādas VDzA funkcijas un uzdevumi:

  • veikt objektīvu ekonomisko analīzi, lai noteiktu, vai tiek izjaukts valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomiskais līdzsvars, ja tajā pašā maršrutā citam pārvadātājam ir nodoms sniegt iekšzemes pasažieru pārvadājumus uz komerciāla pamata;
  • izskatīt pieteikuma iesniedzēju sūdzības saistībā ar satiksmes pārvaldību, atjaunošanas plānošanu un plānotu vai neplānotu uzturēšanu (VDzA pienākums ir veikt minēto jautājumu uzraudzību arī pēc iestādes pašas iniciatīvas);
  • izskatīt pieteikuma iesniedzēju sūdzības saistībā ar infrastruktūras pārvaldītāja neatkarības prasību ievērošanu, infrastruktūras pārvaldītāja objektivitātes prasību ievērošanu attiecībā uz satiksmes pārvaldību un uzturēšanas plānošanu, infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodošanas ārpakalpojumā un dalīšanas prasību ievērošanu, finanšu pārredzamības prasību ievērošanu (VDzA pienākums ir uzraudzīt minētos procesus arī pēc iestādes pašas iniciatīvas);
  • veikt infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietu operatoru un pārvadātāju revīzijas vai ierosināt ārējās revīzijas, lai pārbaudītu to atbilstību finanšu pārredzamības prasībām;
  • novērtēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sadarbības līgumus ar vienu vai vairākiem pārvadātājiem, pārbaudīt, vai tie tiek noslēgti nediskriminējošā veidā ar nolūku sniegt labumu klientiem, pārraudzīt šādu līgumu izpildi un pamatotos gadījumos ieteikt tos izbeigt.

Ar visiem Dzelzceļa likuma grozījumiem var iepazīties šeit.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU